Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Izmēram ir nozīme jeb cik lielus dēlīšus izvēlēties
Tāpat kā jebkuram virtuves piederumam, arī virtuves dēlīšiem jābūt ērtiem, labi kopjamiem un izturīgiem, lai tie pēc iespējas ilgāk pildītu savas funkcijas. Nav viena konkrēta ideālā virtuves dēlīša, tāpēc katrai produktu grupai un veicamajai darbībai vajadzētu atrast visatbilstošāko.
Pēc Ineses Bedeices domām, kārtīgai saimniecei virtuvē vajadzētu būt vismaz trim četriem dēlīšiem griešanai: atsevišķi dārzeņiem un termiski neapstrādātiem produktiem, arī maizei, gaļai un zivīm – katrai savs dēlītis.
Vislabāk izvēlēties apmēram 30 × 45 centimetrus lielus griežamos dēļus, uz kuriem ir ērti strādāt un no kuriem produkti nekrīt uz darba virsmas vai galda. Lai gan vērotājam no malas var šķist, ka visi virtuves dēlīši ir teju vienādi un atšķiras tikai to materiāls un krāsa, mūsdienās nopērkamo dēlīšu klāsts ir ļoti plašs. Piemēram, ir virtuves dēlīši pat ar atkritumu tvertni, lai ātri un ērti atbrīvotos no augļu un dārzeņu neēdamajām daļām.
Tāpat ir dēlīši, kuru viena mala speciāli veidota tā, lai cepetis griešanas laikā nenokristu no dēļa. Cits jautājums ir par to, vai tie iedzīvojas mūsu virtuvēs vai paliek tikai kā atsevišķu cienītāju vai profesionāļu virtuves aksesuārs.
Dažādu materiālu dēlīšu plusi un mīnusi
Katram dēlītim ir savi plusi un mīnusi, katram savs lietojums. Kādu izvēlēties, tas atkarīgs no mājokļa interjera īpatnībām, pat ģimenes locekļu daudzuma un tā, cik bieži saimniece gatavo.
Koka dēlīši
Joprojām ir visiecienītākie un sastopami teju katrā virtuvē. Lai koka dēlīši labāk un ilgāk kalpotu, vēlams pirkt tos, kas ražoti no cietākas koksnes, piemēram, kļavas, ozola, oša, ķirša, bērza vai riekstu koka. Tie ir ne tikai izturīgāki, bet arī mazāk uzsūc aromātus. Mīkstākas koksnes dēlīšos vairāk uzkrājas mitrums un pārtikas produktu atliekas, līdz ar to palielinot baktēriju vairošanās risku. Pēdējos gados arvien populārāki kļūst bambusa dēlīši, kas arī ir cieti, turklāt tos nav tik ļoti iecienījušas baktērijas. Koka dēlīšu mīnusi – tos nav viegli kopt, tie uzsūc aromātus un krāsas, tajos ātri rodas iegriezumi. Pēc katras lietošanas, īpaši, ja uz dēlīša griezta jēla gaļa vai zivs, tas rūpīgi jānomazgā ar karstu ūdeni un trauku mazgājamo līdzekli, kārtīgi jānoslauka. Jāizvairās koka dēlīšus novietot karstuma avota tuvumā, lai koks neplaisātu un nedeformētos.
Plastmasas dēlīši
No plastmasas ieteicams izvēlēties polipropilēna griežamos dēlīšus. Šis materiāls nav porains, un tajā tik viegli nevar iesūkties netīrumu daļiņas, kas izdalās no produktiem, veicinot baktēriju vairošanos. Vislabāk izvēlēties biezākus plastmasas dēlīšus, kas kalpos ilgāk un kam virsējā kārta lēnāk dils. Taču arī plastmasas dēļos diezgan ātri rodas iegriezumi, sevišķi, ja dēlis ir plāns. Plastmasas dēlīšus var mazgāt trauku mazgājamās mašīnās un dezinficēt pēc katras lietošanas.
Stikla un marmora dēlīši
Tie kļūst arvien populārāki. tiesa, tos ikdienas lietošanai mājās izvēlas reti; Vairāk šā materiāla dēļus izmanto prezentācijās, lai uzsvērtu individualitāti un īpašu maltītes pasniegšanas veidu. Lai gan šie dēļi ir ilgdzīvotāji, turklāt biezi un stabili, labi turas uz virsmas un neslīd, marmors un stikls notrulina nažus, bet tie taču ir pavāra galvenais instruments
Iesaka eksperts
Ērika Dreibanta personīgā pieredze un ieteikumi
Man mājās ir viens koka pamatdēlis un arī plastmasas dēļi. Uz koka dēļa griežu dārzeņus, sieru, desu, bet uz plastmasas dēļiem – jēlu gaļu, zivi, sīpolus, ķiplokus. Ja uz koka dēļa griež gaļu vai zivi, dēlis piesūcas, un to nav tik viegli izmazgāt. Uz tā veidojas savs zooloģiskais dārzs. Plastmasas dēli tomēr ir vieglāk notīrīt. Labi, ja plastmasas dēļiem ir atšķirīga krāsa, lai var zināt: sarkanais – gaļai, zilais – zivij.
Dažreiz ražotāji norāda, ka dēlītim ir antibakteriāls pārklājums, bet es esmu vecmodīgs un tam neticu.
Galvenais – dēlis regulāri jākopj un jāmazgā. Ja mājās ir trauku mazgājamā mašīna, labi dēli laiku pa laikam tajā ielikt, lai kārtīgi 90–100 grādos nomazgājas. Trauku mazgājamā mašīnā var likt gan koka, gan plastmasas dēļus.
Dēlīti pēc nomazgāšanas var paturēt arī karstā cepeškrāsnī – efekts būs līdzīgs. Esmu dzirdējis, ka dēlīšus dezinficē, paturot saldētavā, taču neņemos spriest, vai tam ir kāda jēga.
Glīts un kvalitatīvs koka dēlis var stāvēt visu laiku uz galda – tas var kalpot pat kā dizaina priekšmets.
Labu koka dēlīti var meklēt mūsu amatnieku tirdziņos, bet jāskatās, lai nav ķīniešu brīnums, kas tiek uzdots par mūsu pašu produktu. Aprunājies ar pārdevēju, skaties, lai ir dabisks koks, kas nav lakots vai krāsots, – tos var pirkt droši.
Stikla dēļi nav slikti, bet uz tiem nazis slīd, asmens dilst, arī vieglāk savainoties. Man bija akmens jeb granīta dēlītis, taču atzīšos – man nepatika uz tā griezt, jo tas ir ciets, arī nazis slīd. Tas nav mans. Lai gan šie dēļi ir ilgmūžīgi, tie tomēr nav piemēroti katram. Protams, ja kādam patīk uz tā strādāt, tas ir universāls – uz tā var griezt gaļu, zivi, dārzeņus, viss labi nomazgājas. Uz šāda dēļa rievas neiegriezīsi, arī smakas neiesūksies.
- Kad dēlīti nomazgā un noslauka, sevišķi koka, labāk to nekarināt pie sienas, bet atstāt, lai nožūst no abām pusēm. Ja ūdens paliek, tas ar laiku var sākt smirdēt, tāpēc vajag kārtīgi nožāvēt.
- Lai dēlis uz darba virsmas neslīdētu, var paņemt papīra salveti vai virtuves drāniņu, samitrināt un dēlīti likt uz tā – dēlis nekustēsies, būs vieglāk strādāt.
