Maltīte katru dienu. Vismaz vienu reizi dienā

Bloga maltite.lv saimniece Inese Rozentāle ar mums dalās picas un gardo cepumiņu receptēs, kas nesatur lipekli.

Ģimenē esam mēs abi ar vīru Krišjāni, un mums ir divi lieliski bērni – Teodors (3,5 gadi) un Kirke (1,9 gadi). Mums ir svarīgi, ka vismaz vienu ēdienreizi dienā varam saukt par kopīgu maltīti. Parasti tās ir vakariņas. 

Citi lasa

Santa.lv

Sekss

Elīna Didrihsone par attiecībām ar tēvu: Viņš gribēja nosargāt manu nevainību

Marta Kalniņa

Bizness

Uzņēmēja un dziedātājas Tīnas Šipkēvicas mamma Kristīne Līpiņa pieņēmusi smagu lēmumu

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Pēdējos divos gados mūsu ģimenē aktuāli ir kļuvis ierobežot lipekli. Sākotnēji man likās, ka tas būs ļoti grūti un kā gan es tā – vairs necepšu pīrāgus, netaisīšu lazanju un būs jāiztiek bez makaroniem? Bet nav tik traki! Šodien veikalā var atrast visu nepieciešamo, lai nejustos apdalīts, jo mūsu gadījumā nelietot lipekli nav brīva izvēle, tā ir nepieciešamība, lai justos pilnvērtīgi.

Jāsaka gan, ka šis nosacījums krasi pamainījis maizes lietošanu, jo to pērku salīdzinoši ļoti reti. Bet priecājos, ka ir tik daudz gardu cepumu, mafinu un kūku, kuras pagatavojamas bez kviešu miltiem. 

Pirms deviņiem gadiem sāku pierakstīt receptes blogspot platformā, lai tās nepazustu starp visām lapiņām, kuras krājās, pierakstot receptes no mammas pavārgrāmatām vai stāstītā. Tā pamazām tapa mans blogs maltite.lv. Pati savā blogā regulāri ieskatos, jo regulāri gatavoju kaut ko no pierakstītā, un manā virtuvē vairs nemētājas neviena pati lapiņa ar uzskribelētu recepti. Pavārgrāmatas iedvesmai gan plauktā ir atrodamas joprojām.

Ar jums padalīšos ar lielisku picas recepti!

Pica – brīva no lipekļa

Pamatnei:

1 vidēja izmēra ziedkāposta galviņa

1 ola

150 g mīkstā kazas siera

1 tējkarote oregano

sāls, pipari

Uz picas:

tomātu pasta

mocarella

sēnes (vai kas nu kārojas picas ēdājiem)

Ziedkāposta galviņu sadala mazākos gabalos, pa ziedkopām, noskalo tekošā ūdenī un liek blenderī. Tā pagatavojam tā dēvētos kāpostu rīsus. 

Vidēja izmēra katliņu, kurā ielieti 3–5 cm ūdens, liek uz uguns. Kad ūdens sācis vārīties, liek iekšā jauniegūtos ziedkāpostu rīsus un pavāra 4–5 minūtes. Pēc tam nokāš un ieber tīrā virtuves dvielī, sagriež to maksimāli stingrā sainītī un nospiež visu lieko šķidrumu. Jo vairāk izspaidīsi slapjumu, jo kraukšķīgāka būs pamatne. 

Prātīgi tikai! Varbūt pat ļauj rīsiem nedaudz atdzist – citādi var apdedzināt rokas!

Šajā brīdī vari ieslēgt sildīties cepeškrāsni uz 200 grādiem.

Kad tas izdarīts, kāpostu rīsus liek bļodā, pievieno sieru, sakultu olu, garšvielas. Samaisa viendabīgā masā un izklāj vēlamajā formā, tikai ne ļoti plāni, uz cepešpannā sagatavota cepampapīra. Pašas maliņas nedaudz biezākas, kā jau īstai picai.

Liek to cepties uz 30–40 minūtēm, līdz picas pamatne zeltaini brūna.

Pa to laiku var sagatavot pats savu tomātu pastu – sutinot gatavus tomātus ar garšvielām, vai – kā man šoreiz bija jādara laika trūkuma dēļ – var izmantot jau gatavu mērcīti.

Uz saceptās pamatnes, pirms tam ļaujot tai nedaudz padzist, liek tomātu pastu, mocarellu un kas nu kārojas – mūsu gadījumā tās bija sēnes.

Tad liek cepeškrāsnī uz vēl kādām 10 minūtēm, līdz siers izkusis.

Un te arī kaut kas, lai varētu panašķoties!

Kokosriekstu kraukšķi

40 g sviesta
1 maza ola
90 g cukura
1 šķipsna malta ingvera vai kardamona
150 g kokosriekstu skaidiņu

Sviestu izkausē un atstāj atdzist. 

Tikmēr samaisa olu ar cukuru, garšvielām un kokosriekstu skaidiņām, bet neko nekuļ, pievieno šķidro sviestiņu, visu samaisa un atstāj aptuveni 10 minūtes savilkties. 

Tikmēr ieslēdz cepeškrāsni un sakarsē apmēram līdz 175 grādiem.

Paņem cepeškrāsns restes (šis ir būtiski, lai kraukšķis būtu tā vārda cienīgs), uzklāj cepampapīru, tad veido bumbiņas un liek cepties visparastākajā režīmā bez ventilatoriem – 10–15 minūtes. 

Atdzesē, pasniedz un klausās uzslavas.