Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kā īsti mūsu gremošanas sistēma darbojas?
Gremošanas sistēma ir ārkārtīgi smalki veidota. Viena no tās sastāvdaļām ir barības vads ar diviem slēdzējmuskuļiem jeb sfinkteriem – augšējo un apakšējo. Pirmais strādā, kad tu, izbaudījis gastronomiskos priekus, ēdienu norij, bet apakšējā sfinktera uzdevums ir gādāt, lai tas nokļūst kuņģī. Tātad lai virzās tikai un vienīgi virzienā uz to! Bet reizēm ideālajā kārtībā kaut kas nojūk.
Kāpēc rodas dedzinoša sajūta?
Ja pēc maltītes vairāk vai mazāk mēdzam atraugāties, tas nozīmē, ka pavairāk ieēsts vai ēsts steidzoties un kopā ar maltīti norīts gaiss. Tāpat notiek, ja dzerts minerālūdens ar gāzi. Norītā gaisa vai gāzes dēļ uz kuņģa augšējo daļu rodas spiediens, un barības vada apakšējais slēdzējmuskulis šādā veidā – ar atraugu – palaiž spiedēju laukā, relaksējas. Bet tad, kad apēsts par daudz, spiediens ir tik liels, ka relaksācijas fāze pagarinās.
Proti, apaļais slēdzējmuskulītis, kas savieno kuņģi ar barības vadu un kuram būtu jāatveras tikai tajā mirklī, kad tu kaut ko norij, paliek vaļā nedaudz ilgāk, un līdz ar to kuņģa saturs nokļūst atpakaļ barības vadā.
Turklāt kopā ar sakošļāto ēdienu tajā nonāk arī ļoti skābā kuņģa sula, un, tā kā barības vada gļotāda ir daudz plānāka, maigāka, jutīgāka nekā kuņģī, skābe rada tās ķīmisku apdegumu. To jūt kā nepatīkamu, skābeni rūgtu dedzināšanu rīklē.
Reizēm atvilnis rada arī čūlas vai eroziju barības vadā. Tas notiek pat tad, ja kuņģa skābes daudzums nav palielināts, jo skābe pati par sevi ir ļoti koncentrēta, un tādai tai arī jābūt, lai sagremotu apēsto.
Vai pārēšanās dēļ arī kuņģa skābe nokļūst barības vadā?
Katram ir ģenētiski noteikts, ar kādu ātrumu zarnās notiek kustība. Ja tā ir lēnāka, pēc ēdienreizēm vēderā ilgāk saglabājas pilnuma, sāta sajūta, jo uzturs no kuņģa tālāk dodas gausi. Tas nav nekas slikts – līdz brīdim, ja apēsta, teiksim, pustorte vienā rāvienā. Salds, trekns ēdiens (kalorijām bagāts uzturs) palēnina kuņģa satura evakuāciju.
Jo šādā gadījumā sāta receptori, kas atrodas kuņģa augšējā daļā, smadzenēm ziņo, ka tajā ir ļoti daudz kaloriju, un pastiprināti izdalās kuņģa sula, kurai jātiek galā ar apēsto.
Rezultātā ēdiens kuņģī atrodas ilgāk, to iestiepj, peristaltika (kustība) notiek nevis uz zarnu pusi, bet pretējā virzienā, un ēdienu uzsit atpakaļ. Tāpēc pusdienas, kur vienā ēdienreizē tiek notiesāta zupa, tad kartupeļi ar kotletēm un mērci un vēl uzpūtenis ar pienu, nav prātīga lieta.
Vai pie atviļņa var būt vainojamas arī daktera izrakstītas zāles?
Jā, konkrēti – kalcija kanālu blokatori un nitrātu grupa. Viens no šo zāļu uzdevumiem ir muskuļu atslābināšana, un kā netīkama blakne var būt barības vada slēdzējmuskuļu vājums.
Un kā ar lieko svaru?
Te mehānisms vienkāršs: bumba priekšā jau tā spiež kuņģi, bet, ja apēsts vairāk, nekā vajadzētu, un vēl trekns vai salds, tad kuņģis protestē, kā mācēdams.
Vai var teikt, ka diēta šajā gadījumā būs īsti vietā?
Jā, tāpēc jāzina tie ikdienas produkti, kas tik tiešām veicina atviļņa rašanos.
- Alkohols un jebkuri gāzēti dzērieni pastiprina kuņģa sulas izdalīšanos, un – jo vairāk skābes izdalās, jo vairāk ieplūst barības vadā. Šampanietis, no atviļņa viedokļa raugoties, ir viskaitīgākais. Pirmkārt, alkohols jau kā tāds stimulē kuņģa skābes izdalīšanos. Otrkārt, šampanietis ir gāzēts. Gāzes burbulīši kuņģī iet uz augšu, kairina slēdzējmuskuli, atver to vaļā un veicina kuņģa skābes ieplūšanu barības vadā.
- Košļājamai gumijai noteikti jāsaka nē. Kad ilgstoši zelē košļeni, gremošanas sistēma domā: «O, tūlīt kaut kas tiks norīts!» – un slēdzējmuskulis šādās gaidās nepārtraukti veras vaļā, un kuņģa skābe var nākt uz augšu.
