Kādus izvēlēties?
Smalkie spageti – piestāv jūras veltes, zivis, vieglas mērces, dārzeņu buljons. Spageti var arī pasniegt, vienkārši apceptus sviestā un pārkaisītus ar sieru.
Platie garie makaroni (taljatelle, lingvīne, papardelle) – piestāv krēmīgas un sātīgas mērces.
Penne (īsās trubiņas) un fuzilli (spirāles) – sacepumiem, salātiem, ragū.
Farfalle (mazās bantītes), fuzilli – skaistiem salātiem, siltiem un aukstiem. Var pasniegt arī ar malto gaļu, taču šos makaronus nevajadzētu noslīcināt mērcē, jo tie izšķīdīs un zaudēs savu glīto formu.
Gliemežvāki – atkarībā no izmēra, tos var pildīt ar gaļu vai dārzeņiem, kā arī likt sacepumos.
Orzo – sātīgās zupās un aukstajos salātos.
Un vēlreiz par vārīšanu
Vārīšanas zelta formula: 100 g makaronu = 1 litrs ūdens.
Makaronus ber vārošā, iepriekš kārtīgi sasālītā, ūdenī un vāra, neuzliekot vāku. Pretēji populārajam viedoklim, eļļu ūdenim nav nepieciešams pievienot!
Al dente
Uz iepakojuma parasti tiek norādīti divi vārīšanas laiki. Garākais nozīmē, ka makaroni būs mīksti, tādi, kā kopš bērnības esam raduši ēst mēs. Vārot īsāko laiku, iegūsiet slaveno al dente stadiju, to, kurā makaroni būtu jāēd. Protams, katram ir sava gaume un savi ieskati par to, kādi makaroni ir visgaršīgākie, tomēr arī mēs silti iesakām vismaz iepazīties ar foršo al dente kraukšķi – cik patiesībā paši par sevi garšīgi ir nepārvārīti, svaigi makaroni. Jāņem arī vērā – ja makaroni pēc vārīšanas nonāks mērcē, tie vēl turpinās briest, tāpēc tos labāk nokāst pat vēl ātrāk, kādu minūti pirms al dente vārīšanas laika.
Starp citu, nepārvārīti makaroni ir arī veselībai draudzīgāki: tie rada ilgstošāku sāta sajūtu, cukura līmenis asinīs ceļas lēnāk.
Vārīšanas ūdens
Visu makaronu ūdeni neizlej, bet izmanto, lai pievienotu mērcei. To dara nevis tāpēc, lai mērci padarītu šķidrāku, bet tieši pretēji – ciete, kas vāroties nonākusi ūdenī, mērci padara tumīgāku un palīdz tai īpaši cieši apskaut makaronus.