Mūžīgās jaunības atslēga — skābēti un fermentēti produkti

Visi zina, ka ir četras asinsgrupas. Taču jaunākie atklājumi liecina, ka cilvēkus var iedalīt arī pēc tā, kādas baktērijas dominē viņu zarnu traktā, – enterotipos.

Pavisam droši var teikt, ka ir atklāti trīs enterotipi: 1. enterotipam raksturīga C, B₂, B₅ un H vitamīna labāka uzsūkšanās; 2. enterotipam – labāka B₂ un B₉ vitamīna uzsūkšanās, bet 3. enterotipam vitamīnu ziņā priekšrocības nekonstatē, taču šim tipam piemīt pastiprināta spēja pārstrādāt celulozi, tāpēc šiem cilvēkiem gan retāk pūšas vēders, gan vispār kuņģa un zarnu trakts neraisa sūdzības.

Kefīrs – uz gēnu veselību!

Šķiet, neviens cits cilvēka organisma punkts beidzamajos gados tā nav aizrāvis zinātniekus kā mūsu zarnu trakts. Laikam jau tāpēc, ka atklājumi te birst kā no pārpilnības raga. Arvien skaļāk runā, ka vēders ir mūsu otrās smadzenes; ka imunitāte slēpjas tieši šeit. Pat depresiju saista ar nebūšanām zarnu traktā. Nemaz nerunājot par tādu aktuālu tēmu kā aptaukošanās.

Citi lasa

Ilze Klapere

Mājās gatavots

Populārā majonēze no vārītām olām. Ātri, garšīgi un figūrai draudzīgi – eļļa tikai 2 karotes!

Marta Kalniņa

Skandāls

«Nedomāju, ka cilvēki var tā uzmest!» Intrisha raudot atklāj šova «Četri uz koferiem» aizkulises

Ievas Virtuve

Kā pareizi?

Kā izvārīt vistas fileju, lai tā nebūtu sausa un bezgaršīga?

Te gan smalkas dāmas var aizspiest degunus, bet notiek nopietni pētījumi par kuņģa un zarnu trakta mikroorganismu suspensijas iespējamo transplantāciju no slaida organisma zarnām uz ne tik slaidu ķermeni, lai novērstu pastiprinātu liekā svara veidošanos.

Ja gribi izpatikt dakteriem un zinātniekiem, pareizi un moderni šo mūsos mītošo, reizēm burkšķošo un grūti savaldāmo zarnu trakta kompleksu ir dēvēt par mikrobiomu, nevis zarnu mikrofloru. Mikrobioms ir mikroorganismu (baktēriju, sēnīšu, vīrusu) kopums, kas apdzīvo cilvēka ķermeni dažādās vietās (ādā, gļotādā, deguna blakusdobumos, elpceļos, zarnu traktā, uroģenitālajā un limfātiskajā sistēmā), šie mikroorganismi sadarbojas cits ar citu un iedarbojas arī uz organisma šūnām un receptoriem, turklāt pat gēnu līmenī.

Tāpēc ir tik svarīgi, lai mūsu mikrobioms peldētu labsajūtā, un te nu būtiski var palīdzēt produkti, kas bagāti ar vērtīgiem mikroorganismiem, – skābēti, fermentēti.

Ir pat kāds satriecošs atklājums: ne tikai gēni ietekmē organismā esošos proteīnus, bet arī proteīni – gēnus. Vienkāršoti sakot, uzturs spēj pamainīt, sapurināt citā virzienā pat pašu svarīgāko – gēnus. Priekā! Šis fakts ir pelnījis nevis vienu, bet trīs glāzes laba kefīra. Tāda, kas patiešām satur vērtīgus mikroorganismus.

Draudzenes šķiedrvielas

Droši vien daudzas ir dzirdējušas vārdus probiotiķi, probiotiskās baktērijas – tās tad arī ir labās baktērijas, kuru varoņdarbi uzskaitīti iepriekšējā nodaļā. Pie probiotiķiem pieder arī dažādas rauga sēnītes, kas atrodamas vairākos maizes veidos.

Lai probiotiskās baktērijas būtu īpaši iedarbīgas un mūsu mikrobioms gavilētu, skābētus un fermentētus produktus ieteicams likt uz šķīvja kopā ar šķiedrvielām bagātu ēdienu (šķiedrvielas kuņģa un zarnu traktā kalpo par barību labajām baktērijām.)

Veidojot veselīguma un jaunības ēdienkarti, vērts atcerēties vienu vārdu – inulīns.

Tā ir šķiedrviela, kuru baktērijas sadala resnajā zarnā. Baktērijas pēc inulīna ir tik labi paēdušas, ka to daudzums spēj palielināties pat vairāk nekā desmit reižu. Ieguvēji no tā ir gan mūsu imunitāte, gan pārējās organisma sistēmas.

Inulīnu daudz satur puravi, sarkanie sīpoli, šalotes sīpoli, cigoriņu saknes, pienenes, pusgatavi banāni, sparģeļi, Jeruzalemes artišoki jeb topinambūri. Visi nosauktie dārzeņi jālieto termiski maz apstrādāti, vislabāk svaigi. Šo augu nosaukumus ieteicams paturēt prātā un iesēt pavasarī dārzā, jo daudzu to sēklas ir pieejamas sēklu veikalos.

Cerams, tagad izdzisušas vismazākās šaubas par to, ka dabiski skābēti kāposti jāēd regulāri, jādzer kvalitatīvs kefīrs, airāns, jāskābē sēnes un dārzeņi.

