Ja sācies iekaisums
Citreiz zobs ir pa pusei izšķīlies, bet ik pa laikam rodas atkārtots iekaisums. To tu vari atpazīt pēc sāpēm un spiediena sajūtas, jo astotais zobs spiež uz pārējiem zobiem rindā. Reizēm iekaisumu pavada arī tūska, kad apakšējās smaganas pietūkst no tā, ka augšējie zobi piekož iekaisušo vietu, un no tā tūska kļūst tikai lielāka.
Bet, jo lielāka tā kļūst, jo vairāk augšējie zobi to piekož, papildus kairina.
Tāpēc citreiz šādos gadījumos, kad apakšējā žoklī aug vesels gudrības zobs, kam ir vieta zobu rindā, izrauj augšējo astoto zobu. Vēl iekaisumu kādreiz nodod palielināti limfmezgli kaklā, pat grūtības norīt un atvērt muti. Ja tā notiek, tas nozīmē, ka žokļa rajonā sākusi izplatīties infekcija, un – tad gan steigšus jāmeklē daktera palīdzība.
Ja zobus plānots taisnot
Dažreiz ortodonts iesaka izraut astoto zobu, lai varētu veiksmīgāk regulēt zobu rindu. Taču ir gadījumi, kad, izskatot situāciju, ķirurgs tomēr iesaka astotos zobus neraut, jo ir pārāk lieli riski.
Tie var būt dažādi, piemēram, zoba saknes var būt ļoti dziļas un tuvu nervam, tāpēc zoba izņemšana nav iespējama bez nerva traumēšanas.
Cita situācija: zobs atrodas tik neērtā pozīcijā, ka tā izņemšana var būt traumatiska, turklāt – arī ar risku bojāt nervu. Tāds žokļa kaulā neērti iegūlies zobs savas pozīcijas dēļ var nekad arī neizšķilties, un to nav ieteicams ņemt ārā profilaktiski, kamēr vien tas nesagādā nekādas raizes.
Ja zobs ir bojāts
Dažreiz gadās, ka gudrības zobs izaug vesels, bet ar laiku tam izveidojas caurums, kas jālabo. Taču, ja zobam ir ļoti grūti piekļūt klāt cilvēka anatomijas dēļ (piemēram, pacientam ir tik šauri vaigi, ka pēdējam zobam nevar piekļūt ne ar vienu instrumentu), visticamāk, ārsts ieteiks zobu izraut.
Vēl – bieži vien gudrības zobiem ir apgrūtināta kanālu pildīšana, jo tiem ir dažāda sakņu anatomija.
Pārējiem zobiem tā ir klasiska un ir skaidri zināms, ka zobam ir viena sakne un viens kanāls, bet par gudrības zobu saknēm nekad neko nevar zināt, jo tās var būt ļoti dažādas. Tāpēc reizēm zoba labošana var būt pat neiespējama un no zoba labāk atvadīties, jo labošana nav kreņķu vērta.
Kāpēc gudrības zobam reizēm nav vietas?
Tas saistīts ar to, ka gudrības jeb astotais zobs vienmēr šķiļas pēdējais, parasti jau pieaugušā vecumā, un, tā kā žoklis tajā brīdī jau ir izaudzis, reizēm tiešām gadās, ka tam gluži vienkārši nav vietas. Tāpēc tas ir pirmais, kas jāizvērtē – vai zobu rindā pietiks vietas vēl vienam zobam.
To nosaka nevis ar lokālo, viena zoba rentgenu, bet ar visa žokļa rentgenu.
Ja rentgenā izrādās, ka zobu rindā vēl vienam iedzīvotājam vietas tiešām nav, tad diemžēl agrāk vai vēlāk no astotā zoba būs jāatvadās, jo tas, augot lielāks, visticamāk, sagādās raizes. Tādā gadījumā zobu vislabāk izraut līdz 30 gadu vecumam, kamēr tu esi jauna un tev nav citas vispārējas saslimšanas. Jo – tā tomēr ir operācija.
Vecumdienās noderēs
Agrāk uzskatīja, ka pat tad, ja astotie zobi problēmas nesagādā, profilakses nolūkos tie tāpat ir jāizņem. Taču – tā domāt nav pareizi, jo gudrības zobs ir tieši tikpat vērtīgs zobs kā citi. Veselu, izšķīlušos gudrības zobu nekādā gadījumā nevajag raut ārā, ja nav pamatota iemesla, kāpēc to darīt.
Salīdzinājumam – tas būtu tāpat, kā izraut pilnīgi veselu priekšzobu. Un to taču neviens nedara, vai ne?
Turklāt, ja gudrības zobs ir izšķīlies un vesels, tas var nodzīvot mutē visa mūža garumā, un vēlākos gados tas kalpos kā tilta balsts, ja nāksies izraut kādu citu zobu. Tāpēc mans ieteikums – kamēr gudrības zobs nerada problēmas, nav nepieciešams sevi pakļaut nepatīkamajai procedūrai un vēl nepatīkamākajam sadzīšanas laikam. Gluži kā Skārletas slavenajā teicienā – par to es domāšu rīt. Domā par to tad, kad būs problēma!