Miltu uzturvērtību nosaka to pamatizejviela, jo milti jau ir ļoti smalki samalti graudi, zirņi, auzas, kukurūza utt. Tādējādi zirņu un pupiņu miltos būs tas pats, kas pākšaugos – daudz olbaltumvielu; rīsos, kukurūzā – ļoti augsts ogļhidrātu daudzums; auzu miltos – vairāk tauku, vērtīgo šķiedrvielu u. tml.
Rudzu milti
Satur daudz šķiedrvielu. Rudzos nav tik daudz lipekļa kā kviešos, tāpēc no simtprocentīgiem rudzu miltiem mīkla sanāks ķepīgāka, smagāka, ar to būs grūtāk darboties. Cepot šādu maizi vai rudzu miltu pīrādziņus, iesaka rokas ik pa laikam pamērcēt ūdenī, lai būtu vieglāk savaldīt mīklu.
Ja tomēr vēlas rudzu mīklai piešķirt vieglumu, rudzu miltus vērts izmantot kopā ar kviešu miltiem: 30 procenti rudzu miltu un 70 procenti kviešu miltu. Šādi no rudzu miltiem sanāks gan garšīgi saldie cepumi, gan pīrādziņu mīkla, gan kūkas pamatne.
Auzu milti
Auzu miltos ir visaugstākais tauku daudzums, un tauki visātrāk oksidējas, tādējādi lielos daudzumos auzu milti gatavajam izstrādājumam var radīt rūgtenu piegaršu. Citādi – auzu milti ir garšīgi un veselīgi. Tos vērts pievienot plātsmaizes mīklai (auzu miltus mīklai parasti pievieno ne vairāk par pusi no kopējā miltu daudzuma), tie piešķirs labu garšu arī ruletēm. Auzu biskvīta recepte ir šāda: 2 olas, 2 nepilnas ēdamkarotes kviešu miltu un 1 ēdamkarote auzu miltu.
Griķu milti
Protams, griķu miltu pankūkas ir garšīgākas un pufīgākas, ja tām pievieno kviešu miltus proporcijā 1:1. Šādi sanāk garšīgas lielās pankūkas. No griķu miltiem sanāk plācenīši, saldie kēksiņi, kuriem kā saistvielu izmanto gan olas, gan banānu; sāļajiem kā saistviela labi der siers. Ļoti laba kombinācija ir griķi plus cukurs, piemēram, cepumiem.
Zirņu milti
Miltus ražo no turku, pelēkajiem, šķeltajiem zirņiem. To galvenā atšķirība no kviešu miltiem ir lielais olbaltumvielu daudzums. Pateicoties tam, cepumi un citi izstrādājumi no zirņu un pupiņu miltiem sanāk čagani un gaisīgi. Olbaltumvielas ir arī tā uzturvielu grupa, ko ārsti rekomendē uzturā palielināt, tāpēc zirņu un pupiņu miltu pievienošana ēdienam noteikti uzskatāma par veselīgu bonusu. No zirņu miltiem, ņemot tos vienādās daļās ar kviešu miltiem, sanāk ļoti garšīgas vafeles. Taču ar zirņu miltu pievienošanu, īpaši saldajiem našķiem, nevajadzētu pārspīlēt, jo lielos daudzumos tie konditorejas izstrādājumiem reizēm var radīt specifisku piegaršu.
Rīsu milti
Rīsu milti ir pazīstami jau sen. Tiem ir visneitrālākā garša, tomēr, pievienojot par daudz, rīsu milti mutē var veidot cietei līdzīgu pēcgaršu, tāpēc mīklām rīsu miltus iesaka pievienot 30–40% apmērā. Rīsu milti noder kā glābējzvans tad, ja kāds ēdiens, piemēram, sautējums, biezenis, sanācis par šķidru – tie lieliski biezina. Rīsu miltus kopā ar nelielu daudzumu ūdens var pievienot arī kotletēm – tie pieņem gaļas garšu, un tos nejūt kotlešu masā.
Kukurūzas milti
No kukurūzas miltiem noteikti nevarēs izcept neko tik pufīgu kā no kviešu miltiem. Kukurūzas miltos, tāpat kā rīsu miltos, ir augsts ogļhidrātu daudzums. Tagad, kad daudz runā par nepieciešamību uzturā ierobežot ogļhidrātus, ko saņemam ar attīrītiem miltiem, pie kuriem pieder arī kukurūzas un rīsu milti, jāsaprot, ka, nomainot baltos kviešu miltus pret rīsu vai kukurūzas miltiem, būtība jau nemainās, un neko veselīgāku pretī nesaņemam, ja vien, protams, iemesls šādai rīcībai nav glutēna nepanesība.
Kokosriekstu milti
Kokosriekstu miltiem ir patīkama, cilvēkiem reizēm līdz galam neizprotama garša. Tie ir arī bagāti ar taukvielām. Piemēram, lai piešķirtu cepumiem īpašāku garšas noti, kokosriekstu miltus pirms pievienošanas mīklai var apgrauzdēt. Tos var izmantot arī dārzeņu biezeņu garšas bagātināšanai.