Mmm, kazenītes! Nē, tās ir melnās avenes!

Kā iegūt raženas ogas?

• Visā veģetācijas sezonā rindas uztur tīras no nezālēm, bet rindstarpas – melnajā papuvē vai tajās audzē zālāju, ko regulāri pļauj.
• Veģetācijas sākumā – ogu aizmetņu un jauno dzinumu intensīvas augšanas laikā – īpaši svarīgs ir slāpeklis. Tā devu labāk sadalīt divās daļās, pirmo, apmēram 5 g/m², dodot laikā, kad sākas pumpuru plaukšana, bet otru, 4–5 g/m², aveņu ziedēšanas sākumā, rēķinot tīrvielā. Piemērotākie slāpekli saturošie mēslošanas līdzekļi ir kalcija vai amonija nitrāts.
• Kālija nodrošinājums īpaši svarīgs ir augļaizmetņu attīstības laikā, kā arī dzinumu nobriešanas laikā vasaras beigās. Kāliju labāk dot kālija sulfāta veidā vasaras otrajā pusē vai arī kālija nitrāta veidā augļaizmetņu attīstības laikā. Visefektīvāk kālija nitrāts iedarbosies, ja to augiem dos izšķīdinātā veidā, pievienojot ūdenim 0,5% koncentrācijā.
• Lai novērstu magnija trūkumu, avenēm neitrālās vai viegli sārmainās augsnēs var lietot kālija magnēziju.
• Sārmainās augsnēs, kurās augsnes pH pārsniedz 7, avenēm samērā bieži novēro lapu hlorozi, ko izraisa dzelzs trūkums vai augu nespēja to uzņemt no augsnes. Šādā gadījumā izmanto mikroelementus saturošu lapu mēslojumu, veicot 2–3 smidzinājumus.
• Ja mēslojums tiek pievadīts ar pilienveida apūdeņošanu (fertigāciju), periodā līdz ziedēšanai izvēlas šķīstošus mēslošanas līdzekļus ar augstu slāpekļa saturu, bet no ziedēšanas – mēslošanas līdzekļus ar augstāku kālija saturu. Mēslojumu dod reizi vai divas nedēļā. Ražojošos stādījumos aptuvenā kālija mēslojuma deva ir 10–12 g/m², rēķinot K₂O, bet aptuvenā fosfora deva – 90 kg/ha, rēķinot P₂O₅.

Nākamā lapa