Lūk, plāniņš, ko tev darīt!
- Aizej pie ārsta un pārbaudi, vai nav sākusies kāda hroniska slimība, kas izraisa pastiprinātu svīšanu.
- Izvēlies labus apavus un zeķes. Labi ir tādi apavi, kuros āda var elpot, kas nenospiež pēdu, nodrošina pareizu spiedienu uz pēdas balsta virsmu. Zeķes labāk izvēlies no kombinētiem materiāliem, piemēram, kokvilnas un likras, kas ievīta kokvilnas diegu iekšpusē, lai āda nesaskaras ar mākslīgo materiālu.
Īpašās sporta zeķes spēj izlaist cauri sviedrus un aizturēt tos uz materiāla virskārtas.
Simtprocentīgas kokvilnas zeķes labi uzsūc mitrumu, taču viscaur samirkst, tāpēc tajās pēdas paliek slapjas tik un tā.
- Izžāvē apavus katru reizi pēc nēsāšanas. Visu dienu valkāti apavi iekšpusē ir mitri. Pa nakti tie nepaspēj gana labi izžūt, bet mitrā un siltā vidē ļoti patīk vairoties baktērijām un arī sēnītēm.
Tāpēc katrai sezonai vajadzīgi divi pāri apavu, kurus var mainīt.
Tā arī ir dezinfekcijas metode, jo sausā vidē daudzi mikrobi nespēj izdzīvot.
Sporta apavus uz zeķes regulāri mazgā temperatūrā, kas augstāka par 60 grādiem. Tāpat ar karstu ūdeni var mazgāt daudzus ūdensnecaurlaidīgus apavus.
- Apavos lieto dezinficējošus līdzekļus. Dezinficējošo līdzekļu sastāvā ir arī aktīvās vielas, kas noņem smaku, bet dažos – tikai tās. Parasti tad rakstīts, ka līdzeklis domāts apavu atsvaidzināšanai, sliktās smakas noņemšanai un tamlīdzīgi.
Ja uz iepakojuma izlasīji, ka līdzeklis domāts apavu dezinfekcijai, – derēs.
Populārākās dezinficējošās vielas ir formaldehīdi un hlors. Bet vari izmantot arī ābolu etiķi – vismaz sēnīšu sporām šī vide apavos nepatiks.
Ir daži dezinfekcijas līdzekļi, kas domāti īpaši sēnīšu infekcijas izraisītāju nomākšanai. To sastāvā ir fungicīdi (labāk paļauties uz ārstu ieteiktajiem profesionālajiem līdzekļiem, piemēram, Incidin MSpray Extra, Cutasept Feet, Ruck Shuhdesinfektion).
Ņem vērā – jebkurš dezinfekcijas līdzeklis jālieto iepriekš izžāvētos apavos, un noteikti jāizlasa lietošanas pamācībā, pēc cik ilga laika dezinficētajos apavos var aut kājas.
Ja līdzeklis vēl nav izgarojis, indīgās vielas var iekļūt arī pēdas ādas šūnās. Ir tādi dezinfekcijas līdzekļi, uz kuriem norādīts, ka tie der gan apavu, gan kāju dezinfekcijai. Tad var lietot drošāk, bet tik un tā pēc dezinficēšanas jāļauj līdzeklim izžūt.
- Vanno kājas!
Receptes, lai mazāk svīst:
- zilo graudiņu jeb kālija permanganāta šķīduma (5–10 grami uz litru);
- ozolu mizu novārījuma vanniņas.
Pateicoties miecvielām, āda tiešām kļūs sausāka. Katru dienu gan pēdas šajās vanniņās mērcēt nevajag, pietiks, ja to darīsi katru otro dienu vai divreiz nedēļā. Tikai zini – gan zilo graudiņu šķīdums, gan ozolu mizu novārījums var iekrāsot nagus un ādu brūnganus.
Receptes, lai pēdas nepatīk infekcijām:
- etiķa, sāls, kliņģerīšu tinktūras šķīduma vanniņas;
- kliņģerīšu tinktūras vanniņa;
- skuju ekstrakta vanniņa.
Daudzi izmanto sāls un sodas vanniņas… Sāls dezinficē, bet sodas lietošanai racionāla pamata gan nav. Soda ir sārmaina viela, bet pēdu ādas videi jābūt skābai. Tāpēc labas ir etiķa šķīduma vanniņas, kas padara pēdu ādas vidi vēl skābāku. Tas savukārt nepatīk daudzām sēnītēm.
Var lietot jebkuru 3–5 % etiķi, tikai uzmanies un nepiešļāc vanniņas ūdenim dziļos plauktos noslēpto pārtikas etiķa esenci!
Tā vari apdedzināt ādu. Vislabāk ņemt talkā ābolu etiķi. Šķīdumam jābūt viegli skābam, parasti lieto tējkaroti etiķa uz litru ūdens. Savukārt skuju ekstrakta vanniņa uzlabo asinscirkulāciju pēdās un mazina sēnīšu sporu vairošanos.
- Lieto pēdu dezodorantu vai antiperspirantu, kas bieži ir kā viens kombinēts līdzeklis. Dezodorējoši līdzekļi nemazina svīšanu, bet tikai novērš sviedru smaku. Antiperspiranti mazina svīšanu. To sastāvā parasti ir alumīnija sāļi, par kuru nekaitīgumu ir pretrunīgi pētījumi. Pret svīšanu var lietot arī kāju pūderus, bet tie uz ādas mēdz savelties bumbulīšos un berzt.
- Cik vien iespējams, staigā basām kājām. Pēdās ir daudz aktīvu punktu, kas atbild par organisma funkcionēšanu, arī veģetatīvās nervu sistēmas darbību. Staigāšana bez apaviem ir sava veida pēdu masāža.
Tiem, kam kājas stipri svīst, mājās labāk staigāt basām kājām, tad arī mitrums var brīvi iztvaikot.
Starp citu, ja ticam evolūcijas procesam, ka esam cēlušies no pērtiķiem, skaidrs, ka arī mums daba bija paredzējusi staigāt basām kājām. Sviedru dziedzeri uz pēdām norāda ne tikai par termoregulāciju, bet arī to, ka šādi varējām atstāt savu sviedru smaku, iezīmēt vietu, kur gājām. Tā teikt, kā informāciju citiem sugas brāļiem.