Neapšaubāmi pirmie pralinē grauzt sāka franči. Tas bija vēl septiņpadsmitajā gadsimtā, kad izdarīgais franču diplomāta maršala Plesī-Preslēna šefpavārs izdomāja izcilu veidu, kā pasniegt (un garajos pārbraucienos līdzi vest) mandeles, proti, katru mandeli iemērcot cukura karamelē un ļaujot tai atdzist. Pie šā našķa viņš, protams, neapstājās, jo drīz vien attapa – cukurotās mandeles taču var samalt un iecept kūkās vai iejaukt desertos. Jaunais kraukšķīgais izgudrojums ātri vien atrada atsaucīgas mēles un drīz vien nonāca karaļa pilī, kur ilgu laiku baudīja modernākā un aktuālākā deserta godu.
Kad uz Franciju no Jaunās Pasaules atceļoja šokolāde, šī jaunā, neparastā salduma priekšā pralinē savu solista popularitāti zaudēja. Precīzāk – nonāca šokolādes vēderā, un šī kombinācija bija īsts grāvējs. Patiesībā vēl joprojām Francijā ar vārdu pralinē saprot gan vienkārši karamelizētus riekstus, gan arī šokolādes konfektes ar to pildījumu.
Zini!
Pralinē var grauzt kā kraukšķīgus cepumus, izmantot dažādos desertos, pievienot krēmiem, greznot kūkas un tortes.
Kaimiņu beļģu sirdi pralinē tā arī neizdevās iekarot. Beļģi, kā zināms, no pirmās karstās lāses neglābjami iemīlējās šokolādē, un šis mīlas stāsts mūsdienās ir pāraudzis noturīgās, ienesīgās, uzticības pilnās attiecībās. Neviens gardums šokolādei nestāv ne tuvu, tāpēc kaimiņu franču izgudrotais kraukšķis šeit bija derīgs tikai tādēļ, lai dažādotu šokolādes garšu. Tāpēc Beļģijā ar vārdu pralinē saprot šokolādes konfektes – visbiežāk šokolādes gliemežnīcas, kas pildītas ar mīkstu pildījumu. Pildījumā var būt rieksti, riekstu krēms, sviests vai marcipāns. Taču var bez riekstiem iztikt vispār – šokolādi pildīt ar sāļo karameli, dažādiem augļiem, ievārījumiem, krēmiem.
Kad franču kolonisti ieradās Amerikas dienvidu krastos, tie līdzi veda savu iedzimto mīlestību uz ēdienu un kulinārijas prasmes. Un ak, kādas brīnišķīgas izejvielas viņi atrada sev priekšā! Konditorejā jaunus apvāršņus pavēra šeit augošās cukurniedres un pekanriekstu koki – jauniebraucēji ātri vien izštukoja, kā tie liekami lietā, lai radītu jaunus gardumus.
Arī pralinē šeit piedzīvoja grandiozas pārvērtības un sāka jaunu dzīvi – mandeles tika aizstātas ar pekanriekstiem, bet karamele tika sapārota ar bagātīgu saldā krējuma devu. Rezultāts bija tik satriecošs, ka joprojām ir viens no Ņūorleānas un tās apkaimes slavenākajiem desertiem. Tas tiek pasniegts konfekšu formā, kā kūku pildījums vai mērce, ko pārliet saldējumam.
Lazdu riekstu pralinē
Kā jau tradīcijas cienoša tauta, mēs ar pralinē joprojām saprotam tā oriģinālo versiju – cukura un riekstu kraukšķi, kas tik lieliski papildina cepumus, kūku pildījumus vai biskvītu, ir pārkaisāms desertiem un saldējumiem. Vai ar baudu nokraukšķināms tāpat.
Sastāvdaļas
- 400 g lazdu riekstu
- 300 g cukura
- 4–5 ēdamkarotes ūdens
Riekstus apgrauzdē sausā pannā uz uguns vai krāsnī, noberž tiem brūno miziņu (nav nepieciešams to darīt pārāk rūpīgi). Cukuru ber katliņā ar biezu dibenu, pārlej ūdeni un lēni karsē, līdz cukurs pilnībā izkūst un kļūst zeltains. Ieber tajā riekstus un rūpīgi maisa, lai visi pārklājas ar karameli. Nav jāuztraucas, ja cukurs kristalizējas un kļūst balts – turpinot maisīšanu, tas beidzot tik un tā izkusīs karamelē.
Karamelizētos riekstus liek uz izklāta cepamā papīra pēc iespējas vienā kārtā, padzesē un salauž, sasit gabaliņos un liek jaudīgā blenderī. Tālāk rīkojas atkarībā no tā, kādas konsistences pralinē iecerēts iegūt. Blendējot īsu brīdi, būs pralinē ar kraukšķīgiem karamelizētiem riekstu gabaliņiem. Vairāk sablendējot, radīsies smalka cukura konsistences pralinē. Turpinot blendēšanu, sāks izdalīties riekstu eļļa un rezultātā radīsies krēmveida konsistences pralinē.
3 padomi pralinē gatavošanai
- Pralinē gatavošanai ieteicams ņemt pietiekami lielu katliņu, lai droši varētu apmaisīt un karamelizēt riekstus.
- Jārīkojas uzmanīgi, lai neapdedzinātos, jo karamele ir ļoti karsta.
- Lazdu riekstus var aizstāt ar citiem riekstiem vai mandelēm, kā arī kombinēt dažādus riekstus.