Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mīts nr. 1
- Aizsargkrēms jālieto vien pirmajās sauļošanās reizēs, kamēr āda nav ieguvusi dabīgo iedegumu. Kad āda jau iesauļota, bez tā var iztikt vai pietiek ar līdzekli, kam ir zems SPF.
Nē. Dabiskais iedegums tiešām nodrošina aizsardzību SPF 5–15 līmenī, tāpēc, kad āda jau iedegusi, ir lieki doties uz veikalu pēc līdzekļa, kura SPF ir zemāks par 10. Taču saules aizsargkrēms ir nepieciešams, jo ādas apdegums ir tikai viens no iespējamajiem ļaunumiem. Veselībai bīstamāki ir saules UVA stari, kas neveido iedegumu, bet gan palielina onkoloģisko risku un izteikti novecina ādu.
Arvien biežāk runā par to, ka ādas novecošanas un šūnu bojājuma procesos iesaistīta arī saules infrasarkanā gaisma. Tāpat saulei piemīt arī zilā gaisma, ko pēdējā laikā saista ar viedtālruņu, datoru un televizoru starojumu. Arī tā piedalās ādas novecošanas procesos, turklāt tai piemīt uzkrājošs jeb kumulatīvs efekts – tiek lēsts, ka apmēram pēc 120 stundām, kuru laikā āda ir pakļauta zilajai gaismai, tajā sāk rasties pigmentācijas traucējumi. Šie atklājumi mums, vienkāršajiem patērētājiem, liek pārskatīt tradicionālos priekšstatus par saules aizsargkrēmu lietošanu, bet ražotājiem – veidot arvien jaunas visaptveroši aizsargājošas sauļošanās krēmu formulas.
Mīts Nr. 2
- Sauļoties ir droši ārpus saules aktīvajām stundām.
Jā un nē. Ieteikumam izvairīties no saules tās aktīvākajās stundās no pulksten 11.00 līdz 16.00 ir pamats, jo tieši šajā laikā saules UVB starojums, kas var izraisīt ādas apdegumu, ir vislielākais. Taču UVA staru intensitāte ir vienādi agresīva neatkarīgi no dienas laika. Tāpēc ārpus norādītā laika ir mazāks risks apdegt, taču ne novecot.
Mīts Nr. 3
- Pietiek, ja krēmu ar SPF 50 uzklāj reizi dienā.
Nē. Neatkarīgi no līdzekļa SPF faktora tas jāuzklāj 15 minūtes pirms došanās saulē un jāatjauno ik pēc divām stundām. Pat tad, ja uz iepakojuma ir atzīme ūdensizturīgs.
Mīts Nr. 4
- Saule palīdz pret akni.
Nē. Šis mīts radies, jo saules ietekmē āda aizsargājoties kļūst biezāka, bet tās virskārta – sausāka. Tomēr, lai kompensētu ādas mitruma zudumu, tā sāk pastiprināti ražot taukus un ādas dziļumā aktivizējas iekaisuma procesi, kas pēc laika parādās kā jaunu izsitumu izvirdums. Tāpēc, ja problēma ir pumpas, jāatceras – saule tās nevis ārstē, bet provocē.
Mīts Nr. 5
- Saules aizsargkrēmu var uzglabāt vairākus gadus.
Nē. Saules aizsargkrēmu lietošanas termiņš pēc tā atvēršanas norādīts uz
iepakojuma. Tas ir laiks, pēc kura saules aizsarg-filtri var deaktivizēties, zaudējot savu funkciju.
Mīts Nr. 6
- Sejas aizsardzībai pietiek ar dienas krēmu, kas satur filtrus, un grimu.
Jā un nē. Pat ja lieto jaunās paaudzes dienas krēmu un tonālo līdzekli ar plaša spektra saules aizsardzību un antioksidantiem, nedrīkst aizmirst, ka filtri savu aktivitāti zaudē apmēram pēc divām stundām – faktiski, ja no mājas izej pēc šī laika, to aizsardzība jau ir beigusies.
