1. Ar ko sākt, ja cilvēks ilgstoši nav izkustējies?
Regulāras fiziskās aktivitātes ieteicams sākt ar ātru soļošanu, nūjošanu. Ja cilvēks ilgstoši nav bijis fiziski aktīvs, izkustēšanās jāsāk pakāpeniski, katru nedēļu fizisko aktivitāšu ilgumu pamazām palielinot.
2. Zināms, ka sportojot cilvēku pārņem eiforiskas izjūtas, jo organismā veidojas tā sauktie laimes hormoni. Vai arī lielākā vecumā darbojas tas pats mehānisms?
Tā dēvētie laimes hormoni (endorfīni, enkefalīni un citi) organismā veidojas jebkurā vecumā. Pakāpeniski palielinot slodzes apjomu, šie hormoni veidosies vairāk, tāpēc, ja cilvēks izkustēsies regulāri un sev vispiemērotākajā veidā, viņš ātri vien pamanīs, ka ar dzīvi kļūs arvien apmierinātāks. Un tā notiks pat tad, ja ir kādas nopietnas veselības problēmas.
3. Populārs sportošanas mērķis ir norūdīšanās. Vai, esot pāri pusmūžam, arī var ar fiziskām aktivitātēm nostiprināt imūnsistēmu?
Zinātniski pierādīts, ka pat vienreizēja fiziskā aktivitāte uzlabo imūnsistēmas funkcionālo stāvokli, bet regulāra sportošana to uzlabo ievērojami. Pierādīts arī, ka vecākiem cilvēkiem fiziskās aktivitātes pozitīvā ietekme uz imūnsistēmu ir lielāka nekā jauniem. Kā tas izpaužas? Zināms, ka regulāras vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes 150–300 minūtes nedēļā samazina augšējo elpceļu infekcijas risku par 40–50 procentiem un mirstības risku no gripas un pneimonijas – pat vairāk nekā par 50 procentiem. Taču tikpat svarīgi ir nepārcensties: pārmērīgi liela apjoma un augstas intensitātes fiziskas slodzes imūnsistēmas stāvokli var pasliktināt.
4. Bieži iesaka fizisko aktivitāšu kontrolei mērīt pulsu, iegādāties pulsometru vai soļu skaitītāju. Vai ir vēl kāda vienkārša alternatīva, kā mērīt un kontrolēt savu slodzi?
Slodzes intensitāti var noteikt arī pēc subjektīvas piepūles novērtējuma 10 ballu skalā, kur 1 balle nozīmē, ka piepūles nav, 10 balles ir maksimāla piepūle, vidējas intensitātes slodze ir 5–6 balles, bet augstas intensitātes slodze ir 7–8 balles. Vēl slodzes intensitāti var noteikt pēc elpošanas biežuma un stipruma un pēc spējas sarunāties. Vidējas intensitātes slodze ir tad, ja elpošana ir dziļa un bieža un vari izteikt atsevišķus teikumus, bet augstas intensitātes slodze ir tad, ja elpošana ir ļoti dziļa un ļoti bieža un vari izteikt tikai dažus vārdus.
5. Vai pensijas gados laba motivācija sportot var būt liekā svara nomešana? Vai tas ir reālistisks mērķis?
Lieko svaru var samazināt jebkurā vecumā. Vidējas intensitātes fizisko aktivitāšu laikā enerģijas patēriņš palielinās 3–5 reizes, bet augstas intensitātes aerobo slodžu laikā 6–8 reizes un vairāk, kā arī paātrinās vielmaiņa miera stāvoklī (to sauc par pamatvielmaiņu). Pamatvielmaiņu visvairāk ietekmē spēka vingrinājumi un muskuļu masas palielināšana.
6. Vai regulāra darbošanās mazdārziņā, mazbērna pieskatīšana uzskatāma par alternatīvu sportiskām aktivitātēm?
Darbošanās mazdārziņā var būt ar ļoti atšķirīgu slodzi. Lapu vai zāles grābšana vai zemes izlīdzināšana ar grābekli būs vidējas intensitātes slodze, zemes rakšana var būt augstas intensitātes slodze, bet ravēšana var būt zemas intensitātes slodze. Ja dārzā tiek pavadītas vairākas stundas, darbojoties ar dažādu intensitāti, tad fiziskā slodze noteikti būs pietiekama. Arī mazbērna pieskatīšana var būt atšķirīga. Sēdēšana uz soliņa, kamēr bērns spēlējas rotaļu laukumā, nebūs pietiekama aktivitāte, bet rotaļāšanās kopā ar bērnu vai bumbas spēlēšana būs vidējas vai pat augstas intensitātes slodze.