Rīga -4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Viskijs ir alus...
Tikai destilēts. Un bez apiņiem (taisnības labad gan jāpiebilst, ka daudzu amerikāņu viskiju sastāvā ir arī apiņi). Viskija pamatā ir tas pats iesals, no kā dara alu!
Ugunīgais ūdens
Viskija vārds cēlies no Britu salām – gēlu valodas vārda, kas nozīmē – ūdens. Ne jau tāpēc, ka tas būtu ticis dzerts ūdens vietā – nosaukuma izcelsme skaidrojama ar titulu, kādā latīņu valodā tika dēvēti visi destilāti, proti – aqua vitae jeb dzīvības ūdens. Sākotnēji, vēl kopš seno grieķu un romiešu laikiem, dzērienu destilēšana bija mediķu un mūku rūpals – ugunīgie dzērieni tika lietoti, lai dziedinātu vēdera problēmas vai podagru, nevis jautri pavadītu piektdienas vakaru.
Uz labākiem laukiem
Tomēr, nonākot Britu salās, dzēriena raksturs un sūtība pamazām mainījās. Patiesībā jau 15. gadsimtā, līdz ar pirmajām ziņām par viskiju, hronikās sastopamas arī ziņas par vīriem, kuri, spēcīgāku zāļu devu ieņēmuši, devušies uz labākiem medību laukiem. Nav jau arī nekāds brīnums – ilgus gadsimtus šis dzēriens netika noturēts mucās (mūsdienās minimālais noturēšanas laiks ir trīs gadi), tāpēc tas pēc dabas bija diezgan mežonīgs. Stāsta, ka lielākie viskija cienītāji bijuši karaļi un valdnieki. Henrijs VIII, būdams viskija piekritēju vidū, ugunīgo dziru padarījis pieejamu arī vienkāršajai tautai. Ne jau ar nodomu – gluži vienkārši valdnieks nolēmis likvidēt klosterus ar to draudīgo varu un ietekmi. Taču nu mūki, starp vienkāršiem ļaudīm nonākuši, pelnīja savu maizi, kā nu mācējuši, – arī, tirgojot viskiju. Lai savas kundes galīgi nenobendētu, viskija meistari sāka eksperimentēt un dzērienu piejaucēt.
Indijas nacionālais
Britu impērijas laikos viskijs nonāca arī Indijā, kur lētā darbaspēka, kvalitatīvo izejvielu un lielā pieprasījuma dēļ tika atvērtas ļoti daudzas šā dzēriena ražotnes – un tas tiek ražots joprojām. Kaut gan mūsdienās, darīšanas īpatnību dēļ, indiešu viskijs būtu dēvējams drīzāk par rumu, šeit tas ir vispopulārākais alkoholiskais dzēriens. Gada laikā Indijā tiek izdzerts tikpat liels daudzums viskija kā visā pārējā pasaulē.
Saldā mēnesnīca
Astoņpadsmitajā gadsimtā Anglijā un Skotijā viskija darīšana tika aplikta ar ļoti smagu nodokļu slogu. Šis lēmums viskija straumi, protams, nespēja apturēt. Tā vietā dzēriens sāka plūst pazemē – to slepenībā, mājas apstākļos darīja pagrabos un alās, brūvēja un tirgoja nakts melnumā, bet uzglabāja, apraktu zem zemes, vai, piemēram, noslēptu kapenēs, baznīcu cellēs. Dzēriena kvalitāte, saprotams, dramatiski kritās. Visas šīs slepenības dēļ dzēriens tautā tika iesaukts par moonshine jeb mēnesnīcu. Mājās darītu viskiju (kura radinieku mēs saucam par kandžu), šādi dēvē joprojām.
Medicīniskais zelts
Amerikas sausā likuma laikā, salīdzinoši vienkāršākās darīšanas dēļ, mājas kārtībā tapis viskijs kļuva ārkārtīgi populārs – tāpēc tieši viskijs ir visu populārāko klasisko kokteiļu sastāvā. Starp citu, valdība atļāva viskija tirgošanu ārstnieciskos nolūkos, aptiekās. Atsevišķas aptiekas, kuru īpašnieki stāvēja valdībai tuvu, ieguva monopolstāvokli un iedzīvojās kolosālā kapitālā.
Skotu, īru, amerikāņu?
Kuri ir īstie viskija karaļi un kuru ražotais dzēriens ir vislabākais? Tas, protams, ir interpretāciju un arī gaumes jautājums, tomēr fakts paliek fakts – skotu ražotais viskijs (kuru, starp citu, raksta kā whisky, kamēr visu citu valstu ražojumos visbiežāk tomēr raksta whiskey) ir vispopulārākais un visvairāk ražotais viskijs pasaulē.
