Blanšē mandeles, tās 1 minūti apvārot un pēc tam noskalojot zem auksta ūdens strūklas. Atdzesētas mandeles nomizo – vienkārši saspiežot pirkstos, miziņa viegli noslīdēs nost. Tomātus nomazgā, augšpusē katram mizā viegli iegriež krustiņu.
Katliņā uzvāra ūdeni, ieliek tomātus un pavāra 30 sekundes. Tad applaucētos tomātus liek aukstā ūdenī un pēc tam nomizo. Blenderī liek blanšētos tomātus, mandeles, sasmalcinātu ķiploku, sāli un piparus. Visu sablendē, tad pievieno olīveļļu, rīvmaizi, rauga pārslas un svaigu baziliku. Visu vēlreiz sablendē, līdz izveidojas viendabīga masa. Pārliek bļodiņā un dekorē ar svaiga bazilika lapiņām. Šo pesto vislabāk baudīt ar pastu al dente vai arī izmantot kā mērcīti, piemēram, panētiem dārzeņiem.
Pesto iemaisa vēl karstā pastā, bet vien tik daudz, lai mērce viegli apņem makaronus – Mauro uzskata, ka pastai jābūt ir tieši šādai, nevis tādai, ka makaroni peld mērcē: «Tradicionāli mēs mērci, tāpat kā šoreiz, atsevišķā traukā noliekam uz galda līdzās jau samaisītajai pastai – ja nu kāds vēlas, var papildināt.
Kā izvārīt pastu?
Pirmkārt, ūdenim ir kārtīgi jāvārās, kad ber katlā pastu. Otrkārt, pasta ik pa laikam jāapmaisa. Mauro brīnās, ka daudzi pastu vienkārši ieber katlā, uzņem laiku un pēc tam tikai nokāš: «Nesaprotu, kā tā var – es pastu vairākas reizes apmaisu un noteikti arī pagaršoju, jo īsto al dente stadiju vislabāk var uzķert, tieši pagaršojot, nevis uzticoties uz paciņas rakstītajam. Un sāli arī beru beigās, lai labāk saprastu, vai ir labi.