Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
No hobija līdz biznesam
Saimniecības pamatdarbība ir zemeņu stādu un ogu audzēšana, šobrīd rit jau 20. sezona. Bet savulaik notika tā. «Zemeņu audzēšana mums nebija izlolots sapnis – uzsākām kā nelielu piepelnīšanos brīvdienās, bet beigās tas izvērtās par nopietnu biznesu,» smaida Ilmārs. Interesanti, ka neviens no abiem nav dārzkopis – Līga strādāja par skolotāju, Ilmārs krāsoja automašīnas. «Kādu laiku es vēl apvienoju auto krāsošanu ar zemeņu audzēšanu, bet nu jau vairākus gadus esmu pievērsies tikai saimniecības biznesam – ja nu tikai kādam draugam izlīdzu ar auto uzskaistināšanu. Arī sieva nu jau divus gadus nav strādājusi skolā, jo mums ir mazā meitiņa auklējama, un Līga pagaidām vēl domā, atgriezties skolotājas darbā vai ne.»
Jebkurā biznesa jomā jāpaiet vismaz desmit gadiem, lai saprastu visas nianses, pieļautu kļūdas, izanalizētu un mācītos no tām, pārliecināts Ilmārs: «Pirmie gadi bija ļoti grūti, pat tā, ka aiziet bojā visi stādi.
Saka jau, ka jāmācās no citu kļūdām, bet tas nav stāsts par mums – mēs esam visam paši izgājuši cauri.
Citi lasa
Un labi vien ir, jo mācīšanās no savām kļūdām ir daudz efektīvāka. Zemeņu audzēšana Latvijā šķiet jau gana sena, bet teikšu, kā ir, – profesionālā līmenī esam vēl bērnu autiņos. Tāpēc arī mēs līdz saviem tagadējiem panākumiem esam nonākuši pašu spēkiem, jo nav jau bijis īsti, kam vaicāt padomu.
Es pats esmu meklējis literatūru, ļoti daudz mācījies internetā – tur var atrast zināšanas, ko tev burtiski ieliek klēpī, ja tikai neesi slinks! Un nu mums sen vairs nav svarīgi izaudzēt zemenes pirmajiem vai piedāvāt visvēlāko ražu rudenī – nē, mums ir svarīgi izaudzēt labu ražu par iespējami zemām izmaksām. Jo agrāk spēj iegūt ražu, jo vairāk vari nopelnīt, tas ir fakts!
Bet. Jārēķinās, ka tās ir arī papildu izmaksas. Grieķu un poļu zemenes šogad ir lētas, un tās pieved pat pie namdurvīm. Tāpēc es jau laikus šogad sapratu, ka nu ir iespēja izaudzēt ražu bez liekām izmaksām. Kurināšana, elektrība – tās ir milzīgas izmaksas, bet šī maigā ziema bija tāda, ka, lai arī raža ienākas mazliet vēlāk, izmaksas varēja stipri samazināt. Liela kļūda, kas raksturīga daudziem audzētājiem, ir tā, ka viņi nerēķina izmaksās paši savu darbu, savu malku (lai arī pieder mežs), savu celšanos naktīs, lai kurinātu siltumnīcas… To visu vajag skaitīt un rēķināt, citādi nopelnīt ir grūti.»
Dari, un viss būs!
Sezona Migl Dārzos sākas jau februāra vidū – siltumnīcās. Paralēli marta vidū, beigās sākas jau stādu audzēšanas laiks, un tad ir darbi arī uz lauka. «Ja par zemeņu stādu audzēšanu runājam, mēs droši varam teikt, ka esam lielākā zemeņu stādu audzētava Latvijā. Katru jaunu šķirni mēs izpētām, lai būtu pilnīgi droši par rezultātu, un, kamēr šķirni izpēta, savi 3–4 gadi paiet,» saka Ilmārs.
Patlaban saimniecībā ir 3–4 hektāri, kur aug tikai zemeņu stādi, ogas tur neiegūst. Vēlu rudenī stādus vāc no lauka, sašķiro un liek saldētavās, tad februāra vidū sākas frigo stādu tirdzniecība – stādus iegādājas siltumnīcu, tuneļu zemeņu audzētāji. Tad palēnām sākas darbi uz lauka un, protams, turpinās arī siltumnīcās. «Pagājušā gada decembrī vētra nopostīja siltumnīcas, tāpēc šogad mums ir mazākas platības – patlaban zemenes jau kopš maija vidus ražo 200 kvadrātmetru siltumnīcā, drīz raža būs arī 400 kvadrātmetru siltumnīcā un vēl vienā ap 200 kvadrātmetriem.
