Dziedniecība ir viena no senākajām profesijām. Visos laikos cilvēki ir vērsušies pēc palīdzības pie zintnieka, vārdotāja, zāļu sievas, alķīmiķa, krīva, būrējas, raganas. Medicīnas zinātne ir spērusi platu soli attīstībā, un ir iespēja izvēlēties, vai konkrētajā situācijā izskatīt Rietumu modernās medicīnas piedāvājumus, netradicionālās ārstēšanas iespējas vai vērsties pie dziednieka. Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurā dziednieka arods ir iekļauts Profesiju klasifikatorā, bet, iespējams, vienīgā, kur mazā teritorijā ir tik daudz šādu lietpratēju. Pie labākajiem dziedinātajiem pieraksts ir vairāku mēnešu garumā. Lūk, kas jāzina, lai atrastu savu dziednieku.
1. Saproti, ko vēlies no dziednieka saņemt. Ja gribi padziedināties, derēs dziednieks amatnieks, kas uzliek rokas, noņem sāpes. Viņš nevaino pacientu viņa likstās, bet uzskata, ka slimības iemesls ir karma, ģenētiskās programmas, skauģi, lāsts. Dziednieks amatnieks noņem negatīvo aplikumu, lāstu, novārdo rozi, taču, nenosakot sliktās pašsajūtas iemeslu, ar to vien nebūs līdzēts. Labs dziednieks meklē cēloņu un seku likumsakarības. Viņš uzskata, ka slimība ir nepareizas domāšanas rezultāts, cilvēks pats iemanto slimības ar savu dzīvesveidu, stresu, iekšējo neapmierinātību.
Viss ir mūsos – stress, negatīvas domas, dusmas, naids, nepatīkamas sajūtas nesakārtotas sadzīves un personīgās dzīves dēļ.
Veselība atspoguļo cilvēka attieksmi pret dzīvi. Slimība vispirms rodas informatīvā līmenī, domās, pēc tam tiek bloķēta enerģētiskā plūsma organismā, un tikai tad parādās fiziski simptomi. Augstas klases dziednieks strādā ar šiem trim līmeņiem jeb veselumu. Vesels cilvēks ir fiziski, emocionāli un garīgi stiprs. Viņš mīl savu darbu, un viņa personīgā dzīve ir piepildīta. Seansa laikā dziednieks redz vājo vietu, attīra to no nelabvēlīgās enerģijas ar rokām, stiprajiem vārdiem vai citām bioenerģētiskās korekcijas metodēm. Viņš spēj dziedināt arī no attāluma, jo dievišķajai enerģijai nav ierobežojumu laikā un telpā. Zintnieks dod arī mājasdarbus – sirdzējam ir jāpagatavo viņa izrakstītie augu uzlējumi, zupas, jāliek apliekamie, jādzer apvārdots ūdens, jāvingro, jāmaina ēšanas paradumi, jāmeditē, jānodarbojas ar garīgām praksēm. Tibetieši saka – ja tu gribi izsalkušo pabarot, uzdāvini viņam zivi, bet, ja vēlies, lai viņš ir laimīgs, iedod viņam makšķeri. Labs dziednieks iedod makšķeri.
2. Labs zintnieks dziedina arī dvēseli. Kādreiz dziednieku salīdzina ar psihoterapeitu vai psihologu, jo viņš palīdz izprast saslimšanas cēloni, pazīst dzīvi, cilvēku problēmas, bieži vien pats ir izdziedinājies no smagas slimības, piedzīvojis zaudējuma sāpes. Slimības aizmetnis pārsvarā rodas brīdī, kad cilvēks atrodas bedrē, ir izdedzis profesijā, jo nevelta sev pietiekami daudz uzmanības, nevēlas mainīt attieksmi pret sevi un citiem. Dziednieks palīdz ieraudzīt situāciju, kurā cilvēks ir kļūdījies, izprast, kāpēc viņš dusmojas, tur sevī naidu, nespēj atbrīvoties no skumjām, bezcerības, kas bieži vien ir nopietnas slimības iemesls. Sieviete, kas pēc tuva cilvēka zaudējuma slīgst depresijā, aiz sāpju plīvura turpina sevi dedzināt no iekšienes. Dziednieks šādā situācijā palīdz izprast dvēseles pārceļošanas mistēriju, to, kā iekārtota dievišķā pasaule, un sievietei kļūst vieglāk. Citam izstāsta līdzību. Piemēram, pie Budas atnāk sieviete, kurai uz rokām ir miris bērns. «Atdzīvini viņu,» izmisuma mākta, māte lūdzas. Buda saka: «Ja tu atnesīsi man sēkliņas no mājām, kurās nav bijusi neviena nelaime, es atdzīvināšu tavu bērnu…» Vēl kādam ir jāpasaka bargāks vārds, lai no acīm nokrīt rozā brilles.
3. Dziedināšanā ir svarīgs placebo efekts. Sava dziednieka, tāpat kā skolotāja, guru, mūka, garīdznieka klātbūtne ir dziedinoša, mierpilna, cilvēks jau pēc pirmās vizītes jūtas kā piecus centimetrus virs zemes – mierīgi, pacilājoši, gribas mainīties, šķiet, ka veselības likstas un problēmas ir aiz muguras.
Labs dziedinātājs spēj sasildīt gan ar rokām, gan sirdi.
