6 ārstniecības augi, kas jāievāc vasaras sākumā

“Ārstniecības augus jau izsenis izmanto gan profilaktiski, gan dažādu slimību ārstēšanā. Katrs augs var tikt izmantots dažādos veidos, piemēram, tējās, uzlējumos, novārījumos, kompresēs, vannās, ziedēs vai ievārījumos. Vislabāk augus ir ievākt rīta pusē, pēc rasas nožūšanas vai vēlā pēcpusdienā. Savukārt pēc izžāvēšanas augus jāglabā papīra, audekla maisos vai stikla traukos,” stāsta farmaceite Laila Zālīte.

1.  Gaiļbiksīšu ziedi imunitātes stiprināšanai
   Gaiļbiksīšu ziedus var sākt ievākt aprīļa beigās un turpināt vākt visu maiju. Tie palīdz pret saaukstēšanos, iesnām, klepu, stiprina imunitāti, kā arī mazina aizcietējumus un atvieglo nieru un urīnceļu saslimšanas.
   
   Lai pagatavotu uzlējumu nepieciešamas 2 tējkarotes ziedu – tos jāaplej ar puslitru verdoša ūdens un jāatstāj uz nakti ievilkties. Lietot pa pusglāzei 3 reizes dienā. Šāds uzlējums ir labs līdzeklis elpceļu problēmām, ir urīndzenošs un sniedz nomierinošu efektu bērniem. Savukārt novārījums veicina vēdera izeju un atvieglo podagras lēkmes. Lai to pagatavotu, 8 tējkarotes ziedu jāaplej ar 2 glāzēm auksta ūdens, tad jāuzvāra. Novārījums jāizdzer dienas laikā.
   
   No ziediem var pagatavot arī tēju – tā ir ne tikai garšīga, bet arī lielisks vitamīnu avots, kuru var lietot ilgstoši un tā neradīs nekādas blaknes. Lai pagatavotu, nepieciešams apliet ziedus ar verdošu ūdeni un ļaut 10 minūtes ievilkties. Tāpat no pirmajām gaiļbiksīšu lapiņām var gatavot salātus, jo tās satur ļoti daudz C vitamīna.
2. Māllēpju ziedi elpceļu saslimšanām
   Māllēpju ziedus lieto elpceļu saslimšanu novēršanai, jo tie dezinficē, noņem iekaisumu un palīdz atkrēpoties. Savukārt kuņģa-zarnu trakta saslimšanu gadījumā tie darbojas kā savelkošs līdzeklis. Māllēpju ziedi jāpaspēj ievākt aprīļa beigās, maijā, kad tie ir pilnā plaukumā vāc pašus kausiņus, bez kātiņiem. Lapas ievāc vēlāk – jūnijā, jūlijā.
   
   Novārījumu lieto kuņģa-zarnu trakta problēmu gadījumā. Lai to pagatavotu nepieciešamas 4–6 tējkarotes ziedu, kuras aplej ar 1 litru verdoša ūdens. Savukārt uzlējums palīdzēs klepus, aizsmakušas balss, bronhīta vai bronhiālās astmas gadījumā – 4 tējkarotes ziedu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens un jāatstāj nostāvēties uz nakti. Lieto aptuveni ceturtdaļu glāzes dienā.
3. Raspodiņi menstruālā cikla traucējumiem
   Raspodiņi tiek dēvēti arī par sieviešu tēju, jo tie ļoti labi nostabilizē menstruālo ciklu un novērš dažādus iekaisumu procesus. Vislabāk ievākt ziediņus, bet, ja nokavēts, var vākt arī lapiņas.
   