Lieliskais kāposts

Lai veidotos labie mikroorganismi, svarīgi kāpostiem neizmantot etiķi, citus konservantus, saldinātājus. Un izturēt kāpostus pietiekami siltā telpā, lai tie sāktu burbuļot un rūgt – tad ir īstais brīdis mēneša laikā tos notiesāt, ja vēlas uzņemt daudz ārstniecisko baktēriju.

Vērts ieskatīties skābēšanas blogos un mājaslapās, kur ir nopērkami gan speciāli sālīšanas un fermentēšanas trauki, kas veicinās baktēriju bagātīgu veidošanos, gan padomi, kādus produktus vispār iespējams fermentēt.

Pērkot veikalā, jāskatās, lai skābētie kāposti būtu pēc iespējas dabiskāki – tiem nebūtu pievienots etiķis, konservanti, citas E vielas – un noteikti sastāvā būtu ķimenes, arī burkāni.

Veselības ēdienkarte

• BEZPIEDEVU JOGURTS. Daktere Diāna Zandere saka: lai jogurtam (arī kefīram un citiem skābpiena produktiem) tiešām piemistu ārstnieciskas īpašības, liela nozīme ir tiem pievienoto baktēriju veidam. Tāpēc ir svarīgi, lai uz produkta iesaiņojuma baktērijas būtu nosauktas latīniskajā vārdā un uzvārdā, tad varam cerēt uz pozitīvu efektu, piemēram, Bifidobacterium animalis ssp, Lactobacillus rhamnosus GG, Bifidobacterium bifidum, bifidobaktērijas BB12 utt.
• KEFĪRS. Vislabākais būs tāds, kas papildus bagātināts, piemēram, ar bifidobaktērijām. Daktere Zandere arī bilst, ka labo baktēriju daudzumu produktos būtiski ietekmē iesaiņojuma materiāls – visneitrālākais un labākais ir stikls. Tāpēc, ja izdodas veikalos vai tirdziņos atrast kefīru stikla pudelē, tā būs visveselīgākā izvēle.
• RJAŽENKA, RŪGUŠPIENS, AIRĀNS – arī tie visi ir raudzēti piena dzērieni, kas satur vērtīgus mikroorganismus. Kāpēc šajā pulciņā nav paniņu? Tāpēc, ka tās top no sūkalām, kas rodas, ražojot sviestu, nevis speciāli raudzējot pienu. Paniņās arī ir vērtīgas baktērijas, taču mazāk nekā klasiskajos skābpiena dzērienos.
• BALTĀ PELĒJUMA SIERI – runa ir par brī, kamambēra, mirabo veida sieriem. Tikai jāatceras, ka šie sieri satur laktozi un tie nav ieteicami, ja ir laktozes nepanesamība. Protams, par to, kuri fermentēto produktu veidi vislabāk derētu katra organismam, vērts konsultēties ar ārstu.
• DABISKI SKĀBĒTI KĀPOSTI. Vislabāk tos gatavot pašai, pievienojot burkānus, ķimenes, sāli, arī ābolus. Sastāvdaļu uzskaitījums nav nejaušs, jo ķimenes dēvē par epiģenētisko modulatoru – tās satur vielas, kas spēj ieslēgt un uzturēt tonusā labos gēnus, kas pasargā mūs no nopietnām slimībām.
• DABISKI SKĀBĒTI DĀRZEŅI – gurķi, burkāni, kabači u. c. Droši var fermentēt sēnes (un pat vajag to darīt). No austrumniekiem vērts aizņemties fermentētu Ķīnas kāpostu salātu recepti – kimči. Var veidot dažādas citas jauktu skābētu salātu receptes. Starp citu, mūsu senči esot iecienījuši skābētus ābolus. Tā ir viela pārdomām vasarai, kad Latvijā droši vien atkal sāksies lielais konservēšanas bums.
• PAŠRAUDZĒTA TĒJAS SĒNE – agrāk tējas sēne bija ļoti populāra, to audzēja un lietoja daudzās mājās. Brūngans, tējai līdzīgs dzēriens ar patīkamu saldenskābu garšu. Tagad tējas sēnes ieraugu var iegādāties internetā.
• FERMENTĒTS RĪSU SĒNES DZĒRIENS – arī šo dzērienu var iegūt no speciāla ierauga, un tas visu laiku jābaro ar cukuru un rozīnēm. Ja nav draugiem, ieraugs brīvi nopērkams internetā.
• CIGORIŅI, TOPINAMBŪRI, PURAVI, SPARĢEĻI, SARKANIE SĪPOLI, ŠALOTES SĪPOLI, PUSZAĻI BANĀNI – šie augi nav jāskābē, bet jālieto svaigi. Nosauktajos augos ir vērtīgas šķiedrvielas, kas būtiski paaugstina fermentēto produktu efektivitāti.
• PIENEŅU LAPAS UN SAKNES – tās varētu iecelt par šā pavasara modes augu. Viegli pieejams daudzos laukos. Vienīgi jāievāc tīrā, ķimikāliju neskartā vietā. Lapas var sablendēt un iemaisīt kefīrā kopā ar citiem zaļumiem, pieneņu saknes pierīvēt svaigajiem salātiem.
• RAUDZĒTI MEŽROZĪŠU AUGĻI – dakteri tos iesaka rudeņos nevis kaltēt un malt pulveros, kas palīdz uzlabot atmiņu, bet gan novākt, iztīrīt un… ieskābēt!
• PLAUCĒTA UN SALINĀTA RUPJMAIZE – tieši ar šādām raudzēšanas metodēm gatavotu rupjmaizi daktere Diāna Zandere uzskata par vislabāko vērtīgo mikroorganismu ziņā.