Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Baltie un sarkanie galviņkāposti, brokoļi, ziedkāposti un pat Pekinas kāposti jau ir labi pazīstami audzētājiem amatieriem, bet to mazāk dzirdētie radinieki vēl tikai gaida savu lielo uznācienu.
Lapu kāposti
Ļoti liela un daudzveidīga šķirņu grupa. To vidū mēdz būt kā dekoratīvie, tā ēdamie. Angļu valodā lapu kāpostus sauc kale, un, pateicoties Rimi gardēdei Ilzei Auzerei (iepriekš Jurkānei – red.), anglicisms kale jeb keils pēdējos gados ienācis arī Latvijā. Ēdamo šķirņu vidū ir varianti ar platām, krokotām lapu plātnēm tumši zaļā vai sarkanā krāsā.
Tāpat ir šķirnes ar ļoti tumšām, šaurām lapām, ko veikalos mēdz dēvēt par melnajiem kāpostiem vai palmu kāpostiem. Tie ir ļoti aukstuma izturīgi, tāpēc dārzā var ilgi palikt nenovākti. Lapas var šķīt pēc vajadzības. Labi padodas visos augsnes tipos. Piemājas dārzā vasarā var izmantot arī kā dekoratīvos augus, bet rudenī novākt ražu.
Ziemeļrietumeiropas valstīs lapu kāposti ir tipisks ziemā izmantojamais dārzenis, jo tam ir augsta enerģētiskā vērtība – 100 g svaigu lapu satur 49–57 kilokalorijas. Rudenī, pēc salnām, lapu kāposti kļūst visgardākie – tie vairs nav tik rūgti, bet ir vitamīniem bagātāki. Tajos ir daudz dzelzs, kalcija, K, A un C vitamīnu. Lapas lieto sautējumos, smūtijos un pat ražo no tām čipsus!
- ‘Reflex H’. Lapu kāposti ar lielām, platām, intensīvi krokotām, tumši zaļām lapām. Veģetācijas periods 120 dienas. Maijā sēj siltumnīcā vai no maija vidus līdz jūnijam tieši dobē atklātā vietā. Dēstus izstāda līdz augusta sākumam. Var ilgstoši turēt augus uz lauka vai uzglabāt ražu saldētavā.
- ‘Scarlet’. Vidēji vēlīna šķirne. Augs sasniedz 80–120 cm augstumu, pacieš salu līdz mīnus 18 grādiem. Lapas ļoti izskatīgas, izteikti krokotas, purpursarkanas, reizē dekoratīvas un ēdamas. Stādīšanas attālumi 70 × 60 cm.
- ‘Halbhoher Gruner Krauser’. Samērā zems, tikai 60–80 cm, ar krokainām lapām zaļā krāsā. Sēj dēstiem aprīlī, maijā, jūnijā zem seguma, vāc 120 dienas pēc izstādīšanas.
- ‘Dwarf Green Curled’. Kompakts, tikai 30–50 cm augsts augs ar lapām zaļā krāsā. Tām nepiemīt rūgtums. Vāc 100 dienas pēc izstādīšanas. Sēj dēstiem aprīlī, maijā, jūnijā, 4–5 īsto lapu fāzē izstāda 50 × 40 cm attālumā.
- Duo Line. Tā nav šķirne, bet sēklu pakas nosaukums. Proti, vienā sēklu paciņā atrodas divu lapu kāpostu šķirņu sēklas. No vienas tādas pakas izaugs gan zaļie, gan sarkanie lapu kāposti. Interesants piedāvājums iesācējiem, kuriem patīk eksperimenti.
Arī skaistumam!
Dekoratīvie kāposti ir atsevišķa lapu kāpostu šķirņu grupa, tos izstāda jūlija beigās, augusta sākumā, lai arī rudenī dārzā būtu skaista dobe. Tieši aukstums padara lapu krāsu košāku. Izstādot šos kāpostus pavasarī, jārēķinās, ka augustā tie sāks ziedēt, taču arī ziedošie augi ir interesanti.
