1. Kas jāzina, pērkot apavus?
Svarīgi zināt savas pēdas garumu, jo īpaši – lai cilvēks, kurš visu dienu pavada uz kājām, varētu izvēlēties sev piemērotus darba apavus. Ja cilvēks pieradis pirkt, piemēram, 38. izmēra apavus, nenozīmē, ka tā arī visu mūžu jāturpina darīt. Dzīves laikā pēdas garums mainās. Pēda mainās arī platuma ziņā, un tas ir saistīts ar novecošanas procesu. Sievietēm pēdas izmaiņas notiek izteiksmīgāk, jo to ietekmē hormoni, kas aktivē to, ka pēda kļūst platāka. Bet ne tikai! Pēdas apjoma izmaiņas saistītas arī ar slodzi. Līdz ar to riska grupā nonāk visi tie, kas lielāko dienas daļu pavada stāvus – frizieri, pavāri, skolotāji, mediķi… Vēl jāņem vērā, ka no rīta pēdas apjoms ir citāds nekā vakarā, bet pašu apavu ietilpība nemainās. Tāpēc tajā brīdī, kad tu apavus pielaiko un pērc, tiem jābūt mazlietiņ ar rezervi. Savukārt, ja apavi jau tāpat ir drusciņ par mazu, tie spiedīs un nebūs komfortabla pārvietošanās.
2. Kāpēc mēs tradicionāli izvēlamies mazākus apavus?
Apavu izmēra izvēle ir diezgan sarežģīta. To lielā mērā ietekmē paša cilvēka paradumi. Un paradumus veido bērnībā vecāki, kuri pērk bērnam apavus. Nereti mammas saka savām meitām: «Ko tu te stāsti pekstiņus, ka tev ir 39. izmērs četrpadsmit gadu vecumā?! Nevar būt tik liels, pietiks ar trīsdesmit astoto…» Ir arī vecāki, kuri neklausās, ko bērni saka, ka viņam šie apavi nav ērti. «Būs labi! Vienkārši tev nepatīk, kā izskatās.» Un pēc tam veidojas paradums, kā cilvēks jūtas komfortabli. Var būt pēdas nestabilitāte, kas saistīta ar pēdas tipu, bet cilvēks nav izmeklēts, viņš to nezina un meklē komfortu – ciešākus apavus. Viņam šķiet: jo tuvāk kurpe vai zābaks pēdai piekļaujas, jo labāk to saturēs. Un rodas cita problēma – zābaks mēģina izpildīt fiksācijas funkciju, bet, no otras puses, cieš pēdas struktūras. Daudzas arī nevēlas pieņemt domu, ka pēda vairs nav gluži kā jaunībā. Piemēram, 18 gadu vecumā sievietei bija 37. izmērs, un arī pusmūžā viņa izvēlas to pašu, lai gan, muskulatūrai kļūstot vājākai, pēda kļūst garāka, un būtu jāmeklē atbilstīgi apavi.
3. Vai pēdas izmaina arī traumas un lūzumi?
Pēdas lūzums visbiežāk ir kombinācijā ar saišu bojājumiem, un tas viss kopā izmaina pašu pēdas formu. Tātad pat pēc veiksmīgas rehabilitācijas lauztā pēda drusciņ atšķirsies no netraumētās pēdas un var būt prasīgāka pret komfortu. Piemēram, kurpes perfekti derēja, bet tagad viena kāja šajos apavos jūtas neērti. Bieži vien pēc lūzuma mainās arī pēdas velves augstums, tā var kļūt gan augstāka, gan zemāka atkarībā no tā, kas noticis ar pēdu, un tad, protams, ja katra kāja kustas citādi, noteikti jāvēršas pie speciālista – jāskatās, cik liela ir atšķirība un kā to kompensēt. Tad izmanto kaut ko līdzīgu ortopēdiskajai zolei vai polsterus, kurus līmē kurpē, lai radītu pacēlumu un pēdai nodrošinātu komfortu.