- Piparmētras ir ļoti laba pret gāzēm vēderā, jo, kad zarnās sakrājušās gāzes, piparmētru tēja lieliski atslābina zarnu muskulatūru un veicina gāzu ātrāku izvadīšanu. Bet… piparmētra atslābina arī slēdzējmuskuli starp kuņģi un barības vadu.
- Citrusaugļi un tomātu sula pastiprina skābes sekrēciju.
- Jebkurš dzēriens, kas satur kofeīnu – kafija, kola, melnā un zaļā tēja –, veicina pastiprinātu kuņģa skābes izdalīšanos.
- Čipsi un speķis, jo tie ilgi stāv kuņģī.
- Šokolāde arī ir trekns produkts un ilgāk stāv kuņģī.
- Paprika un pipari, asi, marinēti ēdieni, jo tie stimulē imunitāti un veicina kuņģa skābes sekrēciju, kas eksotiskajās zemēs ir ļoti labi: ja skābes ir vairāk, tad daļa mikroorganismu, kas tiek iedzerti ar ne visai tīro ūdeni vai apēsti kopā ar produktiem, kuņģī iet bojā. Taisnība. Taču, ja kuņģa skābes ir vairāk un piemīt izteikta tieksme uz atvilni, tad ass ēdiens, paprika un pipari var veicināt dedzināšanu.
Katram var būt arī savējais, individuālais produktu saraksts, – kādam dedzina pēc āboliem, kādam pēc skābētiem kāpostiem un konservētiem gurķiem, pēc rupjas rudzu maizes, pēc saldskābmaizes, pēc glāzes sarkanvīna, pēc medus…
Kā mūs ietekmē ēšanas paradumi?
Lai, remdējot izsalkumu, nepārēstos, būtu jāēd regulāri – trīs galvenās maltītes un divas starpmaltītes dienā – un mazām porcijām. Ja maltītes laikā gribas dzert, tas jādara nelieliem malkiem un nedaudz, jo ar dzērieniem atšķaidīta kuņģa sula kļūst mazāk koncentrēta un sliktāk šķeļ barību. Tāpēc šķidrumu labāk uzņemt starp ēdienreizēm.
Jāierobežo saldu un treknu produktu lietošana reizē.
Uzreiz pēc ēšanas nevajadzētu veikt fiziskas aktivitātes, kas prasa ķermeņa atliekšanos vai noliekšanos uz priekšu. Pēc pusdienām vai vakariņām nevajadzētu uzreiz arī gulēt! Tas viss veicina kuņģa skābes ieplūšanu barības vadā. Stress pats par sevi ir slikts, jo stresojot izdalās vairāk kuņģa skābes.
Kā var palīdzēt medikamenti?
Pirmais medikamentu uzdevums ir tikt galā ar kuņģa sulu. Lai regulētu tās normālu izdalīšanos, ārsts parasti iesaka kādu medikamentu no protonu sūkņa inhibitoru grupas: omeprazolu, esomeprazolu, lansoprazolu, rabeprazolu, pantoprazolu vai kādu citu.
Šie preparāti nomāc kuņģa skābes veidošanos, un tie, lietojot reizi dienā, darbojas apmēram 8–12 stundas.
Ja, dzerot vienas zāles, problēma tomēr nemazinās, var pamēģināt citas no šīs grupas, lai saprastu, tieši kurš preparāts palīdz vislabāk un no kura nav blakņu, piemēram, šķidra vēdera izeja vai aizcietējums. Parasti šādi izdodas atrast piemērotākās zāles, bet – tas jādara kopā ar ārstu. Pie atviļņa lieto arī citas grupas medikamentus – antacīdus un lokālas darbības preparātus. Piemēram, alumīnija hidroksīda, magnija hidroksīda, magnija algināta, hondroitīna sulfāta nātrija sāls un nātrija hialuronāta grupas preparātus.
Tās ir bufervielas, kas darbojas pret kuņģa skābi, to neitralizējot, kad ir grēmas.
Efekts tiek sasniegts dažās minūtēs. Taču antacīdi un lokālas darbības līdzekļi pamatproblēmu – ar atvilni saistītus organiskus traucējumus – neārstē.
Ja dedzināšana ir gandrīz vai katru dienu, tad vajag doties pie daktera, lai viņš izvēlētos jau citas zāles, kas patiešām ārstē – sadziedē bojāto barības vada gļotādu un ietekmē kuņģa sulas veidošanās procesus. Tā var panākt, ka ļoti ilgu laiku pakrūtē vairs nededzinās.
Un kā ar tautas līdzekļiem?
Klasika ir čušūdens jeb sodas ūdens. Kad vairāk ieēsts, lietots alkohols un naktī pēkšņi dedzina, bet zāļu nav, tad sodas ūdens bieži tiek lietots kā ātrā palīdzība. Pustējkaroti sodas izšķīdini glāzē ūdens un izdzer, pēc brīža jau var sagaidīt atraugu, un cilvēks jutīsies labāk. Tikai jāatceras, ka soda domāta ugunsgrēka dzēšanai. Tas ir īslaicīgs risinājums, kas neārstē problēmu pamatā.
