7 svarīgi jautājumi, ko obligāti uzdot farmaceitam pirms zāļu lietošanas

“Pareiza medikamentu lietošana ir pirmais solis uz veselības saglabāšanu vai atgūšanu, taču pietiekami bieži no pacientiem gadās dzirdēt “paldies, konsultācija par zāļu lietošanu nav nepieciešama”. Iemesli mēdz būt dažādi, piemēram, maldīga pārliecība, ka nepieciešamas jau vien bezrecepšu zāles, piemēram, pretsāpju, un to lietošanas nosacījumiem nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Tāpat cilvēki mēdz maldīgi domāt, ka konkrētās zāles tiek lietotas jau gadiem, līdz ar to atkārtota informācija nav nepieciešama. Taču sarunas laikā noskaidrojas, ka ļoti svarīgas detaļas ir piemirsušās, piemēram, saderība ar citiem medikamentiem vai lietošanas regularitāte. Tieši šādām detaļām ir liela nozīme, lai medikamenti sniegtu vēlamo efektu un uzlabotu pašsajūtu. Turklāt nepareiza medikamentu lietošana var ne tikai nesniegt rezultātu, bet arī radīt nevēlamas un pat bīstamas blakusparādības,” skaidro farmaceite Mārīte Šukele.

7 jautājumi, kurus obligāti izrunāt ar farmaceitu pirms medikamentu lietošanas:

1. Kādam nolūkam konkrētās zāles paredzētas?
   Vienmēr svarīgi ir izrunāt, kādam tieši nolūkam medikaments paredzēts. Īpaši svarīgi tas ir tad, kad ārsts izrakstījis vairākus medikamentus. Tāpat, ja medikamenti tiek iegādāti citai personai – bērnam, grūtniecei, māmiņai, kas baro ar krūti, vai vecāka gadagājuma cilvēkam –, svarīgi par to pastāstīt farmaceitam, jo katrā no šiem gadījumiem būs piemērota cita zāļu forma un deva.
2. Kāds ir zāļu lietošanas intervāls?
   Ievērojot pareizu zāļu lietošanas intervālu, tiek nodrošināta vienmērīga zāļu koncentrācija asinīs un sasniegts efektīvākais ārstēšanas rezultāts. Ja zāles jālieto vienu reizi dienā, tad katru dienu vienā un tajā pašā laikā ar 24 stundu intervālu. Ja divas reizes dienā, tad jāievēro 12 stundu intervāls, ja trīs reizes dienā, tad ik pēc astoņām stundām.
   
   Protams, mēdz būt arī izņēmumi, piemēram, ja medikamenta stimulējošā efekta dēļ to ieteicams lietot dienas pirmajā pusē. Šajā gadījumā atcelsies 12 stundu intervāls, bet zāles būs jālieto no rīta un pusdienlaikā. Tieši tāpēc ir svarīgi par katru medikamentu uzklausīt farmaceita ieteikumus.
3. Vai tabletes drīkst dalīt?
   Tabletes un kapsulas jānorij, uzdzerot vismaz glāzi tīra ūdens. Nav pieļaujama tabletes norīšana bez ūdens, jo tas var veicināt barības vada kairinājumu. Ja tabletes norīšana sagādā grūtības, jājautā farmaceitam, vai vispār drīkst tableti dalīt uz pusēm vai sasmalcināt. Tabletēm, kuras drīkst dalīt, parasti ir dalījuma līnija, savukārt, ja tabletei ir apvalks, tad to nedrīkst sakost, smalcināt vai dalīt, jo apvalkam ir svarīga funkcija – maskēt nepatīkamu garšu, pasargāt muti, zobus un gremošanas traktu no kairinošu vielu iedarbības.
   
   Smalcināt nedrīkst arī ilgstošas iedarbības tabletes, kur ar atbilstoša apvalka palīdzību tiek panākta aktīvas vielas atbrīvošanās organismā visas dienas garumā. Ja tablete ir jānosūkā, piemēram, tabletes pret kakla sāpēm, tad pēc šīs tabletes lietošanas nedrīkst ne dzert, ne ēst vismaz stundu, lai zāles paspētu iedarboties.
4. Cik ātri zāles iedarbosies?
   Nedrīkst steigties un ņemt nākamo pretsāpju tableti, ja vēl nav sasniegts vēlamais efekts. Jāatceras, ka iekšķīgi lietojami medikamenti nekad neiedarbosies pāris minūšu laikā, bet gan laika posmā no 30 minūtēm līdz stundai.
5.  Vai un kā zāles var ietekmēt ikdienas gaitas?
   Ir medikamenti, kuru lietošanas laikā ir jāievēro piesardzība, vadot transportlīdzekļus vai apkalpojot mehānismus, jo, tos lietojot, samazinās koncentrēšanās spējas – tādi parasti ir arī kombinētie pretsaaukstēšanas līdzekļi. Ir medikamenti, piemēram, dažas antibiotikas, kas pastiprina ādas jutību pret sauli, tādēļ to lietošanas laikā nav ieteicams sauļoties.
6. Cik ilgi zāles jālieto?
   Ir zāles, kuras lieto vienreizēji pēc nepieciešamības, piemēram, pretsāpju tableti var lietot, kad iesāpējusies galva, bet ir zāles, kurām ir noteikts ārstēšanas kurss. Antibiotiku devu un ārstēšanas kursu nosaka ārsts, vadoties pēc infekcijas smaguma pakāpes. Pārtraucot zāļu lietošanu pirms noteiktā laika, ir risks izraisīt organisma rezistenci, kā rezultātā nākamreiz zāles vairs nebūs iedarbīgas.
   
   Hronisku slimību gadījumā zāles lielākoties jālieto ilgstoši, lai novērstu vēl nopietnāku veselības problēmu risku. Tādas ir, piemēram, zāles cukura līmeņa regulēšanai, holesterīnu un asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi. Tikai tā iespējams panākt labāku efektu un jūtami uzlabot dzīves kvalitāti.
7. Pirms, pēc, ēšanas laikā vai tukšā dūšā? 
   Tas, cik efektīvi zāles iedarbosies un kāda būs blakusparādību varbūtība, atkarīgs no pareizas zāļu lietošanas. 

• Zāļu lietošana pirms ēšanas nozīmē, ka tās jālieto vismaz 30 minūtes pirms ēdienreizes. Visbiežāk pirms ēšanas lieto kuņģa skābi samazinošos līdzekļus, vairogdziedzera hormona analogus un urīndzenošos līdzekļus.
• Lietot zāles pēc ēšanas nozīmē, ka tās jālieto vismaz 30 minūtes pēc maltītes. Pēc ēšanas lieto pretsāpju līdzekļus, jo tā samazinās to kairinošā iedarbība uz kuņģa un zarnu traktu.
• Ja zāles jālieto ēšanas laikā, tad kopā ar ēdienu vai uzreiz pēc maltītes. Visbiežāk tā tiek lietoti vitamīni.
• Tukšā dūšā nozīmē vienu stundu pirms vai divas stundas pēc ēdienreizēm. Ja zālēm nav norādīts konkrēts lietošanas ieteikums saistībā ar ēdienreizi, tad pieņemts, ka labāk tās lietot 30 minūtes pirms ēšanas.
• Uzmanība jāpievērš arī laikam, kad zāles jālieto – no rīta, vakarā vai pusdienlaikā. Piemēram, urīndzenošas zāles vēlams lietot no rīta, jo, iedzertas vakarā, tās var traucēt naktsmieru, savukārt tonizējošie līdzekļi, lietoti vakarā, var izraisīti bezmiegu.