Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad sievietei nāk palīgā hormonu aizstājējterapija?
Pasaules klīniskie pētījumi rāda: sievietes, kas vecumā ap piecdesmit papildus neuzņem sievišķos hormonus estrogēnus (jo olnīcas tos pakāpeniski pārstāj ražot), strauji noveco, un pēc pieciem gadiem sākas pirmās nopietnās veselības problēmas. Paaugstinās asinsspiediens, aizsērē asinsvadi, rodas insults un infarkts, attīstās osteoporoze. Mainās arī sievietes maksts gļotāda – tā kļūst sausāka, rodas plaisiņas, tās dzīstot niez, pazūd labās pienskābās baktērijas. Sievietes, kurām ir dzimumattiecības, par šīm pārmaiņām gļotādā sāk aizdomāties agrāk, bet tās, kurām attiecību nav, – vēlāk…
Kāpēc estrogēni sievietei ir tik ļoti vajadzīgi? Ko tie dara?
Pirmkārt, starp šūnām uztur šķidrumu, šūnas nesalīp. Ja tās salīp, visas locītavas kļūst stīvas, muskuļi saraujas. Sakrunkojas ne tikai āda, bet arī visi elastīgie audi, jo izžūst starpšūnu telpa. Tas ir pirmais, ko sieviete parasti jūt, kad viņai trūkst estrogēnu…
Nākamais – no estrogēniem ir atkarīgs sirds ritms, asinsspiediens.
Estrogēns no asinsvadu sieniņām atgrūž holesterīna plātnītes, tātad attālina infarktu un insultu. Lai kalcijs ieietu kaulos, vajag ne tikai D3 vitamīnu, bet arī estrogēnu. Estrogēns uzlabo, pagarina sinapses, lai mums būtu atmiņa. Estrogēns nomierina, rada serotonīnu, pa galvu nemaisās visādas briesmīgas domas, un tu mierīgi vari aizmigt. Estrogēns iedarbojas uz miegu, uz melatonīnu.
Estrogēns arī resnumu regulē! Kāpēc sievietēm menopauzē izzūd viduklis un vēders kļūst resns? Jo tauku šūnās izdalās hormons leptīns, un tas ir atkarīgs no estrogēniem. Ja nav estrogēna, leptīns brīvi darbojas.
Ļoti daudzām sievietēm menopauzē sākas prediabēts vai cukura diabēts.
Jo sākas metabolais sindroms – ap vēderu veidojas tauku kārta, uzdarbojas leptīns, un līdz ar to visa ogļhidrātu vielmaiņa aiziet nepareizi. Pierādīts arī – ja lieto estrogēnus, taisnās zarnas vēzis, kas ir hormonatkarīgs, nemaz nesākas, lai gan šis gēns tevī sēž.
Estrogēns uz daudz ko iedarbojas, lai organisms kaut cik nenovecotu. Protams, ar laiku, gribi tu vai ne, tik un tā vecums atnāks – mēs nevaram stāties pretī dabai. Bet, uzņemot papildu estrogēnus, mēs varam novecošanu mazliet attālināt un pamazināt. Tāpēc hormonpreparātus vajadzētu lietot tomēr pirmajos piecos gados, kad iestājas menopauze. Nevar nonākt bedrē: «Es, dakter, brūku kopā!» un tagad sākt lietot hormonu aizstājējterapiju.
Ko darīt sievietēm, kas tagad saprot, ka īsto brīdi jau nokavējušas?
Kad pēc menopauzes paiet pieci gadi, sāk attīstīties osteoporoze, palielinās insulta un infarkta risks, sirds streiko… Tad, ja sieviete domā par sevi, viņa var lietot aktīvo vielu tibolonu, kas nav hormons, bet imitē sieviešu dzimumhormonu darbību organismā un darbojas nevis uz dzemdi un krūtīm, bet uz maksts apakšējo trešdaļu. Līdz ar to gļotāda ir sulīga, dzimumdzīve – laba. Šo aktīvo vielu drīkst lietot arī desmit gadus pēc menopauzes.
To var atsākt arī pēc neliela pārtraukuma. Bet – tā nenoņem karstumus, svīšanu un citus menopauzes simptomus.
Ja mēnešreižu nav tikai divus, trīs, četrus gadus, var piemeklēt transdermālos hormonus. Vajag veikt ginekoloģisko ultrasonogrāfiju un analīzes, noteikt estradiolu un folikulstimulējošo hormonu. Tas parāda, cik ļoti sievietes organisms cieš. Piemēram, ja tas ir 140, ar laiku nobruks vai nu virsnieres, vai vairogdziedzeris, vai sirds, jo visi orgāni ir saistīti ar estrogēniem. Tas nekas, ka sieviete patlaban ļoti labi jūtas. Savukārt, ja analīzes rāda, ka sievietei menopauzes vecumā folikulstimulējošais hormons ir ap 30, tas nozīmē, ka acīmredzot kaut kur kaut kas estrogēnus vēl producē.
Sievietes hormonu trio
Estrogēni
Nosaukums radies no vārdiem oestrus, kas grieķu valodā nozīmē ‘kaislība, uzbudinājums, meklēšanās, neprāts’, un genus – ‘radīt’. Atbild par tavu labo garastāvokli, atmiņu, asu domāšanu, normālu asinsspiedienu, veselīgu miegu, skaistiem matiem un tvirtu ādu, stipriem kauliem un par to, lai tauciņi būtu izveidojušies pēc sievišķā principa – tātad krūtīs un uz gurniem.
- Estrons (E1) – estrogēna frakcija, kas tev dabiski ir arī menopauzes laikā. Tas nedaudz veidojas virsnierēs un muskuļos, bet galvenā estrona rūpnīca ir taukaudi. Tāpēc nedaudz apaļīgas dāmas menopauzes laikā izskatās un jūtas labāk, kā arī retāk cieš no karstuma viļņiem.
- Estradiols (E2) – šī estrogēna frakcija veidojas olnīcās, un tam uz sievietes organismu ir vislielākā ietekme. Visaugstākais estradiola līmenis ir laikā, kad no folikula izsprāgst olšūna un ir gatava apaugļoties. Kad estradiols olnīcās vairs netiek ražots un nav mēnešreižu, iestājas menopauze.
- Estriols (E3) – trešā estrogēna frakcija. To varētu saukt par grūtnieču estrogēnu, jo veidojas placentā.
Progesterons
Nosaukums cēlies no vārdiem pro – ‘priekšā’ un gestācija – ‘grūtniecība’. Hormons izdalās olnīcā katra cikla otrajā pusē pēc ovulācijas, lai sagatavotu dzemdes gļotādu iespējamai grūtniecībai. Tā kļūst labāk apasiņota, siltāka, gatava pieņemt apaugļotu olšūnu. Ja grūtniecība iestājas, organisms izdala jau lielākas progesterona devas, lai sargātu grūtniecību, sievietei palielinās ēstgriba, vielmaiņa kļūst lēnāka. Ar progesteronu olnīcas sūta vēsti arī uz smadzenēm visu hormonu komandpunktam hipofīzei, ka jaunu olšūnu briedināšana šobrīd nav nepieciešama. Ja grūtniecība neiestājas, šī progesterona vēsts darbojas apmēram 14 dienas.
Folikulstimulējošais hormons
Hipofīze šo hormonu izdala, reaģējot uz pazeminātu estradiola līmeni asinīs. Proti, FHS nodod ziņu olnīcām, ka tām jābriedina folikuli un jāgatavojas ovulācijai, jābriedina olšūna. Savukārt progesterons mazina FSH izdalīšanos. Pirms menopauzes, kad olnīcas guļ un jaunas olšūnas nebriest, FHS līmenis aug.
