Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. “Netaupi vietu” svētku maltītei
Latviešu tautas tradīcijas teic, ka Ziemassvētkos uz galda jābūt deviņiem ēdieniem, lai nākamais gads būtu pārticis un bagāts. Zinot, ka sagaida bagātīgs svētku galds, cilvēki mēdz izvēlēties visu dienu neēst, lai pēc tam vakarā baudītu neskaitāmus ēdienus. Farmaceite norāda, ka tas veselībai ir neveselīgi, jo tādā gadījumā organisms darbosies sev neierastajā režīmā un radīsies gremošanas trakta traucējumi.
Svētku dienā rīts jāsāk ar sabalansētām brokastīm, ievērojot arī citu maltīšu regularitāti, līdzīgi, kā to darītu citās dienās, lai novērstu pārēšanās risku atlikušajā dienas daļā. Savukārt, ēdot svētku vakariņas, ieteicams censties ēst apzināti un lēnām, nevis apēst visu uzreiz.
2. Ēd ar prātu, nevis ar acīm
Ziemassvētku vakarā nevajag atteikties no svētkos ierastajiem ēdieniem – štovētajiem kāpostiem, karbonādēm, kartupeļiem un pīrādziņiem.
Taču jāievēro mērenība – labāk ir ēst mazāk un lēnāk, lai sāta sajūtu iegūtu ātrāk, turklāt bez nepatīkamiem blakusefektiem.
Ieturiet pauzes starp ēdienreizēm un arī dažādiem ēdieniem vienu vakariņu laikā. Vienā reizē izvēlieties ne vairāk par trim ēdienu veidiem, kā arī jāatceras par dārzeņu un garšaugu iekļaušanu ēdienreizē, kas veicina gremošanu, piemēram, dilles, raudeni, baziliku, ingveru un koriandru.
Savukārt, lai izvairītos no tā, ka uz šķīvja tiek sakrauts daudz vairāk nekā vajadzētu apēst, ieteicams izvēlēties mazākus traukus – tas dos iespēju ēst mazākas porcijas un pagaršot visu svētku mielastu pa mazumiņam.
3. Ēdienu sakošļā kārtīgi
Ēdot lēnā tempā un kārtīgi sakošļājot ēdienu, samazinās arī gaisa daudzums, kas kopā ar ēdienu nonāk gremošanas traktā, jo ēdiena norīšana notiek retāk. Savukārt, ja ēdiens tiek nepareizi un ātri sakošļāts, tad notiek pretējs rezultāts, kas var izraisīt spiedienu un diskomforta sajūtu.
4. Dzer daudz ūdens
Bieži vien izsalkuma sajūta signalizē nevis par vajadzību paēst, bet gan par slāpēm. Cilvēkam dienā jāizdzer vismaz 2 litri ūdens, savukārt, lai izvairītos no pārēšanās riska – 30 minūtes pirms ēdienreizes ieteicams izdzert 1–2 glāzes ūdens.
Dienā uzņemamā ūdens daudzums jāizvēlas arī pēc tā, kādi produkti tiek ēsti. Piemēram, ēdot olbaltumvielām bagātu pārtiku – gaļu, sieru, zivis, olas – mūsu organisma vajadzība pēc ūdens pieaug, jo jāizvada vairāk slāpekli saturošu vielmaiņas produktu.
Tāpat jādzer vairāk ūdens, ja uzturā lietoti saldumi un konservi. Ēdot daudz augļu un dārzeņu, ūdeni var dzert mazāk.
Ja dienā tomēr netiek izdzerts pietiekošs daudzums ūdens, tad biežāk izvēlāmies treknu un saldu ēdienu. Lietojot dzērienus ar augstu cukura daudzumu, arī rodas šāds efekts.
5. Ļauj vēderam atpūsties
Pēc labas maltītes vienmēr nepieciešama atpūta, tāpēc nākamajā dienā ieteicams lietot vairāk augļu un dārzeņu, jo tie uzlabos vielmaiņu un atvieglos pašsajūtu. Pašsajūtu uzlabot palīdzēs arī mierīga pastaiga un labs miegs.
Ko darīt, ja tomēr gadījies pārēsties?
Pārēšanās var izpausties dažādi atkarībā no patērēto produktu veida un organisma īpatnībām. Piemēram, cilvēku nomoka smaguma sajūta vēderā, vēdera uzpūšanās, dedzināšana, miegainība un nogurums, slikta dūša, vemšana, vēdera izejas traucējumi.
Ja nepalīdz ne mierīga pastaiga svaigā gaisā, ne ūdens dzeršana, var izmēģināt kādu no iedarbīgajām zāļu tējām.
Ķimeņu, fenheļa, piparmētru vai kumelītes uzlējums var ātri palīdzēt cīnīties ar vēdera likstām, norāda Euroaptieka farmaceite Zane Melberga..
Izvēloties bezrecepšu medikamentus kuņģa un zarnu trakta darbības uzlabošanai, ieteicams konsultēties ar farmaceitu, aprakstot vēdera darbības traucējumu simptomus, jo ne visi preparāti vienādi der visām kaitēm. Piemēram, ja nomoka smaguma sajūta, ieteicams izvēlēties preparātus, kas satur gremošanas fermentu – pankreatīnu, kas palīdzēs sašķelt taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus. Kad jūtama dedzināšana, labāk lietot kuņģa skābi neitralizējošus preparātus.
