1. Kas ir nepareizs sakodiens?
Bieži tā ir nepievilcīga pastāvīgo zobu rinda, kurā starp zobiem palikušas ļoti lielas spraugas vai arī tie ir pārlieku cieši saspiesti. Iespējams arī, ka nav pareizas attiecības starp žokļiem, jo viens ir lielāks par otru. Ja ir pārāk liels augšžoklis, bet mazs apakšžoklis, augšējie zobi tiek izvirzīti uz ārpusi. Ja apakšžoklis ir pārāk liels, augšējos zobus redz par maz.
Bērnam nepareizo sakodienu var atstāt un neregulēt, ja vecāki nolemj, ka izskata uzlabošana neatsver ilgstošo ārstēšanu. Ja bērns izaudzis vēlēsies iegūt pievilcīgu smaidu, viņš varēs sākt ārstēšanu, kas var ilgt visu dzīvi.
Ne velti tiek diskutēts – vai ortodontiskās patoloģijas ir vai nav slimība? Tā kā Latvijā uzskata, ka tā nav slimība, valsts nenodrošina ārstēšanās izdevumus, tie jāsedz pašiem. Tāpēc daudzās ģimenēs nav finansiālas iespējas bērnam veikt dārgo ārstēšanu. Ir valstis, kur domā citādi, uzsverot, ka veiksmīgāku dzīvi un karjeru veido cilvēki ar līdzeniem zobiem un skaistu smaidu.
Taču ir izņēmums! Bērnam jau agrīnā vecumā obligāti ir jālabo nepareizais sakodiens, ja augšējie priekšējie zobi atrodas aiz apakšējiem priekšējiem zobiem. Ja nenovērš šo atkāpi no normas, tiek aizkavēta augšžokļa augšana.
2. Vai ar nepareizu sakodienu var piedzimt?
Jā. Diemžēl tieši iedzimtība ir nepareizā sakodiena visbiežākais iemesls. Piemēram, no viena vecāka bērns manto žokļu, no otra – zobu formu un lielumu, bet izrādās, ka žokļi ir par mazu lieliem zobiem vai otrādi. Visbiežāk tāpēc izveidojas vai nu ļoti saspiesti zobi, jo tiem trūkst vietas žoklī, vai arī starp zobiem ir lielas spraugas.
3. Kas vēl var veicināt nepareizu sakodienu?
Lai neizveidotos nepareizs sakodiens, mēlei un lūpām jāatrodas pareizās attiecībās. Ja šis līdzsvars tiek izjaukts, zobi mēdz novietoties uz iekšu vai āru no tiem paredzētās pozīcijas. Tā var notikt, ja bērns nepareizi elpo – turot muti vaļā.
Iemesls var būt arī nepareiza runa, ja mazuļi netur mēli, kā vajadzētu, uz apakšējā žokļa, bet liek to starp zobiem, kā arī tad, ja ir īsa zemmēles saitīte. Mēle ir ļoti spēcīga! Tā spēj «izvietot» zobus tādā kārtībā, kas neatbilst normai.
Iespējams, bērnam ir nācies izraut bojātos piena zobus vai arī gadījusies trauma, kad zobi izsisti. Atbrīvojušās vietas var aizņemt blakusesošie zobi.
4. Vai māneklītis ietekmē sakodienu?
Pētījuma, kurš to pārliecinoši apstiprinātu vai noliegtu, nav. Ortodontu pieredze liecina: ja bērnam psihoemocionāli māneklis nepieciešams, viņam bez tā iztikt ir daudz grūtāk, nekā vēlāk paciest zobu regulēšanu (ja nu patiesi izveidojies nepareizs sakodiens). Turklāt iespējams, ka pārtraucot zīst māneklīti, trīs, četru gadu vecumā, zobi pakāpeniski atgriezīsies pareizā pozīcijā. Ja tā nenotiek, novirzi no normas iespējams novērst.
5. Vai nepareizu sakodienu var nepamanīt?
Tā nevajadzētu būt, jo īpaši, ja bērnu regulāri ved pie zobārsta.
6. Kad vajadzētu apmeklēt ortodontu?
Ja mazulim nācies izraut vienu vai vairākus piena zobus, nepieciešama ortodonta konsultācija. Iespējams, izrautos zobus vajag protezēt vai aizvietot, lai saglabātu vietu pastāvīgajiem zobiem vai lai nedeformējas žokļi.
Mazuļiem no trīs gadu vecuma zobus var aizvietot, liekot platītes. Tā kā bērns strauji aug, tās bieži jāmaina – līdz sešu gadu vecumam vienu reizi pusgadā.
Bērnu ieteicams pie ortodonta aizvest arī tad, kad izšķiļas augšējie priekšējie pastāvīgie zobi. Tiem noteikti jābūt pāri apakšējiem zobiem. Ja tā nav, zobus vajadzēs regulēt.
7. Kad un kā labo nepareizu sakodienu?
Nepareizu sakodienu koriģē speciālisti – ortodonti. Pamatārstēšana ir breketes, kas jānēsā, kad bērnam izveidojies pastāvīgais sakodiens. Citi ārstēšanā izmantotie līdzekļi novērš patoloģijas attīstīšanos, un tos var izmantot agrāk, tiklīdz noteikta diagnoze. Piemēram, platītes izmanto, lai bērns labotu runu, iemācoties pareizi likt mēli. Mācīt nepaklausīgo mēli darboties pareizi ir ļoti grūti! Īpaši tad, ja bērns runā pareizi, bet mēlei ir nepareiza pozīcija. Dažkārt, lai saglabātu ārstēšanā iegūto rezultātu, mutē jānēsā speciāla aparatūra. Tas ir apgrūtinoši.
Nepareizu sakodienu ārstē ilgstoši – pat vairākus gadus, iespējams, vēl ilgāk.