Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
12
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Tomēr ir daudzas receptes, kuras jūs pati izgudrojāt?
Saldā desa! Kā tā dzima? Groziņu vakars, katram kaut ko vajadzēja nest. Es varēju dabūt deficīta preces, un man lūdza salami žāvēto desu. Bet nebija laika meklēt. Ko darīt? Atcerējos, kā mammai Ulmaņlaikos kursos no Amerikas bija atsūtīts tāds kokovars – balta masa kā margarīns. Viņa salauza cepumus, pielika kakao, cukuru un olas, un iznāca garšīga kūka.
Es domāju – pagaidiet! Es taču varu tādu saldo desu! Mēģināju.
400 gramu biskvītu, 150 gramu sviesta, 2 olas, glāze cukura un kakao. Liku folijā, satinu kā desu un – ledusskapī, lai sastingst. Aiznesu. Saimnieks grib likt uz galda, bet atskrien pie manis: «Tā desa taču veca, viņa drūp!» Viens padzird, saka – dod man šņabi un piparus, sen neesmu desu garšojis, apēdīšu! Apēd gabalu un izpleš muti – tā taču salda.
Kā dzima rupjmaizes salāti? Kursos vajadzēja vistas gaļu, bet mēs nedabūjām. Skatos – uz galda stāv rupjmaizes ķieģelītis, antonovkas āboli, sīpoli, krējums. Sagriezām rupjmaizi kubiņos, ābolus kubiņos, sīpolus mazos gabaliņos un divreiz applaucējām, lai nebūtu sīvs. Un krējumā, bet obligāti klāt mārrutkus etiķī – tas dod to knifu!
