Pļava tavā šķīvī

Jūnijs atnāk ar ziedošām pļavām un arī nezālēm apsētajos laukos. Stāstām, ko vērtīgu veselībai, pusdienu galdam un pat viesībām varam paņemt no dabas. Šoreiz – ko ievākt jūnijā.

Visvairāk enerģētiskā spēka augos ir tieši vasaras saulgriežu laikā – kad visgarākās dienas un īsākās naktis. Protams, var vākt augus arī Pēterdienā, bet tāda spēka kā ap 21.jūniju tiem vairs nebūs.

Kur ievākt augus?

• Izvairies vākt ārstniecības augus un zālītes lielu šoseju ceļmalās, kur ir izplūdes gāzes. Tiesa, der atcerēties, ka ir augi, kas aug tikai ceļa malā, piemēram, ceļmallapa, un to var vākt pavisam droši. Galvenais ir ievērot nelielu distanci no ceļa malas – aptuveni 10 metru.
• Nedrīkst vākt tos augus, kas ir slimi vai kaitēkļu saēsti.
• Pievērs uzmanību, vai nolūkotie augi nav aizsargājami, – arī tad tos nedrīkst lasīt! Par to vari pārliecināties vietnē latvijasdaba.lv!
• Augus nedrīkst vākt arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, dabas parkos un dabas liegumos, kā arī īpaši ierīkoto dabas taku malās!
• Ja vāc augus savai lietošanai, tad to var droši darīt mežā un pļavās, tomēr, ja nolemts savākt vairāk, vislabāk noskaidrot, kam zemes gabals pieder, un vienoties ar īpašnieku.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Attiecības

FOTO: Džonijs Deps precēs 33 gadus jaunāku krievieti? Viņa parāda gredzentiņu

Estere Jansone

Attiecības

Ieva Sutugova pirmo reizi atklāj, kāpēc savulaik izšķīrās ar Jāni Miltiņu: Daudz atļāvām citiem iesaistīties

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Sarkanais āboliņš.

Enerģijai – zupai un skābēšanai.

Ierasts, ka no āboliņa ziediem gatavojam tēju, taču āboliņš der ne tikai tējai. Tā lapiņas var izmantot salātos un arī vārīt zupā.
Āboliņa ziedus var pievienot medum – tas noder, kad pietrūkst spēka un vajag vairāk enerģijas. Ziedi vispirms mazliet jāapvītina un tad jāiejauc medū.

Viena karote šāda maisījuma aizstāj kafijas tasi no rīta – dod enerģiju, īpaši, ja organismam jāiztur liela slodze.

Senos laikos āboliņa ziedus piejauca rudzu maizei vai siera masai, un to, protams, var darīt joprojām. Kaukāza reģionā neizplaukušas āboliņa ziedu galviņas tiek skābētas tāpat kā kāposti (var pievienot nedaudz skābu kāpostu sulas ieraugam), un tad tās var ēst ziemā kā salātus.

Sarkanais āboliņš palīdz saaukstēšanās, astmas, mazasinības, reimatisma, galvas reiboņu, strutainu iekaisumu gadījumos, ja asinīs uzkrājies par daudz holesterīna, kā arī tas ir labs spēkus atjaunojošs līdzeklis.

Vārpata

Kokteiļos, kafijā un pankūkās.

Vārpata ir nezāle, kas sagādā lielas raizes, ja iemājojusi dārzā vai uz lauka, taču tā ir ļoti vērtīga veselībai. Auga sakni var saberzt un pievienot zaļajiem kokteiļiem. No tās sanāk arī laba kafija – sakni var izžāvēt, samalt kafijas dzirnaviņās, apgrauzdēt un tad gatavot vārpatas kafiju. Tā īpaši ieteicama diabēta un sirds slimniekiem.
Sasmalcinātu vārpatas sakni var sajaukt ar tikpat daudz kviešu miltiem un cept pankūkas vai smalkmaizītes! Sālsūdenī novārītu sakni var griezt šķēlēs un iecept omletē.
Vārpata attīra asinis un ir labs profilaktiskais līdzeklis cukura diabēta, hipertonijas jeb paaugstināta asinsspiediena, vielmaiņas traucējumu, neregulāru menstruāciju, nieru un urīnceļu iekaisumu, žultsakmeņu gadījumā.
Cukura diabēta un hipertonijas slimniekiem derēs vārpatas saknes novārījums: ņem 100 gramu svaigi sasmalcinātas vārpatas saknes, aplej ar litru verdoša ūdens un vāra, līdz puse no šķidruma tilpuma izvārās. Vārpatas novārījumu lieto pa ēdamkarotei trīs līdz četras reizes dienā pirms ēšanas.