Diezgan daudz platības esam patlaban atstājuši melnā papuvē maijvaboļu kāpuru apkarošanas dēļ, lai varētu zemi grozīt un putni tos kāpurus apēstu.
Jo zemeņu audzēšanā maijvaboļu kāpuri ir šausmīga sērga.»
Kad pagājušā gada nogalē Latvijas Radio uztaisīja sižetu par to, kā Migl Dārzu saimniecībā vēl novembrī un decembrī vāc zemeņu ražu, Ilmāram sāka pienākt ziņas, jautājumi un piedāvājumi no dažādām valstīm: «Kaut kā tie sižeti no radio un TV nonāca arī aiz robežām. Man sāka rakstīt no Serbijas, Krievijas, Holandes, Ukrainas, Kanādas… Vaicāja pēc padoma, interesējās par sadarbību. Angļu valoda man ir diezgan sveša, vairāk pārzinu vācu valodu.»
«Smieklīgākais, ka man atrakstīja no Holandes viena firma, kas ražo kokosa šķiedru – pasaulē lielākie ražotāji, kam rūpnīcas arī Ķīnā un vēl tur kaut kur. Prasa, kur mums tuvākā osta, gribot atsūtīt izmaksas, cik sanāks, ja viņi mums atsūtīs kuģa kravu ar kokosu. Mēs smējāmies, ka esam pārvērtēti, ka neesam tik liela saimniecība, mums nemaz nebūtu, kur likt kuģi ar kokosa šķiedras kravu!», smejas Ilmārs un paredz, ka rudens pusē interese atkal pastiprināsies, jo būs izaudzētas arī pašiem savas šķirnes – rit ceturtais gads, kopš Migl Dārzu saimnieki strādā arī pie zemeņu krustošanas.
Katram roka jāpieliek
Līgai un Ilmāram ir trīs bērni – divas meitas un dēls. Mazākā meitiņa vēl ir mazulīša vecumā un ar zemenēm pagaidām vēl tikai mielojas, bet lielie bērni vecākiem ir čakli palīgi saimniecībā: «Bērniem mēs kaut kādas iekārotas lietas pērkam tikai tad, ja padarīts darbs – ja ir kāds mērķis, var strādāt vairāk!
Abi ar Līgu esam uzauguši laukos – es piecu bērnu, viņa trīs bērnu ģimenē. Mums nav klājies viegli, tāpēc esam strādīgi. Katram mūsu ģimenes saimniecībā ir savs darbs darāms – es pats atbildu par tehniku, zemes sagatavošanu, siltumnīcas uzbūvēšanu, sieva ar dēlu pilda substrātu, lielā meita un arī mans tēvs daudz palīdz. Uz lauka pārsvarā strādājam mēs ar dēlu. Gustavs šogad beidza 9. klasi, rudenī mācīsies Bulduros dārzkopību. Esam par to priecīgi! Dēlam saku – prakse jau tev ir labu labā, ja būtu zināšanu konkurss zemeņu audzēšanā, tu varētu iekabināt lielai daļai latviešu zemeņu audzētāju! Bet cita lieta ir klasiskas dārzkopības zināšanas – jāmācās ir.
Ja es būtu mācījies dārzkopību jau sākotnēji, iespējams, būtu tas ceļš uz panākumiem zemeņu audzēšanā bijis vieglāks.
Tāpēc priecājos par dēlu – saku viņam, ka viss būs vienkāršāk un vieglāk, nekā bija man, jo būs gan praktiskās zināšanas, gan teorētiskās.»
Te nu vietā ir izstāstīt, kā radies Migl Dārzu interesantais nosaukums. Šķiet, ka trūkst kāda burta? Nē, bija tā – kad Gulbju ģimene sāka nopietnāk pievērsties zemeņu audzēšanai un grasījās reģistrēt savas saimniecības nosaukumu, likās – ak, kas nu tur ko neizdomāt! Bet tik viegli vis tas nenācās gan. Galu galā viss ģeniālais izrādās vienkāršs un vārds MIGL ir veidots no ģimenes locekļu vārdu pirmajiem burtiem! Stāsta Līga: «Tolaik mēs bijām četri – Līga, Ilmārs, dēls Gustavs un meita Melanija, tad nu tur sanāca MIGL. Nu ar mums kopā ir arī Elizabete, tāpēc spriežam par vēl kāda uzņēmuma radīšanu!»
