- Dakter, man ir problēma…
– Smēķējat?
– Nē.
– Dzerat?
– Nē.
– Krāpjat sievu?
– Arī nē.
– Kas tad par vainu?
– Dakter, es visu laiku meloju.
- Acu ārstam dzimšanas diena. Kolektīvs viņam uzdāvina gleznu ar attēlotu aci. Ginekologs, kuram dzimšanas diena pēc divām dienām, kļūst domīgs…
- – Dakter, man jau mēnesi naktīs rādās žurkas, kas spēlē futbolu.
– Ņemiet, iedzeriet šīs tabletes, palīdzēs.
– Bet vai var parīt? Rīt viņām finālspēle…
- Vīrietis ienāk ārsta kabinetā.
– Dakter, mēs esam klāt!
– Kas – mēs?
– Es un cērmes!
- – Žultspūslī jums ir akmeņi, urīnā – smiltis, asinsvadi pārkaļķojušies…
– Dakter, māls arī kaut kur ir? Tad varēšu sākt celtniecības biznesu.
- Dialogs slimnīcā:
– Māsiņ, es gribu pi-pī.
– Tūlīt atnesīšu pēk-pēk.
- Sievasmāte zvana uz dzemdību namu:
– Pie jums vakar meiteni aizveda, kas viņai piedzima?
Medmāsa atbild:
– Pie mums meitenes neved!
- Žurnālists jautā trakomājas galvenajam ārstam:
– Kā jūs nosakāt, vai pacients ir izveseļojies?
– Mēs pielejam vannu pilnu ar ūdeni, blakus noliekam tējkaroti un lielu krūzi un liekam pēc iespējas ātrāk izliet ūdeni no vannas.
Žurnālists smaidot saka:
– Ikviens normāls cilvēks ņems krūzi.
– Nē, normāls cilvēks izraus vannas korķi.
- Dakter, man bieži uznāk atmiņas zudums!
– Cik bieži?
– Kas cik bieži?
– Nu zudums!
– Kāds zudums?
- Dakter, vai jūs pats mani operēsiet?
– Jā! Ziniet, vismaz reizi gadā man patīk pārbaudīt, cik daudz vēl atceros.