Visas dienas garumā dienas krēms un tonālais līdzeklis varētu pasargāt vien tad, ja ik pēc pāris stundām seju notīra un tos uzklāj vēlreiz.
Daudz ērtāk ir vairākas reizes dienā izsmidzināt aizsardzības līdzekli, kas paredzēts lietošanai virs grima. Lieliski ir, piemēram, zīmoliem Vichy un La Roche-Posay.
Mīts Nr. 7
- Paštonējošais krēms, tāpat kā dabiskais iedegums, pasargā no apdegšanas.
Nē. Paštonējošais krēms nekādi nepasargā ādu no apdegšanas un veselībai kaitīgajiem UVA stariem – tā ir mākslīgi radīta iedeguma ilūzija ar kosmētisku efektu, kam nepiemīt spēja absorbēt vai atstarot saules starus. Taču to droši var lietot, piemēram, vasaras pirmajās dienās līdztekus saules aizsargkrēmam, līdz āda ieguvusi pirmo iedeguma toni.
Mīts Nr. 8
- Iedegums bez novecošanas nav iespējams.
Jā un nē. Atkarīgs no tā, kā tas panākts. Ja āda ir pakļauta saulei, to pienācīgi neaizsargājot, tā patiešām kopā ar iedegumu būs ieguvusi lielākus vai mazākus bojājumus. Taču, pareizi lietojot (tātad uzklājot atkārtoti ar divu stundu intervālu) jaunākās paaudzes saules kosmētiku, kas ne tikai pasargā ādu no apdegšanas, bet arī aizsargā to kopumā un veicina ādas dabiskos aizsargmehānismus, iedegums veidosies bez lieka riska.
Mīts Nr. 9
- Jo vairāk sauļosies bez aizsargkrēma, jo vairāk brūnā pigmenta āda saražos.
Nē. Melanīna daudzums ādā ir noteikts ģenētiski – mēs nevaram kļūt brūnāki par to, ko noteikusi daba. Visus planētas iedzīvotājus iedala sešos ādas fototipos. Latvijā pārsvarā ir 2. un 3. fototipa cilvēki, kas droši atrasties aktīvajā saulē bez aizsargkrēma drīkst līdz 25 minūtēm, vēlāk sāk rasties ādas fotobojājums.
Cilvēkiem ar gaišu ādu, īpaši 1. fototipam (daudz vasarraibumu, blondi vai rūsgani mati, gaišas acis), pakļaut ādu saulei, domājot, ka izdosies to piespiest ražot vairāk melanīna, ir bīstami un bezjēdzīgi. Pigments, kas veidojas 1. fototipa cilvēkiem, nav fotoaizsargājošs, tāpēc, kairinot melanocītus, organismā tiek stimulēts vēl lielāks oksidatīvais stress. Gaišajam tipam piemērotākie ir tā sauktie pasīvie saules aizsargfiltri – augsta aizsardzība visas dienas garumā. Tas attiecas arī uz bērniem, kam dabiskais iedeguma veidošanās process vēl nav izveidojies. Doma radināt bērnu pie saules ir nepareiza!
Mīts Nr. 10
- Jo vienkāršāks saules aizsargkrēma sastāvs, jo labāk.
Jā un nē. Runājot par kopjošo kosmētiku, jaunākais uzskats ir, ka ne vienmēr vairāk ir labāk, proti, ādu nevajag pārsātināt ar daudzām dažādām aktīvajām vielām. Ar saules aizsarglīdzekļiem ir pretēji – jo vairāk dažādu filtru precīzās koncentrācijās iekļauts, jo tas būs efektīvāks un drošāks. Savukārt bērniem patiešām vislabāk lietot vienkāršus saules krēmus ar minerālajiem filtriem, kas nodrošina maksimālo aizsardzību.
