- Vecāki vairs negrib potēties ar AstraZeneca. Ko jūs domājat par šo vakcīnu?
Laikam atbildēšu īsi – ja man šodien būtu jāvakcinējas, man nebūtu nekādu iebildumu vakcinēties ar AstraZeneca vakcīnu. - Cik bieži tā notiek, kad atklājas, ka radītā vakcīna ir kaitīga un tāpēc tiek noņemta?
Pēdējo divdesmit gadu laikā pasaulē ir bijuši tikai trīs šādi gadījumi – tas ir ļoti maz. Viena no tām bija Amerikā radīta vakcīna pret rotavīrusu, kuras vietā tagad jau sen ir citas divas. Otra – viena konkrēta ražotāja vakcīna pret cūku gripu, trešā – vakcīna pret denges drudzi. - Kuras vakcīnas vēl ir tuvu apstiprināšanai un uz kurām mēs te Latvijā varētu cerēt?
Bez esošām četrām vasarā varētu būt vēl divas – CureVac un NovaVax. - Vai pirms revakcinēšanās būtu vēlams noskaidrot antivielas? Vai tam būs paredzēta kāda atbalsta finansēšana vai tomēr tas jādara par savu naudu?
Muļķības. Nevajag noteikt antivielas – tam nav jēgas, jo no tā nevaram izdarīt nekādus jēdzīgus secinājumus. Informācija par revakcināciju vēl sekos, un tad arī atbilstoši būs jārīkojas. Mēs taču nelietojam paracetamolu vai ko citu un visu laiku neejam uz laboratoriju, lai noteiktu tā koncentrāciju asinīs? - Šobrīd pieejamas divu veidu vakcīnu grupas – mRNS ziņneša vakcīnas un vakcīnas uz adenovīrusa vektora bāzes. Ja potējas ar vienas grupas vakcīnu, saņemot pilnu kursu, iespējams, pēc gada būs jārevakcinējas. Tai obligāti jābūt tai pašai vakcīnai vai varēs potēt otru veidu?
Ja pienāks tas brīdis, kad mums būs nepieciešama šī balstvakcinācija, tad arī klausīsimies, ko mums teiks zinātne. Bet citādi – kā speciāliste imunizācijā neredzu iemeslu, kāpēc tās nevarētu mainīt. - Kurš uzņemsies atbildību, ja būs smagas sekas pēc vakcinācijas?
Kā par jebkuriem problēmu gadījumiem, par šo tiks ziņots, un lieta tiks izmeklēta. Tas notiks tādā pašā kārtībā kā ar jebkuru citu reģistrētu medikamentu.
Pārējos aktuālos jautājumus par vakcinēšanos lasi žurnāla IEVA 24. marta numurā!