Rīga -2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir tas, kurš grib tikt cauri?
0,1 mikrometrs – tik sīks ir jaunais koronavīruss, kas izraisa kovidu. Tas ir tāds lielums, ko cilvēks īsti nespēj pat iztēloties. Salīdzinājumam – mats šķērsgriezumā ir 80 mikrometru liels. 800 reižu lielāks! Šķiet, ka sīkais vīruss var ielīst jebkur, tomēr tā gluži nav: tas nepārvietojas viens pats – tam vajadzīgs kāds transportlīdzeklis, piemēram, sīki siekalu pilieniņi vai puteklīši, kurus dēvē par daļiņām.
Daļiņas jau ir krietni lielākas par pašu vīrusu, tāpēc visi tiek aicināti lietot sejas maskas, jo tās vairāk vai mazāk šīs daļiņas aiztur. Pie mums maskas, par kuru nevalkāšanu nu jau draud pat naudas sods, ir papildu līdzeklis galvenajiem piesardzības pasākumiem epidēmijas laikā – roku mazgāšanai, divu metru distancei, saskares ierobežošanai.
Izklausās vienkārši, bet reālajā dzīvē masku valkāšanai pie mums uzradies daudz pretinieku. Pat tie, kuri maskas tomēr paklausīgi un apzinīgi lieto, reizēm tīri nejauši to nedara gluži pareizi. Tāpēc ar trim reālām sadzīviskām situācijām centīsimies tev parādīt, kā nevajag, bet galvenais – kā vajag valkāt maskas. Un izskaidrosim, kāpēc.
Situācija Nr. 1
Lieku masku tikai uz mutes
Degunu neaizsedzu, jo man šķiet, ka aizklāt ar sejas masku degunu nav nekādas jēgas. Es saprotu, ka gaisa plūsma caur muti ir spēcīga, arī runājot, klepojot vai šķaudot es patiešām varu trāpīt kādam citam virsū, bet pa degunu gaiss plūst pavisam vieglītēm.
Speciālista komentārs: APLAMI!
No šādas maskas valkāšanas nav nekādas jēgas – cilvēks nepasargā ne sevi, ne citus, jo tieši aizdegunes epitēlijs primāri ir tā vieta, kur aizķeras un sakoncentrējas jaunais koronavīruss. Ne velti tieši no aizdegunes ņem paraugus analīzēm!
Ja nēsā medicīnisko masku (un Veselības ministrija iesaka prioritāri izvēlēties tās vai higiēniskās auduma maskas), kārtīgi jānosedz gan mute, gan deguns. Jāraugās arī, lai maska labi pieguļ, lai nebrauc priekšā acīm un arī nešļūk uz leju, jo tad nemitīgi gribēsies to saraustīt, sakārtot. Tā ir vēl viena tipiska kļūda – ar nemazgātām rokām aiztikt masku. Ja uz rokām atrodas vīruss, tas var pielipt maskai, tātad – nonākt pavisam tuvu elpceļiem. Šādi jūs pašas savām rokām būsiet saīsinājušas vīrusa ceļu līdz elpceļiem un sevi pakļausiet augstākam inficēšanās riskam.
Situācija Nr. 2.
Taupu, izmantoju vairākas reizes
Man patīk medicīniskās maskas – tās, ko pārdod aptiekās. Skaitās vienreiz lietojamās, bet es kā jau latviete praktiskā tomēr tās uzlieku vairāk nekā vienu reizi: pa ceļam uz darbu sabiedriskajā transportā tā man uz sejas atrodas četrdesmit minūtes, pēc tam es to noņemu, saloku ar pieelpoto pusi uz iekšu (jo tie taču ir visi manis pašas baciļi!) un ievietoju polietilēna maisiņā. Pēc tam vakarā atpakaļceļā sabiedriskajā transportā atkal uzlieku. Šādi vienu masku izmantoju divas, trīs dienas. Pēc tam izmetu un ņemu jaunu.
Speciālista komentārs: DARĪT VAR, BET…
- Kā būtu pareizi? Vienreiz lietojamā medicīniskā maska domāta lietošanai vienu reizi! Izlieto un izmet!
- Kā notiek reāli? Ja maska uzlikta ar netīrām rokām, uz ilgu laiku un kļuvusi no iekšpuses mitra, otrreiz to likt nevajag, jo tāda maska vairs nepilda savas funkcijas. Turpretī, ja maska ir sausa, ņemta tīrām, nodezinficētām rokām un uzlikta tikai īsu brīdi, vēlāk, otrreiz uzlikta, tā tomēr ir labāka par neko. Saprotams arī, ka ne visiem ir iespēja tērēt tik daudz naudas, lai ik reizi izmantotu pilnīgi jaunu medicīnisko masku. Bija pat aprēķināts, ka Latvijā, lai visiem aktīvajiem cilvēkiem nodrošinātu 1–2 maskas dienā, gadā vajadzētu iztērēt ap miljonu eiro.
- Kā ir galīgi nepareizi? Vienreiz lietojamo medicīnisko masku ne tikai lietot daudzkārt, bet vēl arī mazgāt. Zinu, ka cilvēki tā dara. Šīs maskas nav paredzētas mazgāšanai! Arī gludināšanai ne, jo karstumā materiāla šķiedras sakūst un salīp. Mazgāšana pilnībā izjauc maskas izgatavošanai lietotā materiāla šķiedru struktūru – tās vairs neaiztur daļiņas, kas satur vīrusus. Bet valkātājam šāda maska sniedz viltus drošības sajūtu: šķiet, ka esi pasargāts un neapdraudi ne sevi, ne citus, pieej otram par tuvu, atļaujies ieklepoties…
Situācija Nr. 3
Kārtīgi izgludinu
Man ir četras auduma maskas. Ik dienas ņemu līdzi divas: vienu uzlieku sabiedriskajā transportā pa ceļam uz darbu no rīta, bet otru – vakarā braucot mājup. Šīs abas maskas uz dienu atstāju karantīnā plastmasas maisiņā. Nākamajā dienā izmantoju abas pārējās maskas.
Es tās nemazgāju, jo baidos, ka audums nolietosies un maskas vairs nebūs derīgas, tāpēc ik vakaru tās tikai kārtīgi izgludinu ar karstu gludekli.
Speciālista komentārs: JĀ, JA IR PAREIZAIS AUDUMS.
Šāda shēma darbojas! Gludināšanas vietā maskas var arī mazgāt 60 grādu siltā ūdenī ar kādu mazgāšanas līdzekli, lai iznīdētu maskā esošo vīrusu, ja tas pieķēries. Tomēr ir daži priekšnoteikumi. Pirmkārt, maska jāuzliek un jānoņem ar tīrām – nomazgātām vai nodezinficētām – rokām. Otrkārt, svarīgi, lai higiēniskā maska patiešām aizturētu daļiņas, kas satur vīrusu.
Tagad daudzi šuj un pārdod dažādas auduma maskas, bet ne visas patiešām sargā. Viss atkarīgs no auduma blīvuma un daudzām citām smalkām lietām. Lai šo jomu kaut cik sakārtotu, izstrādātas vadlīnijas un standarti, kādai jābūt higiēniskajai auduma maskai. Šāds standarts ir spēkā arī Latvijā, un ražotājiem, kuri šuj higiēniskās maskas, tas jāņem vērā. Pretējā gadījumā maska nav nekas vairāk kā parasta drāniņa, kaut arī salikta divās vai trīs kārtās, skaisti izskatās un maksā desmit eiro.
Ja maskas efektivitāte (gaisa caurlaidība, spēja aizturēt mikrodaļiņas un šo īpašību saglabāšanās pēc noteikta skaita mazgāšanas reižu) nav pierādīta, ražotājs NEDRĪKST tai piedēvēt higiēniskās maskas īpašības – tā ir patērētāja maldināšana (sīkāk tas viss aprakstīts Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā www.ptac.lv).