Viņš ir vienkāršs, viņā nav samākslotības, viņš bieži vien saka nevis es, bet mēs, jo zina – dziedniecībā piedalās arī Dievs. Viņš saprot, ka ir tikai instruments, otiņa augstāku spēku rokās. Dziednieks runā lēni, mierīgi, šķiet, nekas nespēj izsist viņu no ritma. Viņš nenogurst, jo neizsīkstoši tiek uzpildīts ar dievišķo enerģiju. Taču dziednieks var būt arī šerps. Svarīgi ir dziednieku ne tikai sadzirdēt, bet arī noticēt. Ticībai ir jābūt visā, ko cilvēks dara, jo tikai tad tas dod rezultātu, nes veiksmi un panākumus. Turklāt vēlmei palīdzēt sev ir jākļūst par dzīves rituālu, jo cilvēks, kas prot mīlēt sevi, savā un savas veselības labā dara vairāk.
4. Dziednieks nevar palīdzēt visiem. Ir četru veidu pacienti. Pirmie grib izrunāties, izraudāties, un, ja dziednieks ar šo cilvēku ir uz viena viļņa, viņš kļūs viņa dziedinātājs. Otrie ir klausītāji. Viņi vēlas uzzināt kaut ko jaunu, kā uzlabot savu pašsajūtu, pieraksta ārstnieciskas receptes, dabisku līdzekļu, zālīšu nosaukumus, vēlas apgūt vingrinājumus organisma stiprināšanai. Trešie ir taktilie pacienti. Viņi vēlas, lai dziednieks pieskaras fiziski, veic enerģētisko masāžu, liek magnētiņus, strādā ar Tibetas dziedinošajiem traukiem. Ja speciālists to nepraktizē, vēlas, lai viņam iesaka tējas, kapsulas, pirts apmeklējumu, masāžas, diētu. Ceturtie vēlas, lai dziednieks seansa laikā apvieno visu iepriekšminēto. Tas, kāpēc dziednieks vienam cilvēkam var palīdzēt, bet citam – ne, ir saistīts ar dziednieka un pacienta garīgās attīstības līmeni. Ja slimnieks atrodas augstākā garīgās attīstības pakāpē, dziednieks nevar palīdzēt. Ja slimnieks netic dziednieka spējām vai viņu starpā ir nesaderība, arī tad dziednieks nevar palīdzēt. Ieguvējs cilvēks būs jau tad, kad pēc konsultācijas paņems kaut vienu teikumu kā labākas dzīves moto.
5. Labs dziednieks spēj pieveikt visas slimības, bet ne visiem cilvēkiem. Redzēšanas prasme dziedniekam palīdz slimības iedīgļus ieraudzīt ātrāk, nekā to parāda modernākās diagnosticēšanas iekārtas. Dziednieks bieži vien pa telefonu pasaka, kas cilvēkam vainas. Viņš arī godīgi atzīst, ja nespēj cilvēkam palīdzēt. Tas dod uzticības kredītpunktus. Ja dziednieks sola atbrīvot no visām kaitēm viena seansa laikā, ir jābūt uzmanīgam. Ne visi dziednieki atklāj diagnozi vai slimības iemeslu, jo, kā zināms, vārds var celt un vārds var nogalināt. Teju katram ģimenē vai paziņu lokā ir kāds brīnumains stāsts par to, kā cilvēks ar lūgšanām vai dziednieka palīdzību atveseļojies no smagas slimības. Ja cilvēks tic, strādā ar sevi, var notikt brīnums. Nosakot bezcerīgu diagnozi, ārsts neaptver, ka varbūt šis cilvēks ir viens no tūkstoša, ar kuru var notikt brīnums. Turklāt dziednieks dziedina cilvēku, nevis slimību.
! Nopietnas slimības gadījumā labs dziednieks vispirms iesaka konsultēties ar profesionāli diagnosticējošu speciālistu un piedāvā arī savu palīdzību pēc antibiotiku kursa vai operācijas, lai slimnieks ātrāk tiek uz kājām.
6. Labam dziedniekam slava iet pa priekšu. Katram dziedinātājam ir savi triki, kas ļauj noticēt viņa spējām. Ir jāieklausās savā sirdī. Tā pateiks priekšā, kurš ir tavs dziednieks. Labs dziednieks ir no Dieva, un dziedniekam vislabākā reklāma ir ieteikums no mutes mutē. Dziedniekiem, kas agresīvi reklamējas medijos, vai nu nav pacientu, vai samaksa ir pārāk augsta. Un kas vēl ļoti svarīgi: dziedniekiem ar zināšanām ir jādalās, citādi Dievs tās atņems. Tāpēc vairāk jāuzticas tiem dziedniekiem, kas neslēpjas, lasa lekcijas, izdod grāmatas, kam ir sava skola un skolēni.
7. Par pakalpojumu ir jāmaksā. Daudzi uzskata, ka dziedniekam ir jāstrādā bez maksas, jo spējas viņam ir no Dieva. Tas ir maldīgs uzskats. Lielākā daļa dziednieku spējas ir attīstījuši kursos, apmācībās vairāku gadu garumā Latvijā un ārzemēs, ir apguvuši psiholoģiju, masāžas. Arī dziedniekiem ir jāskolo bērni, jāmaksā komunālie pakalpojumu, jāīrē telpas savai prakses vietai. Strādājot ar pacientiem, viņš tērē savu emocionālo, garīgo potenciālu un enerģiju. Nauda ir enerģija, un cilvēks, samaksājot par pakalpojumu, kompensē enerģiju, ko saņēmis no dziednieka.
! Ja cilvēks pēc dziednieka apmeklējuma jūtas ne tikai labāk, bet grib apgūt zināšanas, lai vēlāk palīdzētu citiem, viņš ir atradis savu dziednieku, garīgo līderi un skolotāju.