Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- No pārtikas sīpoliem šobrīd jau var steidzināt lociņus – sīpolu vienkārši ieliek traukā ar ūdeni tā, lai saknes var dabūt mitrumu. Nevajag obligāti likt zemē, jo sīpolā visi labumi jau ir iekšā, tas izdzīs lokus, atrazdamies gan ūdenī, gan zemē.
- Lociņi un vispār zaļumi ir bagātīgs šķiedrvielu avots, un šķiedrvielas kavē gan cukura, gan tauku straujo uzsūkšanos organismā, turklāt nedaudz saista arī holesterīnu un izvada to laukā.
- Zaļie lociņi ir izcils K vitamīna avots. Šim vitamīnam ir izšķiroša nozīme organisma augšanas un attīstīšanās procesos, un tas ir nepieciešams kaulu izturībai – ilgstošs K vitamīna deficīts var pat izraisīt osteoporozi.
- Līdzīgi kā to radinieki ķiploki, arī lociņi bagātīgi satur spēcīgus antioksidantus, kas organismam palīdz cīnīties ar baktērijām un vīrusiem, stiprina imunitāti un palīdz cīņā ar brīvajiem radikāļiem – tātad ļauj arī ilgāk saglabāt jauneklību un možu garu.
- Tāpat lociņi ir arī labs vitamīna C un provitamīna A, kā arī neaizvietojamo taukskābju avots. Īsāk sakot, lociņi ir jāēd pēc iespējas vairāk! Pie brokastu biezpiena, zupām, sautējumiem, uzkaisītus uz maizītes utt.
Kā lociņus ēd citur pasaulē?
- Lociņi, ingvers un ķiploki tiek dēvēti par ķīniešu virtuves svēto trīsvienību (līdzīgi kā franču mirepoix – selerija, sīpoli, burkāni) – gandrīz visu sāļo ēdienu gatavošana sākas, apcepot šo trijotni eļļā. Ķīniešu tradicionālajā medicīnā lociņu baltā daļa tiek izmantota neskaitāmu ligu ārstēšanai – sākot no saaukstēšanās līdz pat nierakmeņiem.
- Lociņus, kurus audzē un ēd Vjetnamā, sauc par velsiešu sīpoliem. Interesanti, ka ar Velsu un velsiešiem tiem nav nekāda sakara (Velsā, starp citu, lociņu vietā ēdienos liek sīpolu radiniekus puravus, kas ir Velsas nacionālais dārzenis).
- Meksikā lociņus ēd nevis kā piedevu – svaigus un sakapātus –, bet gan pie dārzeņiem – veselus un apgrilētus. Šādi pagatavoti, lociņi lieliski papildina dažādus gaļas ēdienus. Lociņus Meksikā sauc par cebollitas jeb sīpoliņiem.
- Lociņi calcots ir pasludināti par Katalonijas nacionālo dārzeni. Apsvilināti virs lielas liesmas grilā, tie no novembra līdz pat aprīlim šajā reģionā tiek baudīti kā piknikos, tā smalkos restorānos un tiek uzskatīti par delikatesi.
