Sāksim ar svarīgāko: fizioterapeits nav nedz personāltreneris, nedz masieris, nedz ārsts. Fizioterapeits ir funkcionālais speciālists. Viņa darbības lauciņš ir kustības un cilvēka ķermeņa potenciāls. Fizioterapeitus var iedalīt: piemēram, tie, kas strādā tikai ar bērniem, tikai ar cilvēkiem gados vai tikai ar zīdaiņiem, jo katram ir sava specifika. Bet stāsts šoreiz nav par to. Šoreiz noskaidrosim, kas īsti notiek aiz fizioterapeita durvīm un kāpēc aiz tām vērts paviesoties arī tev.
Tavs ķermenis nemelo
Fizioterapeiti tic, ka cilvēks pats sev mēdz melot, bet viņa ķermenis – nekad, tādēļ pēc svarīgāko jautājumu uzdošanas mutiski un sāpīgo vietu noskaidrošanas fizioterapeits svarīgākos jautājumus metas uzdot arī ķermenim. Teiksim, sāp mugura. Un nevis tā, ka vakar sāka sāpēt, bet sāp jau sen, taču drosmi saņemties un aiziet pie speciālista esi saņēmies tikai tagad, kad pēc gadiem ilgas nekā nedarīšanas gribas noskriet savu pirmo ultramaratonu.
Protams, fizioterapeits uzreiz pateiks, ka atsākt sportiskās aktivitātes ar skriešanu nav prāta darbs.
Pēcāk, veicot smalkus muskuļu testus, kuros labāk neiedziļināties bez medicīniskās izglītības, nereti tiek noskaidrots, ka pie muguras sāpēm vainīga nevis mugura, bet, piemēram, potīte, jo, iespējams, tava skriešanas tehnika nav īsti pareiza. Ja skrien uz savu galvu, bez speciālista konsultācijas, pats to nevarēji zināt, bet ķermenis zina un sūta signālus dažādu sāpju veidā, kurus pašam saprast varētu būt problemātiski. Fizioterapeits saprot šos signālus un izdomā turpmāko darbības plānu. Skaidrs ir viens: fizioterapeitu mērķis nav tikai cīnīties ar sekām, bet gan atrast cēloņus.
Kas tiek darīts uz kušetes?
Fizioterapeits uzreiz neliek gulties uz kušetes. Pirmais, kas pēc izrunāšanās tiks izdarīts konsultācijā, – vizuāli novērtēta cilvēka stāja, lai saprastu, kur veidojas asimetrija. Ar ietrenētu aci fizioterapeits jau pēc cilvēka stājas redz, kur jāmeklē problēmzonas – pēdās, ceļu locītavās, mugurā vai kur citur.
Tikai pēc šī novērtējuma būs jāguļas uz kušetes, lai, izmantojot dažādus testus, pārbaudītu gan muskuļu spēku un garumu, gan citas svarīgas nianses.
Ja stāvot viens gurns ir augstāk nekā otrs, tad, guļot uz kušetes, meistars jau var novērtēt, kur šī problēma ir radusies.
Kad problēma apjausta, var tikt koriģēts iegurnis, ņemts nost muguras funkcionālais bloks no skriemeļiem, mobilizētas locītavas, veiktas pasīvās stiepšanas, noteiktas vingrošanas nodarbības vai masāžas – fizioterapeita arsenālā ir plašs terapiju klāsts. Nereti uz fizioterapiju pacientus sūta arī traumatologi un ķirurgi, jo daudzas problēmas ir risināmas tieši ar fizioterapijas paņēmieniem. Operācijai tomēr jābūt galējam variantam.
Viena sāpe, daudz iemeslu
Cilvēka ķermenis ir sarežģīts gadžets un darbojas kā kopums. To ņem vērā arī fizioterapeiti, un brīdī, kad tiek atrasta problēmzona, tiek apskatīti arī iespējamie mehānismi, kā tā ir radusies. Jāņem vērā, ka muskuļi ir saistīti gan savstarpēji, gan ar konkrētiem muguras skriemeļiem, gan ar iekšējiem orgāniem, un fizioterapeits, veicot muskuļu testus, mēģina noskaidrot, kur īsti sākas problēma. Galu galā var sanākt, ka pie sāpošas muguras vainīga, piemēram, veca operācijas rēta, kas nedaudz traucē iekšējiem orgāniem, kuri savukārt saistīti arī ar muguras muskuļiem.
- Kas jāņem vērā, dodoties pie fizioterapeita?
Lai nesanāktu pārsteigums, esi gatavs, ka pirmajā konsultācijā fizioterapeits liks izģērbties līdz apakšveļai, jo pat cauri apspīlētām biksēm un krekliņam nav iespējams redzēt visas nianses, kas ir svarīgas fizioterapeitam. Bija laiks, kad cilvēkus šis fakts ļoti mulsinājis, bet mūsdienās to uztverot daudz vieglāk. Pēcāk uz vingrošanu gan jānāk sporta tērpā. Labāk apspīlētā, lai fizioterapeitam redzams, kā darbojas muskuļi.
