- Tikko nopirktas vai pavasarī no skapja izvilktas kurpes vismaz divas trīs stundas pavalkā mājās – tā jutīsi, vai tās berž, un palēnām pieradināsi kājas pie neierastajiem apaviem.
Kāju ādai nepieciešams laiks, lai sarastu ar kurpes materiālu.
Un nav svarīgi, kas tas ir par materiālu. Kad kāja pieradīs, apavi vairs neberzīs.
- Aptiekā vari iegādāties speciālu prettulznu vaska rullīti, ar kuru pirms kurpju vilkšanas ievasko kājas vietās, kur parasti veidojas noberzumi: virs papēža, kur atrodas kurpju siksniņa vai kape, pēdas virspusē, kur parasti berž siksniņas, starp pirkstiem un uz pirkstu sāniem (visbiežāk cieš mazais pirkstiņš un īkšķis).
Ar šo vaska rullīti droši vari ievaskot arī apavus – siksniņas, kas parasti berž, tāpat arī apavu kapi.
- Reizi nedēļā ņem kāju vīli un noberz visu lieko. Drīkst berzt tikai sausas kājas – tā, lai vecā āda put kā milti! Beržot mitru pēdu, vari pārspīlēt ar liekās ādas noņemšanu un to notrīt par daudz, tā traumējot papēdi.
Noteikti izvēlies vīli, kuras pārklājumam izmantots smilšpapīrs, nevis metāls, jo tas var traumēt pēdu ādu. Vakaros uz pēdām jāuzziež jebkāds barojošs krēms, no rīta – mitrinošs.
- Ja uzvilkti jauni apavi un jūti, ka rodas dedzinoša sajūta, šos apavus uzreiz vajadzētu nomainīt pret citiem. Ja tādas iespējas nav, jādara viss, lai novērstu berzi.
Proti, starp ādu un apavu jāizveido tāds kā polsterītis.
Vislabāk šim nolūkam derēs aptiekās nopērkamie silikona plāksteri.
- Ja jau izveidojusies sāpīga, jēla brūce, svarīgi nenoplēst virs pušuma izveidojušos ādiņu – tā ir kā vāciņš, kas pasargā brūci no infekcijas, palīdz tulznā esošajam šķidrumam uzsūkties un brūcei ātrāk dzīt. Ja ādiņa tomēr noplīsusi, savainojums jāsargā no infekcijas – vislabāk uzlīmēt jau pieminēto silikona plāksteri.