Vīgrieze

Eļļā, sīrupā un vīnā.

Šo augu lielākoties izmanto tējai, bet jaunās vīgriežu lapiņas var arī pievienot salātiem vai likt uz maizes. Pārlejot lapas ar labu eļļu, sanāks lieliska, smaržīga masāžas eļļa. Var pagatavot arī vīgriežu sīrupu – ieliek traukā vīgriežu lapas, pārlej ar izkausēta cukura sīrupu un atstāj uz divām diennaktīm siltā vietā. Pēc tam pasterizē un aizvāko. Ziemā ar vīgriežu sīrupu var aromatizēt gan ēdienus, gan dzērienus.
Izsmalcinātu garšu baudītāji var mēģināt pagatavot vīgriežu vīnu: vīgriežu ziedus saliek lielā traukā, pārlej ar siltu cukurūdeni (aptuveni 1 kilogramu cukura izšķīdina 15 litros ūdens). Pievieno vīna raugu un ļauj, lai rūgst!
Vīgrieze ārstē iekaisumus, locītavu sāpes, podagru, saaukstēšanos, palīdz iznīcināt tārpus vēderā, uzlabo un stabilizē nervu sistēmu.
Vīgriežu ziedu pulveris labi noder brūču un apdegumu ārstēšanai. Ziedus izkaltē un tad saberž piestiņā vai samaļ kafijas dzirnaviņās. Var pievienot arī līdzīgi pagatavotu kliņģerīšu pulveri.

Balanda

Balanda ir viens no uzturam vērtīgākajiem savvaļas augiem. Tās var ēst visdažādākajos veidos – gan salātos, gan zupās, gan pievienot citiem ēdieniem, lai bagātinātu ar zaļumiem. Tomēr ēdamas ir ne tikai balandu lapas, bet arī stumbrs. Tas ir bagāts ar pektīnu, kas no zarnu trakta palīdz izvadīt visu organismam nevajadzīgo un kaitīgo. Ļoti vērtīgas balandas ir tieši sievietes organismam – pastāv uzskats, ka tās spēj palielāt sievišķo enerģiju.

Dari tā!

• Ievāc pēc rasas! Augu virszemes daļas ievācamas sausā laikā pēc rasas nožūšanas augoša Mēness fāzē – tas ir laiks, kad visas bioloģiski aktīvās vielas koncentrētas augu lapās, pumpuros, ziedos. Vēlams, lai augi nebūtu saņēmuši pesticīdus, herbicīdus, insekticīdus vai mākslīgo mēslojumu.
• Žāvē ātri! Augus žāvējot, novieto tādā vietā, kur būtu pietiekami silts un pietiekami daudz ventilācijas, lai tie izkalstu pēc iespējas ātrāk – tad augos saglabājas vairāk bioloģiski aktīvo vielu. 45 grādu temperatūrā iet bojā enzīmi, fermenti, augstākā temperatūrā zūd vitamīni un izšķīst arī minerālvielas.
• Saberz pulverī! Ziemai vislabāk augus uzglabāt, saberžot pulverī. Ja pareizi izkaltēti, tad tajos saglabāsies arī vērtīgās šķiedrvielas – tā ir obligātā pārtika mūsu kuņģa un gremošanas sistēmas labajām baktērijām, bet tās savukārt ietekmē mūsu imunitāti un veselību. Sievietēm ik dienu vajadzīgi 25 grami šķiedrvielu, vīriešiem – 38 grami.

Vasaras kokteiļi

Visvieglāk savvaļas augus uzņemt, dzerot zaļos kokteiļus. Tāpēc noderīga lieta mājās ir kvalitatīvs un jaudīgs blenderis, jo zaļie augi ir gana sīksti un sagremot tos būtu ļoti apgrūtinoši. Ar blendera palīdzību mēs tiekam klāt augu bioloģiski aktīvajām vielām, kas izvietotas ļoti dziļi lapiņu šūnās.  
Blendera krūzē jāliek visplašākais svaigo augu spektrs – efeju sētložņa, vīgrieze, sarkanais āboliņš, maura retējs, pelašķis, madara, mārrutka lapa, nedaudz matuzāles, gaiļbiksītes, lakača un lakša lapas, brūnvālīte, mārsils, embotiņš, kamolainā pulkstenīte, bitene, māllēpe, plaukšķene, naktssvece, sūrene, vībotne, kazeņu lapas, vērmele, balandu galotnītes, aveņu lapas, Kanādas jānītis, trejkrāsu vijolīte, pēterene, ugunspuķe, ganu plikstiņš, naudulis, nātres, apiņu lapas, dedestiņa, baltā panātre, raudene, lucerna, galega, virza, amoliņš, ķiplocene, pātaine un citi augi.

