Latviešu burbuļi – sidrs

Ievada vietā

Pieļauju, ka piedāvājums Vecgada vakarā vai pie svētku cepeša aizstāt latviešu mīļoto proseko vai Rīgas šampanieti ar ābolu sidru izskatās pēc bezkaunības vai pat prāta aptumsuma. Tur taču nav nekā cēla! Agrāk es būtu domājusi tieši tāpat. Jo zināju tikai divus sidra veidus: viens bija kaut kas salds, lipīgs, ar grādiem, ko iedzert karstā vasaras dienā, otrs nāca no Normandijas un lika man domāt par veselu kaudzi sapuvušu ābolu, kas arī īsti nebija manā stilā. Taču, burzoties pa vīna un vīndaru pasauli, kas manai sirdij tuva, es aizvien vairāk savā ceļā saskrējos ar latviešu sidrdariem. Un sapratu divas lietas: pirmkārt, sidrs kļūst aizvien populārāks visā pasaulē un arī –aizvien kvalitatīvāks un dažādāks.

Sidra dižvalsts?

 Otrkārt, Latvijai, pateicoties klimatam, kurā ir lieliski priekšnosacījumi, lai izaudzētu brīnišķīgus ābolus, pastāv visas iespējas kļūt par izcilu sidra valsti. No sirds cienu un mīlu visus mūsu vīndarus, kas mēģina arī šeit darīt vīnu, bet tas pagaidām vairāk ir stāsts par sapni un mirdzumu acīs. Varbūt mūsu īstās vīnogas, ar ko lepoties un pārsteigt, tomēr ir āboli (un vēl rabarberi)? Taciņa uz lauriem jau tiek iemīta, jo, piemēram, gan vīna darītavas Abava, gan sidra darītavas Mr. Plūme sidri ir ieguvuši vairākas starptautiskas balvas. Bet, protams, gaumes ir dažādas, un mans nolūks nav aģitēt par sidru. Taču man patika Jaunmoku sidra sidrdara Māra Kalēja, kurš labi orientējas arī vīna pasaulē un sidru gatavo pēc tradicionālās šampanieša metodes, jautājums saviem vēl skeptiski noskaņotajiem draugiem: «Kas jums vairāk garšo – ābolu vai vīnogu sula? Ja lielākajai daļai latviešu pie sirds tomēr vairāk iet ābolu sula, tad kāpēc jūs domājat, ka vīnogu vīns ir labāks par mūsu sidru, ņemot vērā, ka gatavošanas process ir līdzīgs?» Protams, sidrs nav vīns, taču mans atklājums bija fakts, ka arī labi darīts sidrs var būt interesants.

Visbeidzot, kādās smalkās vakariņās sidru nogaršoju kopā ar cūkas pavēderes cepeti. Un garšu kārpiņas sāka dejot Gatves deju. Tajā brīdī nolēmu, ka latviešu sidram varētu dot iespēju kļūt arī par svētku dzērienu, piedevām patriotiskās skaņās. Turklāt personīgi man patīk arī tas, ka sidrā, salīdzinājumā ar vīnu, ir mazāk grādu. Kāds varbūt teiks, ka tad jau nauda vējā, ja neesi totālā ķirsī, bet es tomēr uzskatu, ka gan vīns, gan labs sidrs ir domāts baudīšanai, nevis dzeršanai ar mērķi piedzerties.

Citi lasa

Piemiņas stāsts

Mirusi filmas «Briljanta roka» blondā skaistule Svetličnaja. Viņa vairs nevienu neatpazina…

Marta Kalniņa

Attiecības

Timmas sieva Sedokova beidzot komentē abu attiecības: Laikam vajadzēs dzert baldriānu…

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

No kādām glāzēm dzert?

Sidru var pasniegt, piemēram, no baltvīna glāzēm, galvenais, lai glāzes forma uz augšu sašaurinās – tā pilnīgāk atvērsies aromātu un garšas buķete

Kas ir latviešu sidrs?

Atšķirībā no vēsturiski tradicionāliem sidra darīšanas reģioniem kā, piemēram, Anglija, Astūrija Spānijā, Bretaņa un Normandija Francijā, Latvijā nav noteiktu standartu, kādam jābūt sidram. Pēc definīcijas sidrs ir alkoholisks dzēriens, kuru ražo, fermentējot no dabīgiem āboliem spiestu sulu, taču, citējot sidrdari Māri Plūmi, kuram ir gandrīz desmit gadu pieredze, – «Sidrs var un drīkst būt dažāds. Galvenais, lai īsts – no svaigi spiestas, nepasterizētas sulas gatavots – un lai netiktu atšķaidīts ar ūdeni.» Tas var būt atsvaidzinošs un kraukšķīgs, var būt arī piesātinātāks… Var būt sauss Brut, pussauss vai arī salds, sidrs var smaržot pēc āboliem, maizes, citrusiem, garšvielām, ziediem, vaniļas vai dūmakainām zemes notīm, turklāt tam obligāti nav jāgaršo tikai un vienīgi pēc āboliem, jo arī kvalitatīvs vīns garšo ne tikai pēc vīnogām. Sakot īsi, mēs esam kā sidra Jaunā pasaule, kur var eksperimentēt ar stilu, un varam būt mazliet kā sprīdīši, kas ir brīvi savā izvēlē, uz kuru pusi doties.

