Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēdu veselība no bērna kājas
Bērniem pēdu forma izveidojas pakāpeniski – bērnam augot, aug kauli, nostiprinās muskuļi un saites. Maza bērna pēdas, kad bērns uzsāk stāvēt un staigāt, parasti ir plakanas. Līdz 6–7 gadiem formējas pēdas velves, veidojas pareiza stāja.
Bērna pēdas nav pieauguša cilvēka maza versija – tās aug un attīstās, maina formu un funkcijas, līdz augšana apstājas vēlīnā pusaudžu vecumā.
Bažas par plakano pēdu rodas tad, ja pēdas un kājas biomehānika izraisa simptomus, sāpes un disfunkciju. Nepietiekama muskuļu un saišu aparāta nostiprināšana agrīnā bērnībā vai arī pārmērīga pēdu noslodze sportojot, nepareizi apavi var būt par iemeslu sāpēm pēdās. Savukārt agrīna pēdu diagnostika un ārstēšana var aizkavēt deformāciju veidošanos vēlākā dzīvē.
Pēdu problēmu iemesli pieaugušā vecumā
Pieaugušajiem cilvēkiem, sevišķi pusmūžā, pēdu problēmu iemesli var būt daudzi dažādi. Dzīvesveids, darba apstākļi, liekais svars, iedzimtības faktori, novecošanās pārmaiņas organismā, kā arī slimības var ietekmēt pēdu formas izmaiņas, kustīguma samazināšanos pēdas locītavās, sāpes un iekaisumu.
Ar gadiem muskuļu un saišu aparāts atslābst, saplok pēdu velves, pēdas locītavas kļūst nestabilas un pieaug deformāciju risks.
Pēdu veselības problēmas var būt īslaicīgas, pārejošas jeb akūtas vai ielaistas hroniskas. Akūtas problēmas var būt, piemēram, sāpes, tūska, kustību ierobežojums, iekaisums, piemēram, kas radies pēc fiziskas pārslodzes, neērtu apavu valkāšanas, traumas, lūzuma.
Tādos gadījumos, saņemot atbilstošu ārstēšanu un turpmāk pildot mediķu rekomendācijas, problēma tiek novērsta.
Grūtāk ir, ja ir izveidojušās pēdu deformācijas kā slimības sekas, piemēram, reimatoloģiskas slimības gadījumā vai pēc insulta. Tad ārstēšana ir kompleksa un svarīgākais mērķis ir aizkavēt deformāciju, uzlabot gaitu un dzīves kvalitāti.
Jāārstē uzreiz!
Gan akūtu, gan hronisku pēdas problēmu gadījumos tās ietekmē pārvietošanos. Gaitas laikā sāpīgā pēda tiek saudzēta vai pilnība atslogota, līdz ar to mainās muskuļu noslodze vienā ķermeņa pusē, kas var izraisīt muskuļu sasprindzinājumu, stājas izmaiņas un sāpes citās ķermeņa daļās, piemēram, ceļos, mugurā.
Savlaicīga rehabilitācijas speciālistu apmeklēšana, pēdu problēmu ārstēšana var aizkavēt citu veselības problēmu rašanos.
Ja cilvēks pēc traumas tikai pēc vairākiem mēnešiem uzsāk ārstniecisko vingrošanu, muskuļi ir jau atrofējušies un to atjaunošana prasīs ilgāku laiku. Mainās kustību koordinācija, bailes kustēties rada papildu stresu, uzsver Ingrīda Tambora.
Izplatītākā kļūda – mazkustība ikdienā
Ikdienā daudzi cilvēki par savu pēdu veselību nepiedomā, atzīst speciāliste. Bieži vien pēdu locītavas vispār netiek vingrinātas un ar laiku paliek stīvas.
Tieši pēdu locītavu un pirkstu mazkustība rada muskuļu un cīpslu saīsināšanos.
Vēlāk cīpslu piestiprinājumu vietās rodas mikrotraumas, jo saites un cīpslas ir neelastīgas. Cīpslu piestiprinājuma vietās veidojas radziņi, izaugumi, kalcināti. Tie kairina apkārtējos audus un rada sāpes.
Pastaigājies basām pēdām!
Vasarā svarīgi ir ļaut savām pēdām uzelpot, atslogojot no neērtajiem apaviem un pastaigājot basām pēdām. Turklāt to var darīt visur – mājās, pļavā, pludmalē! Pēdā ir tik daudz nervu galu receptoru, kuri uztver kairinājumu – jaunas pozitīvas sajūtas, ko aizvada līdz smadzenēm. Organisms reaģēs – nostiprināsies imunitāte, stiprināsies pēdu velves, saites, muskuļi, tādējādi uzlabosies pēdu veselība.
Rūpes par pēdu veselību mājas apstākļos
Mājās veicamie pēdu vingrinājumi ieteicami gan bērniem, gan pieaugušajiem.
- Vingrinājumu veic sēdus. Vispirms izkustiniet pēdu pirkstiņus uz augšu un leju, salieciet un atlieciet pēdas locītavās, tad izapļojiet uz āru un iekšu. Ja jūtat stīvumu, tad palīdziet ar roku, izkustinot katru pirkstiņu.
- Vingrinājums – pēdu pašmasāža. Veic sēdus. Ar pirkstiem izspaidiet šķērsām pēdas – garenisko un šķērsvelvi, pārbaudiet, vai pēda nav sāpīga, izspaidiet to ar īkšķiem.
- Vingrinājums ar bumbu. Veic sēdus. Uzlieciet pēdas uz bumbas, ripiniet uz priekšu un atpakaļ, apļojiet. Uzspiediet uz bumbas, paturiet dažas sekundes, sasprindziniet un atslābiniet muskuļus.
- No sēdus vai stāvus pozīcijas pacelieties pirkstgalos, tad uz papēžiem, tad uz ārējam un tad uz iekšējām malām.
- Veic sēdus vai stāvus. Salieciet pēdas pirkstus, satveriet lupatiņu, tad iztaisnojiet.
- Veic stāvus. Staigājiet uz pirkstgaliem 8 soļus uz priekšu, tad atkārtojiet uz papēžiem, ārējām pēdas malām un iekšmalām.
- No stāvus pozīcijas pacelieties pirkstgalos 20 reizes.
- Nostājieties uz vienas kājas, otra pacelta saliekta priekšā, stāviet 30 sekundes, tad to pašu veiciet ar otru kāju.
- Atbalstieties pret galdu, novietojiet vienu kāju atpakaļ uz pilnas pēdas un stiepiet ikru muskuli 20 sekundes, tad mainiet kājas. Šo pašu vingrinājumu par veikt arī sēdus – aplieciet vingrošanas gumiju ap pēdu un stiepiet to uz sevi 20 sekundes.
- Sēžot garensēdē (kājas iztaisnotas priekšā), salieciet pēdas, nostiepjot pirkstgalus uz leju un turot 20 sekundes.
Svarīgi! Ja ir locītavu artrīts, vingrot ieteicams svaru nenoslogojošās pozās – guļus vai sēdus.
Ieteikums bērnu vecākiem
Svarīgi ir sekot līdzi bērna pēdu veselībai jau kopš mazotnes. Ir pēdu problēmas, kuras var būt iedzimtas un nodotas no paaudzes paaudzē, piemēram, plakanā pēda. Tātad, ja vecākiem ir problēmas ar kājām, bērniņu pēdas vajadzētu pārbaudīt jau dzīves sākumā.
Daudzus pēdu jautājumus var labi pārvaldīt ar agrīnu iejaukšanos.
Ja jūs uztrauc bērna plakanās pēdas vai esat ievērojuši neveiklu staigāšanas vai skriešanas stilu, vai arī bērns sūdzas par sāpēm vai krampjiem, jums jāmeklē profesionāla palīdzība, lai diagnosticētu un ārstētu sāpju avotu.