Kā tu vari noskaidrot, vai nopirkta higiēniskā maska vai tikai skaists aksesuārs, kas rada viltus drošības sajūtu? Pēc idejas kvalitatīvai auduma maskai būtu jābūt attiecīgi marķētai – piemēram, ar atsauci uz vadlīnijām CWA 17553 vai AFNOR Spec S76–001. Ja šāda marķējuma nav, veikalā vai citur, kur masku tirgo, vari jautāt, vai maska testēta. Visticamāk, ka atbildēs apstiprinoši, taču, ja nav marķējuma, ticēt vienīgi uz godavārdu īsti gudri šajā situācijā nav. Jo ļoti iespējams, ka maska neatbilst nekādiem kritērijiem (vai arī, iespējams, atbilst, bet par to neviens nav pārliecinājies).
CO2?! Muļķības!
Ir cilvēki, kas uzskata, ka masku valkāšana palielina CO2 uzkrāšanos organismā. Par to sacelta milzu ažiotāža. Lūk, kā sociālajos tīklos uz to atbild mikroķirurgs MĀRTIŅŠ KAPICKIS:
«Lietoju ķirurģiskās maskas kopš 1987. gada, kad sāku strādāt par sanitāru. Iespējams, ka tas uz mani ir atstājis neizdzēšamu iespaidu, bet tas nav CO2 uzkrāšanās dēļ. Kad biju jauns ķirurgs, operācijas ilga 10 un pat vairāk stundu. Tagad ikdienā tās ir 1–6 stundas. Sociālajās vietnēs ceļo apgalvojums, ka maskas neveselīgi paaugstina CO2 cilvēka asinīs.
Tātad, lai noteiktu CO2 uzkrāšanos audos, izmanto speciālu katetru, kuru ievada lielajās vēnās (ne tajās, kuras redz zem ādas). CO2 piesātinājumu smadzenēs nevar noteikt (un gluži aplam to darīt) ar primitīviem CO2 testeriem izelpā. Ja uzskatām to par pētījumu, tad metode ir nepareiza, rezultāti greizi, secinājumi maldinoši un tendenciozi.
Mediķi ikdienā parastās maskas lieto, lai pasargātu pacienta brūces vai novājināto imūnsistēmu no ārsta, nevis otrādi.
Mikrobiologi lieto maskas, lai novērstu mikrobioloģisko uzsējumu kontamināciju (inficēšanu) ar svešiem mikrobiem. Tehniķi (strādā ar mikroshēmām utt.), kuri darbojas pilnīgi atputekļotās telpās (clean room), lieto maskas, lai pasargātu detaļu no cilvēka izdalījumiem.
Savukārt neatliekamās medicīnas mediķi, kā arī krāsotāji, slīpētāji izmanto dažādas filtrēšanas pakāpes respiratorus, lai pasargātu sevi, bet tā ir cita tēma.
Ķirurģisko masku nēsāšana primāri ir domāta, lai pasargātu apkārtējo vidi (lasi, līdzcilvēkus) no potenciāli slimā valkātāja (interesentiem, atsauces šeit dziļākām studijām).
Ja nēsā masku, tu samazini cita cilvēka, nevis savu risku, jo tu vari būt slims inkubācijas fāzē.
Ir pētījumi, kuri norāda, ka masku valkāšana neietekmē mazu ķirurģisko procedūru infekciju risku, bet tas neattiecas uz lielām un ilgstošām operācijām. Arī šogad neviens pacients nav apšaubījis ķirurga izvēli lietot masku operācijā, un neviens ķirurgs to nav uzskatījis par savas brīvību ierobežojumu. Arī turpmāk, neskatoties uz ažiotāžu, plānoju lietot maskas gan operācijās, gan visās tajās situācijās, kad zinātniskie pētījumi norāda uz infekcijas riska samazināšanu līdzcilvēkiem.
Citi argumenti PAR masku valkāšanu:
- Arī automašīnu drošības jostas mūs ierobežo, tomēr tās lietojam, jo tās var glābt dzīvības.
- Celtniekiem arī ļoti nepatīk ķiveres, jo spiež, grauž, zem tām svīst galva utt., tomēr tās pasargā no liktenīgā ķieģeļa!
- Un arī uz grimstoša kuģa vienmēr atradīsies kāds, kurš nevilks glābšanas vesti, jo – vētra ir tikai ļaunu cilvēku izgudrojums; kurš pierādīs, ka kuģis patiešām grimst; un vispār – glābšanas veste traucē peldēt dabiski!
