Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
5 sadzīviskas situācijas
- Pērkot produktus skārdenēs, izlieto tos uzreiz pēc atvēršanas vai pārliec citā traukā.
Skārdenes gatavotas no alumīnija vai dzelzs skārda. Atverot kārbu, uz šiem metāliem sāk iedarboties gaiss un apkārtējā vidē esošās vielas. Tādējādi ķīmisko reakciju iespaidā alumīnijs vai dzelzs skārda sastāvdaļas pakāpeniski sairst un iesūcas olīvās, kukurūzā, alū, siļķēs, konservētajos augļos – kas jau nu šajā konkrētajā kārbā atrodas. Tāpēc pēc metāla kārbas atvēršanas tās saturu apēd, izdzer uzreiz vai pārliec citā traukā.
Visātrāk alumīnijs šķīst skābā un sārmainā vidē. Un skābes satur lielākoties visi skārdenēs iesaiņotie produkti vai to marinādes, sulas. Slēgtā veidā alumīniju saturošās kārbas lielas bažas nerada, jo kārbu iekšpuses tiek lakotas, līdz ar to aizkavē alumīnija noārdīšanos. Ja ielūkosies skārdenēs iesaiņoto produktu etiķetēs, uz dažām (noteikti ne uz visām) atradīsi arī uzrakstu: izlietot uzreiz pēc atvēršanas.
Stāsts par skārdenēm attiecas arī uz kolu, fantu un citiem enerģijas dzērieniem, uz tomātu pastām, kondensēto pienu – jebkuru produktu, kas fasēts metāla iesaiņojumā. Kā tad ir ar eļļām, kuras arī pārdod metāla kārbās? Tās var pirkt un lietot droši, jo eļļā nav ūdens jeb mitruma, tādējādi veselībai bīstamas reakcijas ar skārdenes metālu nenotiek un eļļa saglabājas augstvērtīga.
Ja nu tiešām nav, kur produktu pēc atvēršanas pārlikt, turi to vismaz ledusskapī, jo aukstumā alumīnija reakcijas palēninās.
- Folijā ēdienu gatavo tikai reizēm.
Folijas pamatā ir tas pats iepriekš pieminētais alumīnijs. Ja gribam no biedējošā gala: arī uz foliju iesaiņojuma var atrast norādes, ka to nav ieteicams lietot skābiem un sāļiem ēdieniem. Pirms vairākiem gadiem Vācijā veica pētījumu: zivi un liellopa gaļu cepa gan cepamajā plēvē, gan alumīnija folijā. Folijā gatavotajā zivī alumīnija bija desmit reižu vairāk nekā plēvē ceptajā, liellopu gaļā – pat 16 reižu vairāk.
Ķīmiķe Ilze Čakste gan bilst: no folijas nav jāatsakās pavisam, gluži vienkārši jāsamazina tās lietošanas biežums. Ja tin folijā, pēc pagatavošanas ēdienu uzreiz atbrīvo no tās. Bīstams nav tas alumīnija daudzums, kas produktā nonāk cepot, bet gan tas, kas sasūksies ēdienā, ja to ilgstoši turēsi, ietītu folijā, turklāt vēl uz metāliskas pannas. Šāda kombinācija alumīnijam dod divkāršu sparu noārdīties.
Ja esi liela folijas cienītāja, tās vietā izmēģini cepšanai domātos plastmasas maisiņus, gatavo ēdienu slēgtos stikla vai māla traukos. Arī sanāks garšīgi un sulīgi.
- Vecos alumīnija traukus nomaini pret veselībai labvēlīgākiem.
Runa ir ne tikai par katliem, bet arī par alumīnija piena kannām, spaiņiem, padomju skolēnu prieku un acuraugu – alumīnija karotēm. Bieži vien kāds no šiem traukiem laukos joprojām ir lielā cieņā. Labāk nodod minētās lietas atkritumos.
Ar alumīnija traukiem nav ieteicams jokot, jo pārlieku liels alumīnija daudzums organismā varot būt viens no Alcheimera slimības riska faktoriem. Tāpat alumīnijs var mīkstināt kaulus. Nekādā gadījumā, izmantojot alumīnija spaiņus, katlus, tajos esošo šķidrumu, ēdienu nemaisi ar metāla karoti (jebkuru), jo šādas divu metālu tikšanās iespaidā alumīnijs sāk šķīst vēl daudz ātrāk! Vismaz maisi ar koka karoti. Ieteicamākie ir nerūsējošā tērauda un stikla trauki.
- Liepziedus, sēnes, ogas lasi tālu no ceļiem.
Latvijā jau labu laiku vairs nedrīkst tirgot degvielu, kas satur svina piemaisījumus, līdz ar to vispārējā gaisa kvalitāte ir uzlabojusies. Taču augi tik ātri no uzņemtā svina atbrīvoties nespēj. Vienu vasaru studenti pētīja Jelgavas pilsētā augošos pīlādžus – to ogās svina koncentrācija pieļaujamo normu reizēm pārsniedza pat 50 reižu. Jo vecāks bija pīlādžkoks, jo vairāk svina atrada ogās. Tāpēc nelasi arī liepziedus no pilsētās augošajām liepām, ābolus – no ceļmalas ābelēm. Citi aizraujoties ar sēņu lasīšanu pilsētu zālienos, taču sēnes smagos metālus piesaista īpaši meistarīgi.
