Rīga +3°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
- Cik smalkas ir sirds artērijas?
Salīdzinot ar nieru vai miega artērijām, tās ir mazas. Kreisās vainagartērijas diametrs ir apmēram 4–5 milimetri, abas pārējās vainagartērijas vēl sīkākas, tikai 3–4 milimetri diametrā.
Ja kādā no sirds artērijām izveidojas nosprostojums, asinsvada lūmens jeb diametrs kļūst vēl šaurāks un sirds muskulim pasliktinās asins apgāde.
Ja asinsvads nosprostojas pilnībā, notiek infarkts.
- Kāpēc tās sašaurinās?
Sirds artērijas cieš gan no mūsu dzīvesveida, gan no ģenētikas. Ja no senčiem mantoti slikti gēni – piemēram, iedzimta hiperholesterinēmija, kad notiek nepareiza holesterīna vielmaiņa –, pastāv lielāks risks, ka attīstīsies ateroskleroze.
Proti, holesterīna depozīti izgulsnēsies asinsvados, un tie arvien sašaurināsies.
Lielu daļu ļaunuma nodara smēķēšana. Arī blakus slimības (cukura diabēts, arteriālā hipertensija jeb augsts asinsspiediens) palīdz holesterīnam asinsvados nogulsnēties, un veidojas endotēlija disfunkcija, tātad asinsvada iekšējā slāņa šūnas nefunkcionē pilnvērtīgi. Dažādas sistēmiskas slimības var paātrināt aterosklerozes procesu.
Bet notiek arī tā dēvētie funkcionālie asinsvadu sašaurinājumi jeb artēriju spazmas, kas arī var nodarīt kaitējumu.
Tās biežāk raksturīgas cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu un smēķētājiem.
- Kā cilvēks jūtas, kad viņam ir sirds asinsvadu spazmas?
Ir tie paši stenokardijas simptomi: diskomforts, smaguma sajūta, spiedošas sāpes aiz krūšu kaula. Iemesls ir pārejoša sirds muskuļa išēmija jeb skābekļa bads, ko rada neatbilstība starp sirds apgādi ar skābekli un sirds prasībām pēc tā.
Ja sāpes parādās aiz krūšu kaula, ja tām ir žņaudzošs, dedzinošs raksturs un ja tās kaut kādā veidā saistītas ar fizisku slodzi, piemēram, parādās, ātrāk ejot vai kāpjot pa trepēm, un ne ilgāk kā pēc 10 minūtēm pāriet, tas nozīmē, ka jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un jāizmeklējas.
Bet, ja sāpju epizode ir uznākusi un vairs nelaiž vaļā minūtes 20–30, ja cilvēks nosvīst un ir vispārēja slikta pašsajūta, vājums, reibst galva, tad gan uzreiz jāzvana ātrajai palīdzībai un jāizstāsta par saviem simptomiem.
- Kā sirds asinsvadu nosprostošanos konstatēt laikus?
Pirmkārt, ja zināms, ka ģimenē kādam tuvam asinsradiniekam bijusi sirds slimība, šis fakts ir jārespektē. Otrkārt, katram cilvēkam vajag ik pēc laika veikt profilaktiskus izmeklējumus un analīzes.
Vispirms jānosaka holesterīns asinīs – arī tiem, kam visu mūžu tas bijis normāls.
Jāpakontrolē cukura līmeņa mērījumi. Jāzina savs asinsspiediens. Ja kāds no šiem rādītājiem nav labs, tad tas ir jākoriģē ar dzīvesveidu un/vai zālēm.
Pastāv arī citi izmeklējumi, kas var informēt par sirds asinsvadu veselību.
Tas ir slodzes tests jeb veloergometrija, kas parāda, kā mūsu sirsniņa jūtas pie paaugstinātas slodzes.
Izmeklējot miega artērijas, var konstatēt aterosklerotiskās plāksnes un tīri spekulatīvi spriest: ja tādas ir izveidojušās tik liela diametra asinsvadā, kāda ir miega artērija, ļoti iespējams, ka kaut kas sācis veidoties arī salīdzinoši sīkajās sirds artērijās.
- Kad jāveic koronārā angiogrāfija, kas ir invazīva asinsvadu izmeklēšana?
Tad, ja cilvēkam ir sūdzības par sirds veselību un citas izmeklēšanas metodes parādījušas, ka rūpīgāk jāizmeklē sirds asinsvadi. Jāsaprot, ka koronārās angiogrāfijas izmeklējums notiek rentgena starojumā, ka asinsvadā tiks ievadīta kontrastviela, kas var ietekmēt nieru funkciju, un tiem pacientiem, kuriem jau ir samazināti nieru rādītāji, mēdz izraisīt nieru mazspējas izpausmes.
Tāpat jāsaprot, ka tas ir izmeklējums, kura laikā punktē radiālo jeb apakšdelma vai femorālo jeb cirkšņa artēriju, un punkcijas vietā var rasties komplikācijas.
Un vēl – vadot katetru pa asinsvadiem, lai nokļūtu līdz sirds vainagartērijām, tās var mehāniski traumēt un radīt disekcijas. Tāpēc – ja pašsajūta ir laba un visi būtiskie analīžu rādītāji normāli, ja ir veikti neinvazīvie testi un to rezultāti arī nerada aizdomas, tad nav nekādas vajadzības veikt angiogrāfiju.
- Stentus sirds asinsvados liek jau gadus trīsdesmit, un daudziem radies priekšstats, ka vairs nevajag piesargāties – drīkst neveselīgi ēst, smēķēt, jo – ieliks taču stentu, un atkal viss būs labi!
