Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Ķermenis pierod un aizmirst
«Lai vingrošanai būtu rezultāti, ir jāprot arī atslābināties. Daudziem cilvēkiem, īpaši tiem, kuriem ir statisks darbs, ir tik ļoti savilkti muskuļi, ka var vingrot, cik grib, bet ķermenis pretojas, un var gadīties pat sev nodarīt pāri,» uzsver trenere un fizioterapeite Diāna Stupele. «Un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik svarīgi, trenējot ķermeni, trenēt arī prātu.
Daudzi no mums ir pieraduši pie nepareizām ķermeņa pozām un kustībām un pat aizmirsuši, kā tas ir – kustēties brīvi un atslābināties. Un tas veicina tā dēvēto sensoro motoro amnēziju. Piemēram, cilvēks regulāri sakņupis strādā pie datora, un ķermenis pierod pie šīs neērtās pozas. Ja neko nemaina, tas kļūst tik ierasti, ka pozu vai kustības vairs nevar kontrolēt – cilvēks vienkārši ir aizmirsis, kā atslābināt plecus vai muguras lejasdaļu un kā aktivizēt muskuļus, piemēram, vēderpresi vai sēžas muskuļus. Tas viss rada vājumu, sliktu koordināciju un – galu galā – sāpes.»
Visiem saspringtajiem
Šoreiz piedāvājumā – tā saucamie somatiskie vingrojumi, kas īpaši nepieciešami visiem saspringtajiem cilvēkiem, un tādu mūsdienās, kā zināms, ir ļoti daudz. Šie atslābinošie vingrinājumi palīdzēs atkal nonākt saskarsmē ar savu ķermeni, veidot jaunus muskuļu darbības paradumus.
«Ja vingrot ir grūti tāpēc, ka kaut kur nemitīgi velk un sāp, visdrīzāk, muskuļi tajās vietās ir ļoti saspringuši un savilkti. Tātad vispirms jāiemācās tos atslābināt, un tikai pēc tam būs nozīme nostiprinošiem vingrojumiem,» saka Diāna Stupele, uzsverot, ka visi šoreiz demonstrētie vingrinājumi jāizpilda iespējami brīvi un plūstoši – cik daudz ķermenis atļauj veikt kustību, tik arī būs labi. Vingrojot jāatslēdz prāts, var arī aizvērt acis.
Šie atslābinošie vingrinājumi palīdzēs atbrīvoties no hroniskām muskuļu spazmām un sāpēm, ko izraisījuši nepareizi kustību modeļi un nepareizi ikdienas paradumi.
PADOMS: Vingrojot mēģini justies kā lupata, proti, ļauj savam ķermenim būt tik atslābinātam, cik vien iespējams.
VINGROJUMI
Svarīgi! Katrai kustībai līdzi jāpagriež arī galva – tādā veidā kustība tiek izpildīta līdz galam, izkustinot arī kakla muskuļus.
1. Guļus uz muguras, kājas saliektas, viena roka uz vēdera, otra uz krūtīm. Elpo ar diafragmu: ieelpa caur degunu – vēders piepūšas, izelpa caur muti – vēders it kā tiek spiests pie mugurkaula. Elpo lēnām un nesteidzīgi!
2. Guļus uz muguras, kājas saliektas plecu platumā, rokas sānis. Izelpā ceļus brīvi laiž uz vienu un otru pusi, galvu pagriežot pretēji kājām.
3. Guļus uz muguras, labā kāja saliekta, kreisā pāri, rokas gar sāniem. Izelpā kājas laiž uz kreiso pusi (uz to, kura kāja pāri), labā roka (pretējā) jāpaceļ augšā. Svarīgi pagriezt arī galvu – ar skatienu sekojot rokai.
4. Guļus uz kreisā sāna, kājas priekšā saliektas 90 grādu leņķī, rokas taisnas priekšā, galva pie grīdas. Izelpā laist labo roku atpakaļ, galvu pagriezt līdzi (skats visu laiku uz plaukstu). Kustību izpilda plūstoši, tik tālu, cik ķermenis ļauj.
5. Vingrojums Lācītis. Guļus uz muguras, rokas un kājas augšā. Sākumā izpurina (atbrīvo) rokas un kājas. Izelpā brīvi ļauj ķermenim krist uz vienu, tad otru pusi.
6. Stāvus, lēnām noliecas uz leju. Galva brīvi krīt lejā, kakls brīvs. Pašūpina vienu roku, tad otru, cenšoties atbrīvot plecu daļu un kaklu.
7. Stāvus, brīvi vēzē rokas uz vienu/otru pusi, pleci atslābināti – ļauj ķermenim kustēties līdzi rokām. Pēc tam rokas vēzē plašāk, ar pretējo roku aizskarot pretējo plecu. Veicot kustību, elpo brīvi.
