Senākās rakstveida liecības liek ticēt, ka Rīgas melnais balzams pirmo reizi baudīts 1752. gadā. Neparasto eliksīru no sakņu, lapu, ziedu un pumpuru uzlējumiem uzbrūvējis aptiekārs Abrahams Kunce un lepni to nodēvējis par Kunces melno balzamu. Pirmsākumos balzams ticis radīts ne jau upeņu sulas papildināšanai, bet gan dziednieciskos nolūkos – ne vien vēdergraižu, galvassāpju un drudža, bet arī, piemēram, rozes un citu kaišu dziedināšanai, un tas tirgots tikai aptiekās. Tolaik Rīgā darināti neskaitāmi citi miesu un dvēseli dziedinoši balzami, taču Kunces meistardarbs izrādījies pilnīgs grāvējs.
Kaut balzama sastāvā ir divdesmit četru dažādu augu izvilkumi, parādi noteikti komandē rūgtās vērmeles, kā arī genciānas sakne – visrūgtākā sakne pasaulē! Tā jau izsenis lietota pret gremošanas trakta ķibelēm.
Citi lasa
Trīs izredzētie.
Mainoties līdzi laikam, dzēriens ieguvis arī jaunus garšas atvasinājumus, taču pamatrecepte, dabiskās sastāvdaļas un tradicionālie meistarības noslēpumi palikuši nemainīgi. Precīza balzama recepte un darīšanas tehnika zināma tikai trim cilvēkiem! Latvijas Balzama meistaram Jānim Mažim un sivām viņa kolēģēm.
Modes karalis.
Līdz šim Rīgas melnais balzams eksportēts uz vairāk nekā 25 pasaules valstīm un saņēmis arī neskaitāmus apbalvojumus pasaules izstādēs (kopumā vairāk nekā 50). Tomēr prognozes liecina, ka turpmāk dzēriena slava varētu vērsties plašumā – pašlaik pasaules lielpilsētu bāros neatlaidīgi aug pieprasījums pēc dažādiem neparastiem, īpatnējiem vietējas izcelsmes alkoholiskajiem dzērieniem. Gruzīnu čača, peruāņu pisko, grieķu ūzo, norvēģu akvavits, ungāru pālinka, franču pastiss, japāņu sakē – izrādās, ka Rīgas melnais balzams šajā kompānijā ir viens no pirmrindniekiem. Mums nākušas ausīs patīkamas ziņas par to, ka Indijā, kādā Mumbajas bārā, Rīgas melnā balzama kokteilis Spring in Riga jau vairākus gadus ir nepagurstošs ballīšu karalis.
Daudz draugu.
Klasiski esam pieraduši melno balzamu baudīt kopā ar upeņu vai vīnogu sulu, taču tas lieliski sader arī ar dzērveņu, granātābolu, ananasu, mandarīnu, apelsīnu sulu un citām. Brīnišķīgu, maigu kokteili iegūsi, ja balzamu sajauksi ar persiku vai aprikožu sulu, papildinot to ar saldo krējumu vai saldējuma bumbiņu.
Ne tik dzert, bet arī ēst!
Melnais balzams derēs ne vien sildošajos dzērienos, bet arī ēdienos! Ar melno balzamu apslacīts saldējums vai saldie krēmi jau kļuvuši par klasiku, ar to var papildināt arī, piemēram, šokolādes kūku, tā izceļot šokolādes temperamentīgo rūgtumu. Tāpat balzams īpašu noti piešķirs žāvētu augļu kēksam, kā arī zemesriekstu sviesta cepumiem. Gribam mudināt nebaidīties ar šo brīnišķīgo dzērienu eksperimentēt, arī gatavojot otros ēdienus. Vīrieši noteikti pratīs novērtēt ar balzamu papildinātu liellopu gaļas burgeru (balzamu pievieno, veidojot burgergaļas kotletīšu masu) vai balzamā sutinātu akniņu pastēti. Balzama rūgtums brīnišķīgi piestāvēs liellopu, medījumu, kā arī pīles gaļai, tomēr svarīgi rūgto dzērienu piešaut ar mēru – nepārspīlējot. Balzams ēdienam noteikti nav pievienojams tādos apjomos kā vīns, jo dzēriena garšo tomēr ir visai izteikta – tai nevajadzētu ļaut nomākt pašu ēdienu. Princips būtu šāds – pievienot brīdī, kad parasti tiktu pievienots vīns, taču apmēram trīs reizes mazāk.
Laba ideja!
Melnā balzama sviests!
Uzceptu gaļu var pasniegt ar melnā balzama sviesta piciņu. To pagatavo, sablendējot puspaciņu (100 g) mīksta sviesta, pāris ēdamkarotes melnā balzama, ēdamkaroti Vusteras mērces, mīkstumu no vienas krāsnī ceptas ķiploka daiviņas un pa šķipsniņai no sāls, maltiem melnajiem pipariem, brūnā cukura un kaltēta rozmarīna.