Neparastās kaletes
Tas ir rožkāpostu un lapu kāpostu krustojums, ko pirms dažiem gadiem radīja Anglijas selekcijas firma Thompson & Morgan (tās piedāvājumā ir arī ļoti daudz interesanto lapu kāpostu šķirņu). Šiem augiem uz gara stublāja veidojas nevis galviņas, bet miniatūras lapu rozetītes. To garša ir maigāka nekā tradicionālajiem rožkāpostiem.
Atkarībā no šķirnes lapu rozetītes var būt zaļas, tumši sarkanas (violetas) vai zaļas ar tumši sarkanu malu. Kaletes sēklas jāmeklē uzņēmuma interneta veikalā, bet jārēķinās, ka sēklu piegāde var kavēties breksita dēļ.
Koniskie kāposti
No tradicionālajiem baltajiem kāpostiem to atsevišķā konisko šķirņu grupa atšķiras ar nepierastu – konisku – galviņas formu, irdenu lapu izkārtojumu un saldāku garšu. Šos kāpostus izmanto galvenokārt svaigam patēriņam salātos, tāpat, pateicoties mīkstākām lapām, tie lieliski der tīteņu gatavošanai. Starp šķirnēm ir gan agrīnās, gan vēlīnās, ilgstošai uzglabāšanai piemērotās. Tāpat konisko kāpostu vidū ir šķirnes ne tikai ar zaļām, bet arī ar sarkanām un pat rozā krāsas galviņām. Pagaidām gan šie kāposti nav Latvijā īpaši populāri, tāpēc arī šķirņu piedāvājums sēklu sīkpakās nav liels.
- ‘Caraflex’ F1. Vidēji agrīns konisko kāpostu hibrīds. Izaug aptuveni 80 dienās pēc dēstu izstādīšanas. Ir piemērots pakāpeniskai stādīšanai no maija vidus līdz jūlija vidum un ražas novākšanai attiecīgi no jūlija vidus līdz oktobra vidum. Galviņas 1–2 kg smagas, tās ir iespējams uzglabāt ledusskapī līdz 8 nedēļām. Hibrīds ir izturīgs pret fuzariālo lapu dzeltēšanu. Optimālā stādīšanas biezība – 5–6 augi uz kvadrātmetru.
- ‘Cuor di bue grosso’. Vidēji vēlīna konisko kāpostu šķirne, galviņa zaļā krāsā, līdz 2–2,5 kg smaga.
Audzēšanas principi – tie paši vecie
- Visiem kāpostaugiem audzēšana ir ļoti līdzīga. To dēstus izaudzē ātraudžu kasetēs līdz 4–5 īsto lapu vecumam, tad pārstāda atklātā laukā dobēs.
- Siltumnīcās ir vērts audzēt tikai ļoti agrīnas pakčoja šķirnes, jo karstuma dēļ kāpostaugi inficējas ar neīsto miltrasu un sāk dzeltēt.
- Vēlākais agrīno šķirņu stādīšanas laiks Latvijā ir jūlija beigas, bet jāņem vērā, ka sausā un karstā laikā jauni augi cieš vairāk nekā pavasarī, vasaras sākumā stādītie.
- Gatavojot dobi audzēšanai, ir vērts iestrādāt komplekso mēslojumu YaraMila Cropcare (30–40 g/m2) vai lēnās iedarbības mēslojumu Novatec Classic (40– g/m2).
- Visi kāposti regulāri jālaista. It sevišķi svarīgi tas ir kastā laikā, kad augu saknēm kļūst grūti uzņemt no augsnes barības elementus, it sevišķi kalciju. Jau sengrieķu pētnieks Teofrasts ievēroja, ka kāposti dzerot kā zirgi – spaini ūdens dienā. Tiesa, tas bija teikts par galviņkāpostiem, bet arī to radiem ūdens ir nepieciešams, kaut gan tā daudzums atkarīgs no augu un to lapojuma lieluma. Laistot izlieto 10 l ūdens uz 1 m2, un to darīt ir labāk no rīta nekā vakarā.
