Rīga +5°C 
Sastāvdaļas:
- cieti vārītas olas
- majonēze
- sāls, cukurs un pipari pēc garšas
- iztīrītas ķilavas
- zaļumi dekoram
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Visspilgtāk no bērnības atceros mammas neparasti garšīgo zirņu zupu un bezgalgardos speķa pīrāgus, kas vienmēr sanāca nemainīgi labi, savukārt tēvs brīvdienās mēdza uzstāties ar savu ļoti garšīgo firmas ēdienu – ceptiem kartupeļiem ar sīpoliem. Bet manis paša augstākais lidojums gatavošanas mākslā bija olā apcepta baltmaize ar pārbērtu cukuru,» atceras Egils.
Kopš bērnudārza laikiem viņam ļoti garšo žāvētu augļu kompots un pie sirds gājusi arī mannas putra. «Es vispār neatceros, ka nebūtu kaut ko ēdis. Man negaršoja tikai ķiploki un smirdīgais Latvijas siers, ko ļoti bija iecienījusi mana mamma. To, ka mamma atkal nopirkusi šo sieru, sajutu, jau kāpdams pa kāpnēm augšā uz dzīvokli. Tagad gan mana gaume ir mainījusies – labprāt ēdu dažādu veidu sierus.»
Garšīgas bērnības atmiņas Egilam saistās ar vecmāmiņu gatavotajiem ēdieniem: «Mammas mamma dzīvoja Liepājā, un vasarās, kad dzīvojos pilsētā pie jūras, man bija tā laime noprovēt tradicionālo kurzemnieku ēdienu – vecmāmiņas ceptos sklandraušus. Savukārt tēva vecāki dzīvoja Rīgā, un bērnībā bieži viesojos pie viņiem. Vecmammas meistarstiķis bija pildītas olas ar ķilavām, kas man šķita ļoti, ļoti gardas!»
Recepte «Jo vienkāršāk, jo labāk!»