4. Kā būtu pareizi izvēlēties apavus?
Uz veikalu jādodas pēcpusdienā, lai apavus nopirktu mazliet brīvākus, jo dienas otrajā pusē nedaudz mainās pēdas izmērs. Izvēloties apavus, nedrīkst vadīties pēc viena skaitļa, jo tas, kas norādīts kā konkrētā apavu pāra izmērs, faktiski ir tikai atskaites punkts. Proti, ja tu zini, ka ik pa laikam pērc 39.– 40. izmēra apavus, tad 39. ir pirmais, ar kura uzlaikošanu tu varētu sākt, bet nebūt ne pēdējais. Ieteicams laikot pusizmērus un apavus piemeklēt, ņemot vērā arī pēdas platumu. Proti, ir ražotāji, kas katrai kurpei norāda divus izmērus: viens ir garums, bet platums tiek apzīmēts ar burtiem. Jo tālāks alfabēta burts, jo platāka kurpe. Dažiem ražotājiem ir tikai B un C platuma izmēri, citiem arī D un E. Pēdas platums dzīves laikā mainās. Kaut vai pieaugot svaram, palielinās arī pēdas platums. Savukārt apavu platums nosaka vietu pēdas pirkstu daļai. Šīs kurpes ir arī nedaudz citādi uzšūtas, tām ir dziļāks purngals, kas nodrošina komfortu staigājot. Klasiski darba apavi pavāram vai medmāsai – tie visi būs ar diezgan dziļu purngalu, lai pēdai ir vieta ne tikai priekšā, bet arī uz augšu. Cilvēkiem, kuriem kājas tūkst, kuriem ir cukura diabēts un traucēta jutība pirkstu galos, kurpes apjoms tieši purngalā ir ļoti, ļoti būtisks. Tāpēc apaviem, ko tehniskie ortopēdi sauc par komforta apaviem un kas veidoti pēc ortopēdisko apavu principiem, ir diezgan dziļš purngals. Arī tad, ja apavi vairāk domāti staigāšanai, loģiski, ja purngals ir platāks, jo pēdai pirkstu daļā ir visvairāk sīko locītavu un tām visām jānodrošina liels komforts un iespēja locīties. Savukārt papēža daļā pēdai ir ļoti labi jāatsperas, lai amortizētu triecienus kustību laikā un nodrošinātu gaitas elastību. Ja ir lieks kustīgums pēdas aizmugurējā daļā – tur, kur atrodas Ahilleja cīpsla un pats papēdis –, tas provocēs tulznu rašanos un apavi būs neērti staigājot. Savukārt, ja ir jūtamas kustības pēdas priekšējā daļā, kad pirksti ir brīvi, kā tam arī jābūt, cilvēki bieži vien saka: «Šie apavi man par lielu!» Nē, nav par lielu, bet dod kustību brīvību. Un, ja tu gribi ar konkrētajiem apaviem nostaigāt desmit kilometrus, svarīgi, lai pirkstu gali būtu brīvi, no tā nav jābaidās. Taču sievietēm to grūti pieņemt. It īpaši, ja viņas radušas ikdienā staigāt ar klasiskajām laiviņām, kam ir neliels papēdītis. Protams, ka tad kurpe cieši piegulst kājai, un tajā brīdī, kad sieviete izvēlas ziemas zābakus, viņa atkal grib apavus, kas cieši piekļaujas kājai. Ja purngals ir plats, viņai šķiet, ka pēda bīdīsies kaut kur projām. Patiesībā tā nekur nebīdīsies, ja apavu papēža daļa der – ja papēdis necilājas. Te svarīga ir apavu papēža daļas forma.
5. Kāda ir laba papēža daļas forma?
Lai apavi papēža rajonā piegulst kājai. Proti, papēža daļā tiek iestrādāts padziļinājums ar atbalstu papēža kaulam. Tas neļauj pēdai sašķiebties uz iekšpusi vai ārpusi. Problēmas rodas, ja sievietei no dabas ir ļoti šaurs papēdis un samērā plata pēdas priekšējā daļa. Tad piemērotus apavus atrast grūti. Šādos gadījumos noder ortopēdiskās zolītes, kas apavu papēža daļā aizpilda lieko telpu un padara pēdu stabilāku, vienlaikus nesaspiežot pēdas priekšdaļu.
6. Kādas problēmas var rasties nākotnē, ja apavi par šauru un par īsu?
Vispirms rodas tulznas un ādas sabiezējumi, varžacis. Kad nagi tiek atspiesti, tie pamaina krāsu – kļūst dzeltenīgi. Var veidoties zemnagu hematomas jeb asinsizplūdumi, tad nags ir tumši violets. Ilgtermiņā, ja tas tā turpinās, kombinācijā ar slodzi deformējas pēdas pirksti. Izveidojas gan greizais īkšķis, gan stīvais īkšķis, gan āmurveida pirkstu deformācijas… Parādās asas, dedzinošas sāpes iepretī trešajam un ceturtajam pirkstam jeb Mortona neiroma, jo pārslodzes zona spiež uz vienu no galvenajiem nerviem, kas tur atrodas. No nepiemērotu apavu valkāšanas un ļoti augtās velves dēļ rodas arī papēža pieši – pārslodzes izraisītas trūcītes kaula apvalkā, caur kurām izkļuvušie audi veido sīku, cietu izaugumu jeb nagliņu un, pēdai atbalstoties pret zemi, rada stipras sāpes. Velkot nepiemērotus apavus, var attīstīties muskuļu disbalanss, kas izraisa gaitas un stājas pārmaiņas un lielo locītavu pārslodzi. Pirmie cieš ceļi, gūžas, muguras lejasdaļa.
Pie tehniskajiem ortopēdiem cilvēkus visbiežāk atved dažādas sāpes un ādas sabiezējumi, kas nepāriet mēnešiem un pat gadiem. Vai – nevar izārstēt nagu sēnīti, jo nagi visu laiku tiek atspiesti.
Kādi ir labi apavi?
Lūk, svarīgas lietas, kam noteikti jāpievērš uzmanība, pērkot apavus.
*Lai apavos nekur nekas nespiež. Tas nozīmē, ka ir ievērots princips, lai paliktu aptuveni 5 milimetrus liela vietiņa no kājas garākā pirksta (pirmā vai otrā, kā nu kuram cilvēkam) līdz kurpes vai zābaka sienai. Nepērc apavus, ja kājas lielais pirksts atduras pret apavu purngalu. Platumā kurpi vēl var par kādu milimetru pastiept, bet garumā – ne. Turklāt apavi, kas der, iznēsāsies lēnāk nekā šaurie.
*Vēlams apaļš purngals, lai ejot vai skrienot būtu vieta visiem pirkstiem.
*Neliels papēdītis, 3–5 centimetri. Apavi ar papēdi, kas augstāks par 5–6 centimetriem, lai paliek īpašiem gadījumiem, jo tādos visa slodze vairāk balstās uz pēdas priekšējo daļu – uz pirkstiem. Augstie papēži ir izgatavoti no ļoti cieta materiāla, tāpēc katrs solis rada nelielu atsitienu pa visu skeletu. No tā visvairāk cieš mugurkauls un lielās locītavas.
*Zole nedrīkst būt plāna.
*Zolei pirkstu daļā jābūt lokanai. Paņem apavus aiz pirkstu daļas un papēža un mēģini salocīt. Ja apavi saliecas vidū, tātad zole ir par lokanu. Ja ir grūti apavus saliekt, tad uzliec tos ar purngalu uz cieta pamata, turi papēdi un spied uz leju. Ja apavi viegli saliecas, tie ir par lokanu un nenodrošinās pietiekamu atbalstu. Ja apavi saliecas tikai priekšdaļā, tad tie ir pietiekami lokani un spēj nodrošināt atbalstu pēdai.
*Vislabāk tādi, kas izgatavoti no materiāla, kas ļauj pēdai elpot: tātad āda, korķis, jaunie sintētiskie materiāli, piemēram, GoreTex.
*Kurpju vai zābaku oderei papēža daļā izmantota āda vai speciāls izturīgs materiāls. Parasts audums ātri nodilst un var noberzt papēdi.
Divas vērtīgas ekstras apavos
1. Iestrādāta ortopēdiskā zole ar garenvelves kompensāciju – supinatoru, kas izskatās kā delfīnveida pacēlums kurpes vidusdaļā. Tas palīdz saglabāt normālu pēdas anatomiju un pēdas funkcijas. Ideālā variantā supinators izgatavots no cieta materiāla, lai svars to nespētu saspiest. Mīksts supinators pēdu nenotur tik labi, kā vajadzētu.
2. Papēža daļā iestrādāta tā dēvētā antishock sistēma, kas pēc iespējas samazina triecienu ne tikai uz papēdi, bet arī uz mugurkaula jostas daļu.