Ielu un ceļu tuvumā atrodas arī mazdārziņi. Lai arī koki, dzīvžogs aiztur kaitīgās vielas, tomēr pavisam tie ceļam tuvu esošos augus pasargāt nespēj. Visdrošāk uzturā lietot augļus un dārzeņus, kurus no autoceļa šķir vismaz 50 metri.
Rūpīgi izvēlies sēņu un ogu vietas – prom no ceļiem un dzelzceļiem. Ja dzīvo pilsētā, mājā, kas atrodas tuvu pie ielas, turklāt pirmajā vai otrajā stāvā, apsver, vai nepieciešams uz palodzes audzēt tomātus un zaļumus. Garāmbraucošo mašīnu izplūdes gāzu dēļ.
- Ja laukos mētājas vecs akumulators, nodod to metāllūžņos.
Šādi akumulatori satur svinu, kas sadaloties var nonākt tuvējā augsnē, piesārņojot to. Tāpat, ja vīra nodarbošanās vai vaļasprieks saistīts ar lodēšanu, vērts zināt – arī darbojoties ar lodlampu, izdalās svins.
Labākā pretinde – pektīnvielas
Nedaudz organismam ir vajadzīgs viss, arī metāli. Mazos daudzumos gan alumīniju, gan svinu u. c. dēvē par mikroelementiem – tie piedalās fermentu reakcijās un ir neaizstājami. Sliktums sākas, kad metālus uzņemam par daudz, – tad tie iegūst statusu toksiskas vielas. Uzkrājoties organismā, tie visvairāk spēj kaitēt aknām, plaušām un nervu sistēmai.
Nav tādu īpašu sūdzību, kas liecinātu par paaugstinātu metālu koncentrāciju organismā (protams, runa nav par smagiem saindēšanās gadījumiem). Nogurums, nespēks un nespēja koncentrēties.
Ir vienkārši paņēmieni, kā pretdarboties metāliem, īpaši tiem, kas nonākuši kuņģa un zarnu traktā, – un tās ir pektīnvielas. Ļoti daudz pektīna ir ābolos, tā sēklās un mizā, sulā. Ābolus pektīnvielu sarakstā min pašus pirmos. Otrajā vietā – ķirbji un to sula.
Turklāt pētījumi pierāda, ka Latvijas āboli pektīnvielu ziņā ir krietni pārāki par importa āboliem. Ne velti saka: gribi būt vesela, dienā apēd pāris ābolu!
Tāpat pektīnvielas bagātīgi satur Latvijas ogas – jāņogas, upenes, arī ērkšķogas. Visas, kuras labi sarec un no kurām viegli pagatavot želejas un marmelādes. Tikko gatavās, stingrākās ogās pektīnvielu ir vairāk nekā tādās, kas jau ir pārgatavojušās. Turklāt, termiski apstrādājot ogas, pektīnvielas neiet vis zudumā, bet – gluži pretēji – vairojas. Līdz ar to želejās, džemos to pat ir vairāk nekā svaigās ogās. Turklāt pektīns papildus ir pievienots arī tagad veikalos nopērkamajam ievārījuma cukuram – arī tas nāks par labu.
Ar pektīnu lepojas arī plūmes, ķirši, dzērvenes, apelsīni, bietes, pastinaki, baklažāni, redīsi, arī dārza un meža zemenes.
Kas vēl uzveic metālus:
- Regulāri lieto skābpiena produktus – arī tiem piemīt spēja saistīt metālus.
- Ājurvēda organisma attīrīšanai iesaka mājās gatavotu skābpiena dzērienu – lasi.
- Var palīdzēt aptiekās nopērkamās organismu attīrošās tējas. Izmēģini tās, kas satur kurkumu. Šī garšviela iedarbojas uz gļotādām, zarnu traktu, kā arī pat attīra asinis. Viena veida attīrošo tēju gan nevajadzētu dzert ilgāk par 2 nedēļām, jo parasti tās veicina pastiprinātu vēdera iztukšošanos, tādējādi līdz ar sliktajām vielām var sākt vadīties laukā labās.
- Noderēs svaigu kāpostu sulas kūre, kas arī saista toksīnus un darbojas kā pretinde. Vislabāk dzert vienu glāzi no rīta tukšā dūšā. Kūres ilgums – 7 dienas. Ja svaigu kāpostu sula negaršo, var gatavot kāpostu novārījumu: 10 minūtes uz lēnas uguns vāra sīki sagrieztus kāpostus, atdzesē un pēc tam ēd gan sulu, gan biezumus.
- Ājurvēdā par visiedarbīgākajiem augiem, kas izvada slikto, uzskata: trifalas pulveri, nīmu un bacopa monnieri jeb brahmi. Organisma attīrīšanai var lietot ājurvēdas preparātu, kura sastāvā ir kāds no minētajiem augiem.
- Atceries – jebkura metāla uzkrāšanos un uzkavēšanos organismā paildzina smēķēšana!
