Ēdienkarte atkarīga no maršruta
Jo ilgāks un sarežģītāks pārgājiens, jo rūpīgāk jāplāno ēdienkarte. Ir dažādas teorijas, cik un kāda maltīte ieteicama garo distanču gājējiem, un pārsvarā fokuss ir uz kalorijām, taču arī tās ir iespējams uzņemt no dažādiem produktiem. Cik laika esi gatavs tērēt ēdiena pagatavošanai un cik smagu somu vari panest – arī tas ir būtiski! Turklāt vasarā, kad ārā karsts, produkti ātrāk bojājas.
Renārs Purmalis ar došanos dabā aizraujas jau kopš skolas gadiem, pārgājienos iet gan kopā ar draugiem, gan ģimeni un bērniem, kā arī rīko gardēžu pārgājienus citiem. Viņš sarakstījis arī grāmatu Gatavo dabā, kurā dalās gan ar pieredzi, idejām un ēdienu receptēm, gan interesantiem maršrutiem.
«Pirmais ir plānošana – kur tu iesi, kur atpūtīsies, kur nakšņosi, cik tālu un cik pieejamas maršrutā ir labiekārtotas ugunskuru vietas,
jo vasara mežā ir ugunsbīstamais laiks, kad kurināt uguni ārpus tam speciāli ierīkotām vietām ir aizliegts,» teic Renārs Purmalis.
Ērts un noderīgs ir gāzes deglis, ko var iegādāties tūrisma preču veikalos. Tas atrisina problēmu ar ugunskura kurināšanu, un maltīti var gatavot jebkur, izvēloties ērtāko vai ainaviski skaistāko vietu, taču parasti uz šiem degļiem var pagatavot nelielas porcijas, un uz ugunskura gatavotam ēdienam tomēr ir cita garša un šarms. Bet šīs izvēles jāveic katram pašam, izsverot, kas šķiet ērtāk un tīkamāk.
Porciju plānošana
Jāieplāno arī, kādos traukos gatavosi. Vairāku dienu pārgājienā daudzus kilometrus ejot, čuguna katlu līdzi nestiepsi, tas, tāpat kā kārtīga panna, ir labākie trauki ēdiena gatavošanai uz ugunskura, ja rīko pikniku pie dabas vietā, kurai ērti var piebraukt ar auto un kur smagie priekšmeti nekur tālu nav jānes. Taču garajām distancēm noderēs kompakti, viegli un izturīgi trauki.
Uz vienu cilvēku jārēķina aptuveni puslitrs zupas vai sautējuma, tātad astoņu cilvēku pabarošanai būs vajadzīgs sešu litru katls, rēķinot, ka tas nebūs pilns līdz malām.
Ja ir šaubas, vai visiem izdosies vēderus piepildīt, papildu aizdaram var paņemt līdzi vairāk maizes. Baltmaize šķietami satur vairāk kaloriju, taču ir pieskaitāma pie ātrajiem ogļhidrātiem, kas strauji dod enerģiju, taču tikpat ātri tā arī krīt, un vēders atkal burkšķ, spēka nav. Labāk baltmaizes vietā izvēlēties labu skābmaizi vai pilngraudu rudzu maizi – tad sāta sajūta būs ilgāka.
Nevajadzētu aizrauties ar sālītu un pikantu ēdienu – tie radīs pastiprinātu vajadzību padzerties, un te jāatceras par ūdens krājumiem.
Dienā pārgājiena laikā uzņemtajam šķidrumam jābūt vismaz 1,5–2 litriem! Kafija, limonāde vai alkohols neskaitās.
Plānojot maltītes, jāierēķina ūdens ne tikai dzeršanai, bet arī maltīšu gatavošanai, tāpēc jānoskaidro, kur ir tuvākās ūdenskrātuves, kuru ūdeni var izmantot, un Latvijā gandrīz visur tas ir pietiekami tīrs, ņemot vērā, ka tiks uzvārīts.
Lai pagatavotu 100 gramus rīsu, vajag 300 mililitru ūdens.
Baudi dabas veltes
Ja esi dabā, noteikti iekļauj maltītē dabas veltes – kādas nu tās attiecīgajā sezonā ir. Sēnes, ogas, zaķkāpostus, egļu jaunos dzinumus, kas ir kraukšķīgi un citrusīgi, liepu lapas, avotkreses, upesmētras u. c. Tikai atceries – Latvijā ir ap 100 indīgo augu sugu, neaiztiec neko, ko nepazīsti, un nedekorē ēdienu ar skaistām puķītēm, par kurām neesi drošs, ka tās ir ēdamas!
Tās dabas veltes, kuras aug uz zemes un netiks termiski apstrādātas, ieteicams noskalot.
Ja maršruts ved gar kādu ūdenstilpi, vērts paņemt līdzi makšķeri un ēdienkarti papildināt ar svaigi noķertu zivi.
