• Palīdzi restorāniem atkopties — aizej pēc savas maltītes!

    Atbalstām savējos!
    Līga Stirna
    Līga Stirna
    11. maijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Ārkārtas situācija un Covid-19 pandēmija īpaši sāpīgi situsi pa nozarēm, no kurām sabiedrībai ir salīdzinoši visvieglāk atteikties, sākoties krīzei, – tā ir izklaides, viesmīlības industrija un ēdināšanas nozare. Tomēr, ja pirmās divas jomas ir nopietni situācijas ķīlnieki, tad trešā vēl mēģināja spuroties pretī.

    Tagad, kad situācija ir mainījusies uz labo pusi un ēdinātāji aicina klientus atgriezties, kam iespēja – dariet to! Ejiet uz kafejnīcām, restorāniem, bistro un ēdnīcām, turklāt ejiet paši – tas ļaus ēdinātājiem vairāk nopelnīt un ātrāk tikt pāri pandēmijas radītajai krīzei. Piegādātāji arī, protams, ir laba iespēja palīdzēt, taču šajā gadījumā ēdinātāju pašu ieņēmumi būs ievērojami mazāki.

    Sākoties ārkārtas situācijai, gan šķita, ka nu gan zelta laiki pienāks ēdienu piegādes uzņēmumiem, kas operatīvi pievedīs līdz durvīm gardu maltīti tiem, kam nav iespēju vai vēlēšanās dienas vidū gatavot sev kārtīgas pusdienas. Taču aina galvaspilsētā nemaz tik ļoti cerīga neizskatījās – tumši un klusi, aiz slēgtām durvīm nonāca lielākā daļa Rīgas restorānu un arī mazāka kalibra ēstuvju. Toties pie palikušajām piegādātāji ar lielajām mugurkastēm piebrauca itin bieži.

    “Pašlaik mēs strādājam ar vairāk kā 350 restorāniem,” portālam santa.lv stāsta uzņēmuma Wolt vadītāja Baltijas valstīs Līsa Ristala. “Pandēmijas uzliesmojuma laikā novērojām palielinātu interesi no restorānu puses, sākot piedāvāt ēdienu piegādi un pievienoties Wolt. Tas ir ļoti likumsakarīgi, jo cilvēkiem ir jāpaliek mājās, un piegāde ir svarīgs glābšanas ceļš čaklajiem restorānu īpašniekiem.”

    “Tajā pašā laikā mēs arī redzējām, ka liela daļa restorānu tiek slēgti, jo ir zaudēti klienti, kuri nāca ēst uz vietas, kā arī vispārējās situācijas nenoteiktības iespaidā. Daudzi ir zaudējuši pat 50 līdz 80% no nedēļas pārdošanas apjoma. Esam veikuši vairākus pasākumus un uzlabojumus, lai piesaistītu restorāniem vairāk pasūtījumu un klientu, tostarp rīkojot mūsu atbalsta kampaņu, paplašinot piegādes apgabalus, pagarinot piegādes laiku un īpaši uzsverot vietējos restorānus mūsu lietotnē un sociālajos medijos,” viņa norāda.

    23. martā Wolt paziņoja, ka samazina piegādes maksu klientiem, taču komisijas maksa, ko uzņēmumam par pakalpojumu maksā katrs ēdinātājs no katra pasūtījuma, palika nemainīga. Portāla rīcībā esošā informācija liecina, ka tā veido 20–30% no čeka summas. “Lai ilustrētu: piesaistot papildus piecus pasūtījumus dienā vidējam Wolt restorānam, tas nodrošina viņiem tieši tādu pašu finansiālo palielinājumu kā mūsu komisijas samazināšana uz pusi. Šos papildus piecus pasūtījumus varam ilgtspējīgi nodrošināt caur dažādām bezkontakta piegādes aktivitātēm, sociālo mediju mārketingu un lietotnē pamanāmi demonstrējot mazos, neatkarīgos restorānus, taču mūsu komisijas samazināšana uz pusi iznīcinātu mūsu spēju darboties ilgtspējīgi, un rezultātā tās būtu mūsu stāsta beigas,” skaidro Līsa Ristala.

    Tomēr ne visiem ēdinātājiem sadarbība ar starpniekiem – piegādātājiem ir izdevīga.

    “Mūsu peļņa no katra ēdiena ir neliela. Bistro vajag masas un nepārtraukto tusiņu, lai mēs varētu kaut ko nopelnīt, un pat 100 wolta piegādes neko nemainīs un neaizstās mūsu 700 – 800 apmeklētājus dienā! Mēs vienkārši strādāsim un piegādātāji pelnīs? Ēdājs maksā un domā, ka ir vienīgais, kurš to dara.

    Problēma ir tā, ka daudzi cilvēki nesaprot, cik patiesībā izmaksā ēdiens restorānam.

    Viņi zina, cik maksā produkti, bet tas, ka jāsamaksā alga pavāram, trauku mazgātajam, viesmīlim, visus nodokļus, elektrību, īri, ūdeni utml., to maz saprot. Tie, kuri izdomājuši šo piegādes aplikāciju, arī grib nopelnīt, un kādam arī par to ir jāmaksā. Varbūt viņi ir samazinājuši piegādes maksu pircējam, bet restorāni joprojām maksā tos savus 20–25%,” portālam atklāj populārā Rīgas centra bistro Stockpot saimniece Linda Džonsone, kuras uzņēmums pandēmijas laikā bija viens no retajiem, kas turpināja strādāt, piedāvājot ēdienus līdzņemšanai, bez starpniekiem.

    Sākoties pandēmijai, visus savus uzņēmumus – Ramen Rīga, 3 pavāru restorānu un Pavāru māju Līgatnē – dīkstāvē aizsūtīja pazīstamais šefpavārs Ēriks Dreibants. “Viss dīkstāvē, viss apstājies,” sazvanīts stāstīja Dreibants. “Restorāniem piegādes veikt bija sarežģīti, jo telpu īpašnieki pieprasīja pilnu īres maksu, ja uzņēmums kaut ko dara. Ar piegādi īres maksu nosegt nevar. Šajā situācijā strādāt mums nebija izdevīgi – kad samaksā piegādātājiem komisijas procentu, tad ar palikušo naudu ir, kā ir.”

    Šajā situācijā bija apturēts arī otra Ramen Rīga restorāna atvēršanas process Vecrīgā, taču nupat šefpavārs Facebook paziņojis, ka visi viņu restorāni un ēstuves atkal tiek atvērtas un gaida apmeklētājus.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē