Uzdevumu ir daudz, taču pats svarīgākais – novaktēt brīdi, kad kartupeļi izvārījušies īstajā mīkstumā. Vārot biezeni, tas ir ļoti svarīgi: ja tos atstāj drusku par cietu, biezeni nevarēs dabūt viendabīgu, ja par mīkstu – tas būs ūdeņains. Tad, lūk, Džeiks gatavību nosaka, uzdurot kartupeļus uz nazīša – ja kartupelis, nazīti izceļot virs ūdens, fiksi ieslīd atpakaļ, kartupeļi gatavi nokāšanai. Otrs laba biezeņa noslēpums ir elementārs – jo vairāk sviesta un sāls, jo garšīgāks biezenis. Gaisīgo, mutē kūstošo konsistenci Džeiks panāk ar visvienkāršāko kartupeļu stampu – nekādi mikseri te nav vajadzīgi.
Kad visas sastāvdaļas gatavas, tās atliek vien likt uz šķīvja, ieliet glāzē labu vīnu vai alu un notiesāt.
Ar kādu mērci pasniegt?
Klasiski šis ēdiens būtu pasniedzams ar angļu mērci gravy. Šī mērce kūpot plūst cauri visai angļu kulinārijai, piešķirot omulību un tādu kā umami garšu citādi atturīgajiem angļu ēdieniem. Gravy gatavošanas paņēmienu ir ļoti daudz. Gatavojot jau minēto svētdienas cepeti, mērce top no cepšanas laikā satecējušajām gaļas sulām. Tās tiek savārītas ar sīpoliem un garšsaknēm, reducētas un visbeidzot sabiezinātas ar miltu vai kukurūzas cietes palīdzību. Šajā gadījumā – kad cepeša sulu nav – mērci gatavo no gaļas buljona, kam pievieno sarkanvīnu, kādas garšvielas, nedaudz noreducējot un noslēgumā iebiezinot ar miltiem. Brūna, tumīga krāsa ir gravy lepnums – mūsdienās to mēdz izcelt ar īpašu gravy sāli (sāls un karameļu pārtikas krāsas maisījumu) vai brūnināšanas šķidrumu. Tāpat gravy ir nopērkama kubiņos vai jau gatavā veidā.
Projektu “TIEKAMIES PIE VIENA GALDA – 2. sērija” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “TIEKAMIES PIE VIENA GALDA – 2. sērijas” saturu atbild «Žurnāls Santa».
|