Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Sadedzināsi vairāk kaloriju
Kāpēc lietū tik ļoti negribas iet laukā? Skaidrs – jo salst! Tomēr lietum, izrādās, ir milzīga priekšrocība – saltās lāses veicina kaloriju sadegšanu. Nē, tās netiek kaut kā mistiski aizskalotas kopā ar lietavām. Lietū un aukstumā ķermenim jāliek lietā vairāk enerģijas, lai temperatūru noturētu optimālā līmenī un muskuļiem neļautu salt.
Loģiski – jo vairāk piepūlamies, jo vairāk kaloriju patērējam. Vēl kāda nianse: nevilšus kalorijas sanāk zaudēt vienkārši tāpēc, ka apstāties negribas, – kamēr turpināsi kurināt, būs silti, bet, tiklīdz nometīsi apgriezienus, momentāni jutīsi, kā aukstums iekožas miesās.
2. Spēsi vairāk
Trenējoties stiprā lietū, vingrojumus, visticamāk, nebūs iespējams izpildīt tik pareizi un precīzi, kā tas būtu siltā, ērtā sporta zālē. Toties jaudas gan netrūks! Gan jau arī tev ir gadījies savu reizi treniņos sasniegt to punktu, kad liekas – ejiet dillēs, nevaru, un viss. Tad, lūk, lietainā laikā šis punkts it kā attālinās.
Pirmkārt, to veicina jau pieminētā ķermeņa pašaizsardzības reakcija pret aukstumu – salīdzinājumā ar nosalšanu piepūle ķermenim šķiet mazāks ļaunums.
Taču izrādās, ka aukstums šajā gadījumā nostrādā ne vien kā pātaga, bet arī burkāns. Treniņa laikā muskuļi izdala siltumu, kas uzkarsē visu ķermeni, taču, lai cilvēks justos komfortabli (cik nu treniņā tas ir iespējams) un sasniegtu labākos rezultātus, temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 39–40 °C. Šajā gadījumā vēsie, mitrie laikapstākļi nodrošina dzesēšanu – ķermenis tik ļoti nesakarst, nesasvīst, ir vieglāk elpot, un pēkšņi izrādās, ka iespējams paveikt ne to vien.
Sportojot lietū, ķermenis norūdās līdzīgi kā kontrastdušā.
3. Norūdīsies
Fakts: jo vairāk sportosim lietū, jo mazāk no tā baidīsimies. Pirmkārt, tā būs psiholoģiskā barjera, kas pamazām nobruks; otrkārt, nobruks arī fiziskās: sportojot lietū, ķermenis norūdās līdzīgi kā kontrastdušā. Kad esi izcietis uz savas ādas kārtīgu kontrastdušu, zini – pirmajā, piektajā un pat desmitajā reizē liekas, ka sevi spīdzini, bet tad – kādā divdesmitajā reizē – vairs nešķiet tik briesmīgi.
Ķermenis ir pieradis pie dramatiskajām temperatūras svārstībām. Turklāt izrādās, ka, regulāri trenējoties vēsā un lietainā laikā, norūdīties iemanās arī muskuļi. Neierastie ārējie apstākļi (aukstums, vējš, slidenas virsmas, pastiprināta slodze) muskuļiem liek saspringt vairāk nekā ierastos apstākļos, strādāt jaudīgāk un reaģēt jūtīgāk.
4. Jutīsies varens
Lietaina treniņa laikā aktīvāk izdalās cīņas hormons adrenalīns – tas ir zinātniski pierādīts fakts. Sakarība ir gluži loģiska: jo vairāk sevi jāpārvar, jo vairāk ķermenis tiek pietuvināts cīnies vai bēdz punktam, kurā sāk pieslēgties izdzīvošanas mehānismi. Protams, klāt nāk arī eiforiskā apziņa, ka vari būt jaudīgs ne vien ērtos siltumnīcas apstākļos, bet jebkādos.
Gribasspēks un ķermenis ir pārāki par bailēm, kūtrumu, nevarēšanu. Savā ziņā izaicinošiem treniņiem ir pat tāds kā terapeitisks rezultāts – neierasti, izaicinoši apstākļi ne vien nokausē ķermeni, bet arī iztīra prātu, atbrīvo no stresa un iedod pa dibenu iemigušajai pašpārliecinātībai.
5. Smaidīsi – arī pēc treniņa
Pat ja lietainais treniņš neliks justies kā pilnīgam uzvarētājam, dauzīšanās pa lietu un peļķēm var sniegt patiesu, varbūt pat gluži bērnišķīgu prieku. Iedomājies – gaiss piepeši kļuvis tik tīrs (un muskuļiem un smadzenēm piekļūst vairāk skābekļa), ainava apkārt nedaudz citāda, kā ierasts, tu pat vairs nejūti slapjumu kurpēs (un biksēs, un visur). Visi ir tieši tādi paši – slapji un laimīgi. Ne velti treneri apliecina – no lietainajiem treniņiem cilvēki vienmēr aiziet smaidīgi.
Lietū un aukstumā ķermenim jāliek lietā vairāk enerģijas, lai temperatūru noturētu optimālā līmenī un muskuliem neļautu salt.
Fitnesa treneres Daigas Otomeres ieteikumi
- Sportot lietū ir gadījies daudz reižu, taču pēc treniņa nekad neesmu saslimusi. Ja mīņāsimies un drebināsimies, visādi var gadīties, bet, ja enerģiski kustēsimies, atdzist vienkārši nav iespējams. Pats svarīgākais pēc treniņa – iespējami ātri nonākt sausumā, nomainīt slapjo kārtu un iedzert kaut ko siltu.
- Ja sportā esi pilnīgs iesācējs, sākt ar treniņiem vēsā laikā un lietū gan neiesaku. Vispirms sevi jānorūda mērenos apstākļos, tad var mesties rudens lietū un vējā.
- Sportošanai rudenīgos apstākļos ļoti vajadzīgs piemērots sporta apģērbs un apavi – tiem gan nevajadzētu ekonomēt. Sportošanai svaigā gaisā vislabāk atbilst teiciens – nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Kārtīgs ekipējums ir pats svarīgākais nosacījums, lai treniņš sniegtu pozitīvu pieredzi un nenodarītu tev pāri. Tas gan nebūt nenozīmē, ka veikalu plauktos jāmeklē siltināts treniņtērps vai biezas jakas – sportojot ķermenis sasilst, tuntulēšanās tikai apgrūtinās kustības. Ja esi salīgs, veikalos pieejama termoveļa un mitrumizturīga, elpojoša materiāla treniņtērpi. Vēsā laikā vislabāk ģērbties pēc sīpoliņa principa – viena, divas, trīs plānas, elpojošas kārtas, ko pēc vajadzības var novilkt.
- Aukstajā laikā vienmēr jāparūpējas, lai kakls un galva būtu siltumā, izvēloties piemērotu cepuri, kaklautu vai jaku ar augsto kaklu. Vilnas šalle gan rudenīgos apstākļos īsti nederēs.