Zemeņu šķirnes visādām gaumēm
Ilmārs īpaši iesaka:
- ‘Rumba’ – agra šķirne, spīdīgas, skaistas ogas.
- ‘Elegance’ – pavēla šķirne, ogas ļoti skaistas no skata, bet garša nav izcila.
- ‘Malling Centenary’ – jauna angļu šķirne, universāla, skaistas, spīdīgas, lielas ogas, turklāt stingras un saldas.
- ‘Malvīne’ (agra), ‘Honeoye’ (no vēlajām) un ‘Karioko’ – Ilmāraprāt, šķirnes ar visizteiktāko zemeņu garšu, viszemenīgākās.
Līgas zemeņu receptes
«Pirmās zemenes jāēd svaigas, tās nevajag iecept nekādās kūkās un vārīt zaptēs, jo tad taču viss labums zūd!» – pārliecināti Migl Dārzu saimnieki. Bet receptes šajā rubrikā tomēr jāpiedāvā, tāpēc, lūdzu – zaļie salāti ar svaigām zemenēm un, ja kādam vēl ir krājumos saldētas ogas, – burvīgs deserts! Starp citu, Ilmārs iesaka pamēģināt zemenēs iemarinēt šašliku, pamēģiniet!
Zaļie salāti ar zemenēm
Vislabāk šādi salāti garšo tad, ja ļauj marinādei mazliet savilkties ar gurķiem, salātlapām un sīpoliem, bet zemenes un sieru gan pievieno tikai pie pasniegšanas.
Sastāvdaļas
- zaļie lapu salāti (kādi ir pie rokas)
- gurķi
- sīpols (labāk sarkanais, bet var arī parasto)
- dilles
MARINĀDEI
- sāls, cukurs un svaigi spiesta citronu sula
- grieķu fetas siers (vai kāds līdzīgs)
- svaigas zemenes
Gurķus sagriež gabaliņos, salātlapas saplucina, sīpolu sagriež plānās šķēlītēs. Visu ber salātu bļodā, piegriež dilles, pievieno sāli, cukuru un svaigi spiestu citronu sulu pēc garšas. Samaisa un ļauj kādu brīdi savilkties. Pie pasniegšanas katram šķīvī pievieno arī zemeņu ceturtdaļas un mīkstā siera gabaliņus. Vasarīgi!
Zemeņu salas vaniļas ezerā
Šo recepti Līga mantojusi no savas vecmāmiņas. «Ome taisīja ābolu šūmu ar vaniļas mērci, bet es to esmu pārtaisījusi par zemeņu šūmu. To var gatavot no svaigām ogām, bet laika gaitā sapratu, ka garšīgāk sanāk tieši no saldētām. Tad ir tāds īpašs gaisīgums! Vispār izcils deserts, kurā izmantot sasaldētās ogas,» saka Līga un lūdz lasītājus nesaspringt par sastāvdaļu smalkumiem – vislabāk sanāk, ja gatavo ar sirds izjūtu un uz aci!
Sastāvdaļas
- 1 litrs saldētu zemeņu
- 8 olu baltumi
- cukurs pēc garšas
VANIĻAS MĒRCEI
- 2 litri treknāka piena
- 8 olu dzeltenumi
- cukurs
- sēkliņas no vaniļas pāksts (vai vaniļas cukurs)
Saldētās zemenes izņem no saldētavas un pāris stundas atstāj istabas temperatūrā – līdz galam tās neatkusīs, bet tieši tas arī vajadzīgs. Ogas sakuļ ar mikseri vai blenderī (cukuru Līga neliek, jo parasti jau saldē ogas ar cukuru). Atsevišķi saputo olu baltumus ar cukuru (cik nu saldu gribas). Tad abas masas viegli samaisa kopā, vairs neko neputo.
Vaniļas mērci vāra šādi: olu dzeltenumus sakuļ ar cukuru (var piešaut arī karotīti miltu, ja olu dzeltenumu ir mazāk – tas palīdzēs mērci iebiezināt). Katlā uzvāra pienu, pievieno vaniļu. Kad piens uzvārījies, Līga to pārlej citā katlā, lai maisot mērcē nenonāk pie katla dibena pierautā piena daļiņas. Uzreiz lej klāt arī ar cukuru sakultos dzeltenumus un iemaisa karstajā pienā. Mērci atdzesē un pasniedz ar zemeņu olbaltuma saliņām.