   Lai pagatavotu uzlējumu, 1 ēdamkarote ziediņu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens un jāļauj kārtīgi ievilkties. Glāzi jāizdzer dienas laikā, sadalot 3 līdz 4 daļās. Šo dzērienu iesaka lietot izteiktu menstruāciju sāpju gadījumā – jādzer 3 līdz 4 dienas pirms menstruāciju sākuma, tad tās būs mierīgākas un nesāpīgākas.
4. Bērzu lapas vielmaiņas uzlabošanai
   Bērzu lapas jāievāc to ziedēšanas laikā un jāplūc no zemākajiem zariem. Lieto nieru slimībām, žultsakmeņiem, locītavu sāpēm, tāpat tās nomierina nervu sistēmu, uzlabo vielmaiņu, normalizē hormonu līmeni sievietēm menopauzes laikā, ir ar spēcīgu antiseptisku un pretsēnīšu iedarbību.
   
   Lai uzlabotu nieru darbību un tonizētu organismu, jāsasmalcina 100 gramus lapu, jāpārlej ar 2 glāzēm silta ūdens, jānostādina 6 stundas un tad jāizkāš. Jālieto pusglāzi 3 reizes dienā, pirms ēšanas. Savukārt, lai atvieglotu žultsakmeņu slimības simptomus un izvairītos no jaunu akmeņu veidošanās, 1 ēdamkarote sausu bērzu lapu jāaplej ar glāzi verdoša ūdens un jāvāra 20 minūtes, jāatstāj 3 stundas ievilkties. Šāds uzlējums jālieto ilgstoši – pusglāzi no rīta un vakarā, pirms ēšanas.
   
   Locītavu sāpes var mazināt ar sasmalcinātu bērzu lapu kompresi – tā jātur 2 līdz 3 stundas un jānostiprina ar auduma pārsēju. Lieto 7 līdz 10 dienas pēc kārtas.
5. Ozola mizām pretiekaisuma darbība
   Ozola mizu ievāc no aprīļa līdz jūnijam – no jauniem kokiem (ne vecākiem par 10 gadiem) vai vecāku koku resnākajiem zariem. Ozola miza satur daudz miecvielas, tāpēc tai piemīt savelkoša, antibakteriāla, pretiekaisuma darbība. Var lietot caurejas, kuņģu-zarnu trakta asiņošanas gadījumā. Savukārt ārīgi var lietot ādas un gļotādas apstrādei – ja ļoti svīst kājas, var gatavot vannas.
   
   Ozola mizu tēja atindē un savelk zarnu traktu, ja ir caureja, taču to nedrīkst lietot ilgstoši! Lai pagatavotu – jāaplej 1 tējkaroti mizas ar verdošu ūdeni un jāvāra 5 minūtes. Pēc tam ļauj 15 minūtes ievilkties un tad nokāš. Dzer pa trešdaļu glāzes ik pēc 3 līdz 4 stundām. Ja ir  iekaisis kakls vai smaganas, 1 ēdamkaroti mizas jāaplej ar glāzi ūdens un jāvāra 10 minūtes. Pēc tam nostādina 15 līdz 20 minūtes un skalo vairākas reizes dienā.
6. Ceriņi – nomierina prātu
   Ceriņu ziedus ievāc to ziedēšanas laikā, plūc ar mazajām lapiņām, kur tie savienojas ar koksnaino kātu. Lapas, mizu un pumpurus ievāc citā laikā. Svarīgi, lai ceriņi, kurus ievāc, nebūtu potēti! Ceriņiem piemīt antibakteriālas īpašības, kā arī tie nomierinoši iedarbojas uz cilvēka psihi. 
   
   Atkarībā no ziedu un ūdens proporcijām uzlējumus izmanto dažādām problēmām:

• Brūču un nobrāzumu kopšanai – 1 glāzi ziedu aplej ar puslitru ūdens un atstāj uz nakti ievilkties. Lieto ārīgi brūču apstrādei.
• Radikulīta (nervu saknīšu bojājuma), reimatisma un poliartrīta gadījumā – 1 ēdamkaroti ziedu aplej ar 250 mililitru ūdens un nostādina 1 stundu.
• Caurejai – 1 ēdamkaroti ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, stundu nostādina un tad nokāš. Jālieto pa vienai ēdamkarotei 3 līdz 4 reizes dienā.