Protams, atrast dabas gardumiņus ir veiksme un nevienam makšķerniekam loms nav apsolīts, tāpēc ar šiem labumiem īsti nevar rēķināties un maltītēm ir jāplāno bāzes ēdieni. Taču dabā vienmēr atradīsies kas noderīgs, ar ko papildināt un dekorēt ēdienu, izdomāt, kā to skaisti servēt, iemūžinot foto un vēlāk kavēties gardās atmiņās!
Sezonāls un kvalitatīvs ēdiens
«Pārgājiena maltītes pamatu labi veidot no graudaugiem, tie nav smagi, un tos ir ātri un vienkārši pagatavot, papildinot ar dārzeņiem, kādu konservu. Griķi, kuskuss, grūbas, pilngraudu makaroni u. c. Starp citu, konservs nav tikai tušonka, iespējams iegādāties patiešām gardus un labus konservus pat no jūras veltēm un pagatavot, piemēram, risoto. Sanāks tāds kā svētku mielasts,» iesaka pavārs.
Savukārt dārzeņus vislabāk sarūpēt sezonālus, ne tikai bāzes produktus kā burkāni un kartupeļi, lieliski noderēs arī redīsi, gurķīši un tomāti, zaļie zirnīši, Latvijā audzēti sparģeļi, protams, neiztikt bez sīpola un zaļumiem.
Garus maršrutus ejot, neiztikt arī bez uzkodām starp maltītēm. Šokolādes vietā, kas karstumā kūst un apēsta liek cukura līmenim lēkāt, Renārs rekomendē riekstus un žāvētus augļus.
Ja paredzēts vienas dienas pārgājiens, ēdienkartes iespējas jau ir daudz plašākas. Līdzi var paņemt pat kādu cimperlīgāku piena produktu, ne tikai sieru, un svaigu gaļu. Nemaz obligāti nevajag aukstumsomu, var izlīdzēties, ņemot līdzi saldētu gaļu un pārgājiena laikā ļaujot tai atkust, vai iepriekš sasaldēt pudelēs ūdeni, kurām blakus likt dzesēties gaļu vai piena produktus. Ūdens atdos savu aukstumu, uzturot vajadzīgo temperatūru, savukārt atkūstot noderēs slāpju veldzēšanai.
Sakārto somu!
• Saliec pārtiku tā, lai tā nesaspiestos, neizlītu vai kā citādi neciestu. Visprātīgāk ir izmantot daudzreiz lietojamas kastītes.
• Ja negribas daudz laika veltīt gatavošanai, vari jau mājās dārzeņus nomazgāt, nomizot, sagriezt un pagatavot arī citu produktu sagataves – atliks vien uzmest uz pannas vai likt katlā.
• Neaizmirsti par garšvielām un eļļu gatavošanai!
• Vistālāk vai somas apakšā liec tos pārtikas produktus, kurus ēdīsi vēlāk, bet pa rokai turi uzkodas, kas noderēs atpūtas brīžos. Vari jau iepriekš tās sadalīt pa porcijām.
Vietas maltītēm un atpūtai
Lai uzzinātu, kur atrodamas labiekārtotas atpūtas un ugunskuru vietas, tev noderēs šīs interneta vietnes:
• Dabas aizsardzības pārvaldes izveidotā vietne Tiekamiesdabā.lv;
• A/s Latvijas valsts meži lietotne LVM GEO;
• Plānojot brīvdienas dabā, vērts ieskatīties Jūrtakas, Mežtakas vai Ezertakas vietnēs. Tur ir ne tikai pārgājienu maršrutu kartes, bet arī detalizēta informācija par atpūtas un nakšņošanas vietām, kas atrodas tuvumā.
Uz ugunskura kūpināta zivs
Svaigi ķertu zivi var ne tikai izvārīt pārgājiena zupā vai izcept ugunskurā, bet pat nokūpināt.
Sastāvdaļas:
Zivi – kādu sugu un cik lielu izdosies noķert, neviens nevar paredzēt. Kāda būs, tāda būs laba!
Sulu no viena citrona
Dažādus zaļumus –
garšaugus, noder arī
svaigie egļu dzinumi un egles zars, kuru var izmantot kā slotiņu zivs apslacīšanai.
Sāls, pipari – pēc garšas.
Pagatavošana:
Zivi notīra, izķidā un atver, ar koka tapiņām nostiprina, piemēram, pie dēlīša vai resnāka zara vai kā citādi (var izmantot arī restītes grilēšanai) un pāris stundas notur ugunskura dūmos, raugot, lai zivs neapsvilst, bet tomēr kārtīgi izkarsējas.
Laiku pa laikam zivi apslaka ar marinādi, kas pagatavota no citrona sulas un zaļumiem.
Kad zivs nokūpināta, to apkaisa ar sāli un pipariem.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa