Puravi dārzā – līdz Ziemassvētkiem

Svarīgi, lai kūdra siltumnīcā būtu pēc iespējas sausa, tad tās siltuma izolācijas spējas ir augstākas. Ja puravus pierok un apber ar mitru kūdru vai augsni, tie vairāk cieš no sala.

5 padomi, kā saglabāt puravus:

1. Ja dārzā ir iestādīti agrīno šķirņu puravi, atliek septembrī vai oktobrī tos novākt – atkarībā no stādīšanas datuma un šķirnes veģetācijas perioda garuma. Novāktā raža jāapēd vai jāsagriež ripiņās un jāsasaldē.
   
   Vēlīnās šķirnes var vākt pakāpeniski, jo šo šķirņu augi ir aukstuma izturīgi un labi pacieš pat salnas līdz mīnus 6–7 grādiem. Šāda saglabāšana dārzā ir efektīvāka un lētāka. Ja sinoptiķi sola lielākus mīnusus, nenovāktus puravus var apsegt ar balto agrotīklu vienā vai divās kārtās.
2. Visu ziemu Latvijā nenovāktas pārcieš tikai dažas šķirnes, citām tā ir laimes spēle, bet tā var saglabāt puravus līdz pat Ziemassvētkiem.
3. Ja raža ir liela un plānots uzglabāt to ilgāk, laikus jādomā par glabāšanas vietu. Puravu optimālie uzglabāšanas apstākļi ir mīnus 1 līdz 0 grādu temperatūra ar relatīvo gaisa mitrumu 98–100%. Parastos pagrabos puraviem ir par siltu, tādēļ tie intensīvi elpo un dzeltē. Tāpat tie meklē gaismu, tāpēc sāk locīties. Ēšanai tas, protams, netraucē, bet izskatu gan bojā.
4. Ja puravus tomēr glabā pagrabā, tos izrok no zemes, saknes saīsina līdz 1–2 cm, bet nenogriež pavisam, dzeltenās un bojātās lapas noņem. Sagatavotus puravus liek kastēs stāvus, cieši citu pie cita, zem saknēm paberot slapju smilti vai kūdru. Kastes novieto uz kāda paliktņa vai plaukta, lai varētu regulāri mitrināt grīdu, tā nodrošinot pietiekami augstu gaisa mitrumu.
5. Samērā sekmīgi puravus var uzglabāt, pieraktus plēves siltumnīcā. Lai pieraktu puravus, tos vispirms izrok no dobes ar samērā lielu sakņu kamolu, noņem slimību bojātās lapas. Siltumnīcā izrok ap 30 cm dziļu vagu, kurā saliek puravus slīpi, lai tie iespējami dziļāk būtu apsegti ar kūdru. Tos apber ar kūdru, ko izņem, rokot nākamo vagu.