Dūriens cirkšņa vai apakšdelma artērijā, lai implantētu stentu, tiešām šķiet sīkums, bet tas ir maldīgs uzskats. Sirds artēriju diametrs ir mazs, artērija var ieplīst, implantējot stentu, asinsvadu sazarojumu vietās var aizvērt sānu zarus, arī pēc procedūras, neievērojot medikamentu lietošanas režīmu, stents var notrombozēties.
Proti, gribot labu – izārstēt artērijas sašaurinājumu, ieliekot tajā vietā stentu –, cilvēks, pēc tam nedzerot zāles, nodara sev lielāku kaitējumu nekā tad, ja viņam stents nebūtu ielikts.
Jo, ja stents notrombozēsies, tad pilnīgi noteikti cilvēku uz slimnīcu atvedīs jau ar infarktu.
Svarīgi! Arī dažas neizdzertas tabletes var būt liktenīgas, tāpēc zāles jālieto katru dienu. Stents neaizstāj riska faktoru korekciju! Ar to var apdzēst ugunsgrēku, kas izveidojies, bet nevar panākt, lai šie ugunsgrēki vairs neveidotos.
- Ja ielikts stents, var aizaugt cits sirds asinsvads, un – atkal jāliek stents?
Ja cilvēks neievēros ārsta rekomendācijas, ja viņš turpinās smēķēt, nepārdomās ēdienkarti, nekustēsies un nelietos medikamentus, ateroskleroze progresēs un sašaurinājumi veidosies jaunās vietās.
- Kā konstatēt, ka sašaurinājums atkal izveidojies? Pēc pašsajūtas?
Tieši tā arī notiek. Cilvēks pēc stenta ielikšanas jūtas labi, lieto zāles, viss kārtībā, bet pēc kāda laika ir atjaunojušās līdzīgas sajūtas kā iepriekšējā reizē – atkal aiz krūšu kaula sāk spiest, sāpēt, trūkst elpas vai zūd tolerance pret fizisku slodzi.
Tas ir trauksmes zvans, ka varbūt kādā citā sirds asinsvadā izveidojies sašaurinājums.
Kad izmeklē asinsvadu ar koronāro angiogrāfiju, cilvēks saņem shematisku zīmējumu ar viņa sirds asinsvadiem, kur atzīmētas sašaurinājumu vietas un ar procentiem norādīts, cik ļoti tās sašaurinātas. Dažkārt konstatē aterosklerotiskas plāksnes, kuras pagaidām vēl neprasa, lai liktu stentu, – tās var stabilizēt ar zālēm. Bet ne jau vienmēr var prognozēt, kā šīs vietas uzvedīsies.
- Kad ielikts stents – vai ir algoritms, kad, cik bieži un ko vajag pārbaudīt?
Vēlams pēc 6 mēnešiem vai gada veikt atkārtotu veloergometriju. Bet ne vienmēr cilvēks spēj to izdarīt – muguras dēļ vai viņam ir slimas ceļu locītavas.
Ir situācijas, kad cilvēku var vērtēt tikai pēc analīzēm un ārējām pazīmēm, kā viņš jūtas.
Vēl ir miokarda perfūzijas scintigrāfija, bet to rekomendē kardiologs, ja ir šāda nepieciešamība. Vēlams laiku pa laikam ar ģimenes ārstu vai kardiologu aprunāties arī tad, ja viss ir labi. Var novērtēt analīžu rezultātus, piekoriģēt zāļu lietošanu.
- Kāpēc svarīgas ir ne vien zāles, bet arī veselīgs dzīvesveids?
Smēķētājiem jāzina, ka nikotīns stimulē simpātisko nervu sistēmu – atbrīvojoties noradrenalīnam, asinsvadi spazmējas, pieaug pretestība, paātrinās pulss un paaugstinās asinsspiediens.
Savukārt fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā – enerģiskas pastaigas, nūjošana, riteņbraukšana, peldēšana, dejošana – uzlabo endotēlija funkciju, sekmē asinsvadu dzīšanu, stabilizē aterosklerotisko plātnīti, mazina trombocītu aktivitāti…
Tās šķiet tādas pašsaprotamas lietas, bet daļai ar to iet ļoti grūti.
Cilvēkam ir stenokardijas simptomi, viņš nemeklē risinājumu, neiet pie ārsta, bet samazina fizisko slodzi, un kādu laiku var simptomus nejust. Bet kustības ir ļoti svarīgas! Pēc tam, kad ielikti stenti, cilvēks turpina slinkot, bet tad, kad viņš tā kā gribētu sākt kustēties, ķermeņa muskuļi jau ir novājināti…
Mums ir jākustas, jātrenējas, jāēd sabalansēts uzturs, kurā ir pietiekamā daudzumā olbaltumvielu un nepiesātināto taukskābju.
Svarīgi ēst zivis, dārzeņus, augļus, pākšaugus, pilngraudu produktus, riekstus!
Un atteikties no rūpnieciski gatavotiem saldumiem – cepumiem, bulciņām, konfektēm (īpaši tiem, kas satur daudz cukura un transtaukskābes), no neveselīgiem našķīšiem (sālītiem riekstiņiem, čipsiem un tamlīdzīgi), no fast food (burgeriem, frī , virtuļiem, nagetiem), arī desām, cīsiņiem, treknām mērcēm, saldinātiem dzērieniem.
Svarīgi! Omega 3 taukskābes, kas ir treknajās zivīs, palīdz tikt galā ar slikto holesterīnu, samazina triglicerīdu daudzumu asinīs, sabremzē aterosklerotisko plākšņu veidošanās ātrumu. Ja cilvēks treknās zivis nelieto, jāizlīdzas ar aptiekā nopērkamo omega 3 pārtikas piedevu.