- Cik maksā fizioterapeits?
Katrā vietā ir citādi, bet aptuvenā cena par pirmreizēju konsultāciju – ap 30 €, kur var ietilpst arī teipošana, bloku noņemšana, vingrošanas tehnikas pārbaude utt. Vingrošanas cena – ap 20 € par stundu.
5 svarīgi jautājumi fizioterapeitei Lienei Glāzniecei
1. Kad būtu jāvēršas pie fizioterapeita?
Pie fizioterapeita vajadzētu aiziet lielākajai daļai cilvēku, īpaši tiem, kas ir fiziski aktīvi, lai noskaidrotu ķermeņa kopējo stāvokli, to, kas treniņos tiek darīts pareizi un, galvenais, nepareizi. Ļoti daudz likstu piemeklē arī biroja darbiniekus, kas visu dienu pavada sēžam. Dažkārt ir arī tā, ka tie, kas fiziski neko nedara, nemaz nejūt savas vārīgās vietas.
Fizioterapeita padoms nepieciešams arī tiem, kas plāno pievērsties skriešanai, jo skriešana tik vienkārša nemaz nav. Lai cilvēks skrietu, ir jābūt labai veselībai un fiziskajai sagatavotībai, tikai tad pastāv iespēja, ka nesekos problēmas.
Visbiežāk jaunajiem sportistiem uzkaras mugura un sāk sāpēt ceļi, potītes. Tas nereti nosit turpmāko vēlmi ievērot aktīvu dzīvesveidu.
Gudrāk tomēr pirms skriešanas vai intensīviem sporta zāles apmeklējumiem konsultēties ar fizioterapeitu, vai izvēlētais fitnesa veids maz ir piemērots. Iespējams, labāk tomēr brīdi pavingrot uz paklājiņa, nostiprināt muskulatūru un tikai tad mesties skriešanas un sportošanas drudzī. Tad arī patika pret fiziskām aktivitātēm būs lielāka un rezultāti neizpaliks, jo nebūs traucējošu sāpju un traumu.
2. Kad sāpēm jāsāk pievērst uzmanību?
Cilvēki vispār pārāk maz uzmanības pievērš sāpēm. Nereti pie fizioterapeitiem vēršas arī tie, kas jau gadiem mokās ar sāpošu muguru, bet tikai tagad ir sadūšojušies problēmu risināt. Visām sāpēm ir jāpievērš uzmanība uzreiz, jo ķermenis ar tām mēģina kaut ko pavēstīt. Jo ātrāk ar to sāks strādāt, jo vieglāk un ātrāk ar to var tikt galā.
3. Labāk vingrot pie fizioterapeita vai trenera?
Tas ir atkarīgs no trenera. Ja viņš tiešām skatās līdzi, koriģē un zina, kā katrs vingrojums pareizi izpildāms, – ļoti labi. Tomēr ne visi treneri seko līdzi saviem klientiem, un tad cilvēkiem taisnā ceļā no trenažieru zāles jāiet pie fizioterapeita, jo ir sākušās sāpes.
Otrs – trenažieru zālē cilvēkiem vairāk piedāvā strādāt uz trenažieriem, bet, strādājot ar tiem, bieži vien ir grūtāk kontrolēt pareizu kustību. Fizioterapeiti parasti liek strādāt ar pašu svaru vai pavisam maziem svariem, nelielām pretestībām un pilnām amplitūdām. Jāsaka, tas nav tik viegli, kā izklausās. Ir cilvēki, kas pēc pirmās fizioterapeita vizītes vēl ilgi netiek vingrot, drīzāk tiek likti kopā, lai vispār būtu gatavi fiziskajām aktivitātēm.
4. Kā atšķirt labu fizioterapeitu no ne tik laba?
Ja fizioterapeits nelabo, nerāda, kā ir labāk, un nestāsta, katru reizi dodot tikai rutīnas vingrojumus, būtu jāpadomā par fizioterapeita maiņu. Ja šķiet, ka progresa nav, vērts par to parunāt ar fizioterapeitu. Tas uzreiz neliecina, ka fizioterapeits būtu slikts. Iespējams, nav savstarpējās ķīmijas. Tas ir pavisam normāli, un tā var gadīties – tad vērts pameklēt citu speciālistu.
5. Ko darīt, ja sāpes nepāriet?
Pirmajā konsultācijā vienmēr nosakām datumu, kad ir nākamā konsultācija. Laikā starp šīm konsultācijām izmantojam dažādas fizioterapijas tehnikas un vingrojam, ja tas nepieciešams. Otrajā konsultācijā skatāmies, vai ir novērojams progress un situācija uzlabojusies.
Ja nekas nemainās, apsveru terapijas maiņu vai sūtīšanu pie cita speciālista, visbiežāk pie traumatologa vai ķirurga. Ir bijuši gadījumi, kad deviņiem cilvēkiem ar līdzīgu traumu strādā viens terapijas veids, bet uz desmito šāda terapija neiedarbojas, tāpēc progresu uzreiz paredzēt ir ļoti grūti.