Palīgā! Piena sēne!
Ja parādījusies piena sēne, bet uzreiz netieku pie ginekologa, kādu preparātu varu nopirkt aptiekā, kurš tiešām palīdzēs?
Tā kā bieži piena sēnes izraisītās nepatīkamās sajūtas pāriet pašas no sevis ātrāk, nekā pienāk pieraksts pie ārsta, sieviete tiešām var nogaidīt ar vizīti. Bet tas ir ar nosacījumu, ja viņa ir pārliecināta, ka tā ir piena sēne un nekas cits. To raksturo tipiskie baltie, biezpienveidīgie izdalījumi, nieze un dedzināšana dzimumorgānu rajonā.
Tad, ja simptomi nav ļoti traucējoši, patiesībā var nedarīt neko, jo veselai sievietei maksts ir pašattīroša sistēma, tāpēc ļoti bieži sievietes organisms pats tiek galā vispār pat bez medikamentiem.
Piena sēnes rašanās ir saistīta arī ar sievietes hormonālo līdzsvaru.
Piemēram, pirms mēnešreizēm, kad estrogēna līmenis krītas, sievietes maksts ir uzņēmīgāka pret infekcijām, jo nav estrogēnu aizsargājošā efekta. Pēc mēnešreizēm, kad estrogēnu līmenis atkal kāps, sēnīte var pāriet.
Aptiekā var prasīt makstī lietojamos bezrecepšu pretsēnīšu līdzekļus, piemēram, svecītes vai krēmus uz klotrimazola bāzes. Līdz ar šo medikamentu būtu vēlams iegādāties makstī liekamo vai tabletēs dzeramo probiotiķu preparātu, kas paredzēts maksts mikrofloras uzlabošanai, lai, kad sēnīte būs izārstēta, tā tik drīz neatkārtojas.
Ja, izlietojot bezrecepšu zāles, uzlabojuma nav, tad gan ir jāiet pie ārsta, jo varbūt tā ir kāda cita infekcija. Tāpat, ja piena sēne atkārtojas bieži, jādodas pie ginekologa, jāveic analīzes un jāskatās, kāds tam ir iemesls.
Vēl jāizsargājas?
Man ir 50 gadu un mēnešreizes nav bijušas sešus mēnešus. Vai es jau varu mīlēties bez izsargāšanās?
Par stabilu menopauzi uzskata brīdi, kad kopš pēdējām mēnešreizēm ir pagājis gads. Protams, arī sešus mēnešus pēc pēdējām mēnešreizēm grūtniecības iestāšanās risks ir ļoti mazs. Tomēr, tā kā tas vēl minimāli pastāv, tad vēl pusgadu kādu kontracepcijas metodi vajadzētu izmantot. Kad būs pagājis gads, tad gan varēsim teikt, ka ir iestājusies stabila menopauze un kontracepcija vairs nav nepieciešama.
Baidos no krūts vēža
Deviņpadsmit gados man jau ir C izmēra krūtis. No kāda vecuma krūtis ir jāpārbauda ar sonogrāfiju vai mamogrāfiju? Mana ginekoloģe teica, ka man tas vēl nav jādara, jo esmu jauna, pietiekot ar palpāciju. Bet tagad tik daudz raksta par krūts vēzi jaunām sievietēm, ka man ir bail.
Piekrītu ginekoloģei, ka instrumentālās izmeklēšanas metodes, kas ir ultrasonogrāfija un mamogrāfija, nav nepieciešamas tik jaunām sievietēm. Taču arī jaunām meitenēm obligāti ir jāaiziet pie ginekologa un jāiemācās veikt krūšu pašizmeklēšanu. No piektās līdz desmitajai cikla dienai katru mēnesi arī jaunai sievietei, kurai krūts vēža risks ir absolūti minimāls, ir krūtis un paduses jāizmeklē pašai.
Tas jādara ar domu, ka sieviete, kura to ir darījusi katru mēnesi no agras jaunības, savas krūtis pazīst tik labi, ka ļoti agri pamanīs mazāko sīkumu, kas būs mainījies.
Statistika rāda, ka sievietei, kura regulāri veic pašizmeklēšanu, iespēja agrīni atrast veidojumu krūtīs ir pat lielāka nekā ginekologam, kurš viņas krūšu struktūru nepazīst tik labi. Vēl sievietei vajadzētu apgūt pazīmes, uz kurām reaģēt nekavējoties: sataustāmi veidojumi krūtīs un padusēs, izdalījumi no krūts galiem, krūts galu izmaiņas, piemēram, pēkšņi ievilkts krūts galiņš, krūts ādas izmaiņas – krokojums, iedobums, apsārtums, zvīņošanās vai nieze. Šajās situācijās ir jāiet pie ārsta nekavējoties.
Tātad, ja jauna sieviete, kura ir pareizi iemācījusies veikt krūšu pašizmeklēšanu, to dara katru mēnesi un ja ginekologs to veic reizi divos trijos gados, ar to pietiek.
Viņa tā var mierīgi dzīvot un, sasniedzot 50 gadu vecumu, iekļauties skrīninga programmā, kad sākas mamogrāfijas izmeklējumi.
Minētajā gadījumā arī nav jāuztraucas par krūšu izmēru. No medicīnas viedokļa šāda izmēra krūtis nav pārāk lielas, lai tās jaunībā izmeklētu ar palpāciju un, kad pienāks atbilstošs vecums, ar sonogrāfiju.
Cita situācija ir, ja sieviete ir riska grupā, jo viņas ģimenē tuvām asinsradiniecēm – mammai, vecmāmiņai, māsām, tantēm – ir bijis krūts vēzis jaunos gados. Tad tiešām profilaktiskās izmeklēšanas veic daudz biežāk, pat ja nav sūdzību.