Īsta sula vai koncentrāts

Tas, ko, sidru izvēloties, derētu atcerēties: pastāv divu veidu sidri. Viss iepriekš rakstītais atbilst tā dēvētajiem tradicionālajiem sidriem, kurus dara vienu reizi gadā, kad ir ābolu ražas sezona, no svaigi spiestas, vietējo ābolu sulas. Šajā kategorijā biežāk būs sausie un pussausie sidri, taču sastopami arī saldie – atšķirībā no vēsturiskajām sidra baudītāju zemēm, latviešiem saldie sidri tīri labi patīkot. Otrs veids ir par modernajiem sidriem dēvētie dzērieni, kas gatavoti, izmantojot ābolu sulas koncentrātu (tajā skaitā importētu), ūdeni, iespējams, arī mākslīgus aromātus, cukuru. Šie parasti ir lētāki un nereti garšo pēc ābolu limonādes ar grādiem. Abu veidu sidriem ogļskābā gāze jeb burbuļi biežāk tiek piešauti karbonizējot, taču tradicionālajos sidros ogļskābās gāzes dzirkstīgums var veidoties arī dabiskā veidā fermentācijas procesa rezultātā.

Sidrs gandrīz vienmēr jābauda labi atdzesēts!

Optimālā temperatūra 8–10 grādi

Ar ko sapārot

Sidrs, it īpaši sausais, pret ēdienu ir draudzīgi noskaņots. Ieva Oliņa, sidra darītavas Ezeri saimniece un apvienības Sidrs&draugi līdzdibinātāja, kura ilgu laiku dzīvojusi Bretaņā, min, ka sidrs labi iet kopā ar cūkgaļu, trusi vai vistu, ko var pasniegt, piemēram, ar krāsnī ceptiem āboliem. Gaļa var tikt arī sautēta sidra bāzes mērcē. Šis dzēriens derēs ar sieru, sacepumos, tartēs, kur izmantots siers, piemēram, kamambērs, kā arī ar dārzeņiem, jūras veltēm, bet viss, protams, atkarīgs no sidra stila un ēdiena pagatavošanas niansēm. Es, piemēram, esmu garšojusi lielisku sauso sidru ar mūsu pašu reņģīti, marinētiem sīpoliem un lēcām garšaugu mērcē. Taču, tā kā sidrs visā pasaulē piedzīvo renesansi, to aizvien biežāk, zemā alkohola satura dēļ, pasniedz arī kā aperitīvu, jauc kokteiļos (pamēģiniet ar Campari vai Aperol!) iekļauj brančos un pat biznesa pusdienās.

8 interesanti latviešu sidra atradumi svētkiem

1. Jaunmoku Sirds sidrs – viens no retajiem, kuru Latvijā dara pēc tradicionālās šampanieša metodes ar otrreizējo fermentāciju pudelē. Sauss, elegants, aromātisks. Divreiz ieguvis Labākā Latvijas sidra titulu. Ap 9 eiro Rimi Hipermārketi, Stockmann
2. Abuls apiņotais, pussauss. Ļoti svaigs, elegants, aromātisks, balansēts. Neparastu noti garšā piešķir noturēšana uz Jaunās pasaules apiņiem. Ap 7 eiro, Lauvas alus, Valmiermuižas vēstniecība.
3. Kabiles muižas sidrs Balts – šī sidra autores ir divas dāmas: arhitekte Agate Eniņa un olimpiete tāllēcēja Lauma Grīva, kas kopā atdzīvina arī Kabiles muižu. Sidrs ir viegls, svaigs, ar nelielu vaniļas noti aromātā. 7,49 eiro, Spirits&Wine.
4. Saldais Tālavas ābolu un cidoniju sidrs – lai arī salds, sidram piemīt labs cukura un skābes balanss. Ies pie sirds kārumniekiem. 2,40 eiro, Idille.
5. Darītavas Mr. Plūme sausais ābolu sidrs no Jumpravas, negāzēts. Sidrs, kas pārsteidz. Iespējams, baudot to kopā ar cūkas cepeti, noturēsiet par labu vīnu. Ieguvis zelta medaļu sidru konkursā SISGA Spānijā. 6–8 eiro, Klēts Rimi hipermārketos.
6. Abavas vīna darītavas sidrs Premium Brut – klasika, kas patiks dažādām gaumēm. Sauss, niansēts, ar augļainu garšas balansu. Saņēmis sudraba medaļu konkursā Cider World 2019 Frankfurtē. Ap 7 eiro, Abavas vīna darītavas pop-up veikalā Šķūņu ielā, Spirits&Wine.
7. Ezera sidrs – sauss, smalks, elegants, delikātas ābolu, ziedu un rauga notis, skaistas burbuļu virtenes. 9,90–12,90 eiro Vīna Studija.
8. Pussaldais Naukšēnu piparkūku sidrs – ar ļoti izteiktu piparkūku garšvielu buķeti, salds, bet spirdzinošs un labi ies kopā ar Ziemassvētku desertiem. Neizliekas par to, kas nav. Sidrs kārumniekiem eksperimentētājiem. 9,10 eiro – Idille.