Izmanto tikai tos augus, kurus labi pazīsti! Jo vairāk un dažādāki augi kokteilī, jo mazāks risks, ka kāda no augiem būs par daudz.

Vasaras salāti

• 50 g lielās nātres lapu

• 50 g ceļtekas lapu

• 50 g podagras gārsas lapu

• 50 g maura retēja lapu

• 6–7 diļļu un pētersīļu zariņi

• 2 marinēti gurķi

• 100 g vārītu biešu

• 1 sīpols

• 1 liels tomāts

• 3 ēdamkarotes olīveļļas

• 1 citrona sula

Visu sasmalcina, sajauc, ļauj ievilkties vienu līdz divas stundas un ēd kopā ar pamatēdienu. Šajos salātos ir daudz bioloģiski aktīvo vielu, un ar tiem var uzņemt vērtīgās šķiedrvielas – tās ir tikai augos.

Vasaras zupa

Dadžu lapu stumbri, kas izskatās kā rabarberi, ir ēdami svaigi un tie lieliski garšos arī ievārīti zupā. Dadzim piemīt antibakteriālas īpašības, un tas pat spējot vecināt organisma atbrīvošanos no tā saucamā sliktā holesterīna, labvēlīgi iedarboties uz asinsrites sistēmu, sekmēt aknu un žultspūšļa darbību. Tiesa, veselības problēmu gadījumā nekādā ziņā nevajadzētu ārsta noteikto terapiju aizstāt ar dadžu lietošanu uzturā.

Vasaras kotletes

• 2 saujas balandu lapu
• 2 saujas rīvētu redīsu
• 2 saujas graudaugu pārslu (piemēram, auzu pārslu)
• 1 ēdamkarote sviesta
• šķipsna sāls
• šķipsna piparu

Smalki sasmalcina balandu lapas – astoņām kotletēm būs vajadzīgas aptuveni divas saujas balandu lapu. Tad ar vidēji smalku rīvi sarīvē tikpat daudz redīsu un sautē kopā ar balandu lapām uz pannas, pēc tam pievieno vienu ēdamkaroti sviesta. Tad masai pievieno graudaugu pārslas – kādas nu mājās atrodas, piemēram, auzu pārslas. Pievieno sāli un piparus. Pārslu daudzums ir apmēram puse no redīsu un balandu lapu maisījuma. To visu kārtīgi samaisa, līdz izveidojas viendabīga masa, un nu var cept kotletes! Ja masa šķiet par sausu, tad tai var pievienot nedaudz piena vai krējuma.

Vasaras pelmeņi

Raspodiņos vai ceļmallapās var ietīt pildījumu, piemēram, biezpiena, siera, rīsu vai gaļas masu – pagatavot ravioli, zaļo lapu pelmeņus vai dolmas – un pasniegt pusdienu galdā. Lapas var arī sasmalcināt, iecept kotletēs vai pievienot mērcēm.

Vasaras maize

• 2 saujas balandu kātu
• 1 ēdamkarote eļļas
• šķipsna sāls
• milti – pēc nepieciešamības

Smalki sasmalcina balandu kātus un liek sautēties ūdenī – tā, lai ūdens nedaudz pārklāj kātus. Sautē apmēram 5 minūtes, līdz kāti mīksti. Pēc tam visu – kātus kopā ar ūdeni – sasmalcina blenderī, kamēr masa vēl karsta. Vajadzētu veidoties zaļai masai, tik biezai kā kefīrs. Pievieno ēdamkaroti eļļas, sāli un sākumā tikai mazliet miltu – tad vērojiet mīklu, tai vajadzētu nedaudz pacelties, it kā uzrūgstot. Pēc tam turpiniet pievienot mīklai miltus, līdz iegūsiet mīklu, kas pēc konsistences līdzinās pīrāgu mīklai. Veidojiet mazas maizītes vai lielāku klaipiņu un lieciet krāsnī cepties.