Vecāķos nodzīvoju sava mūža pirmos 30 gadus, te dzīvo mani vecāki, un arī es vasaras pārsvarā pavadu te. Cik atceros kopš brīža, kad vispār sāku kaut ko atcerēties, Vecāķos nekad nav bijis labas kafejnīcas. Par kaut cik nopietnu restorānu pat nerunājot. Turklāt, kas strādātu visu gadu un neeksistētu vien sevišķi neprasīgo vasaras caurskrējēju dēļ – pat nesapņojiet! Jā, tādas es arī atceros Vecāķu kafejnīcas – šķības koka būdas, kas uzradās vien vasarās, ar sakaltušām maizītēm un dažiem saldējumiem.
Bet viss mainās, un tagad varu teikt: Vecāķi sen to bija pelnījuši! Tagad Vecāķos ir mājīga un stilīga kafejnīca pašā centrālākajā pludmales vietā pie jūras – Café Del Mar.
Kā iemeslu izmantojot dzimšanas dienu sešatā, nolēmām, ka jāizmēģina. Ja jau beidzot ir radusies tāda iespēja, turklāt pie pašām mājām.
Mēs pasūtījām piecus dažādus pamatēdienus un divas zupas. Jāatzīstas, uz šo visu skatījāmies mazliet neticīgi, tādēļ pārsteigums bija vēl lielāks. Tikai vienu no ēdieniem vairs nepasūtītu – tik sausu un atsperīgu grilēto vistas fileju sen nebija gadījies sastapt... Toties grilētie dārzeņi bija super, tāpat kā abas zupas (zivju zupa un jēra gulašzupa).
Liellopa vaigs bija izcils – kusa mutē, bet steiks bija izcepts tieši tā, kā pasūtījām. Arī bute ar ziedkāpostu biezeni un grilētās ribiņas būtu atkārtošanas vērtas. Tā kā mans pusaudzis neapēda uz vietas gatavotos frī kartupeļus, kas pats par sevi ir brīnums, nākamreiz mēs tos tomēr nepasūtītu.
Toties es pilnīgi noteikti viesmīlim vēlreiz palūgt īstu kakao ar medu un mazu maršmelovu kalnu stilīgā krūzītē, ko lēnām izdzert pie kamīna.
Brīvdienās pie Café Del Mar durvīm arī ziemā mēdz stāvēt rinda. Bet nav jau jāgaida brīvdienas – garšīgas vakariņas piestāv katrai dienai.
P. S. Te brīvdienās ir arī branči, kurus gan vēl neesmu izmēģinājusi. Un vasarā tiek solīta divstāvīga terase!