- Ja bites dzīvo tuvumā laukam, ko miglo ar pesticīdiem un citām indēm, vai arī medus var būt indīgs?
Parasti šāds jautājums rodas par rapšiem, jo šo augu laukus mēdz miglot pret nezālēm un kaitēkļiem. Vairākās valstīs biteniekiem jau ir palīdzēts – secinot, cik daudz medus bišu miglojot iet bojā, aizliegti vairāki pesticīdi, tomēr Latvijā tos arvien lieto.
Taču tas nenozīmē, ka medus ir indīgs.
Mēs varam uzticēties pašām bitēm, jo tās sajūt, kad lauks sāk smirdēt, un šo lauku vairs neapmeklē. Bitēm jau no neliela piesārņojuma sasāpas galva, un tās pārtrauc aplidot miglotos laukus. Ja inde tiek uzsmidzināta pašām bitēm, tās aiziet bojā un medu nemaz nesagatavo.
- Kā saprast – medus ir tīrs vai arī tam kas piejaukts, lai palielinātu apjomu?
Noteikt, vai medus nav viltojums, var ļoti vienkārši. Starp pirkstiem saberž šķidru medus pilienu. Ja medus iesūksies ādā, tad tas ir dabisks; ja savelsies bumbiņās – īsti tīrs tas nav. Bet biezs vai sakristalizējies medus jāliek uz zoba – ja kristāliņš nekrakšķ ļoti labi, iespējams, medus nav tīrs.
- Vai vienlīdz ārstniecisks ir visu veidu medus?
Tradicionāli tiek uzskatīts un arī pierādīts, ka tumšo šķirņu medus ir dažādām bioloģiski aktīvām vielām bagātāks nekā gaišo šķirņu medus.
Tumšajās medus šķirnēs ir vairāk minerālvielu un citu vērtīgu augu valsts vielu.
Piemēram, griķu medus krāsu nosaka tajā esošie antioksidanti polifenoli, līdz ar to tiek uzskatīts, ka šis medus ir īpaši bagāts ar dzelzi.