Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
8
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
Lazda – dārza feldšere
Iestādīt lazdu (Corylus) dārzā ir noderīgi. Ne tikai riekstu dēļ, bet tāpēc, ka lazdas spēj uzlabot dārza veselību. Klimats Latvijā mainās – vasaras kļūst karstākas un garākas, bet ziemas un sala periodi arvien īsāki, tādēļ dārzos sāk izplatīties vairāk uz dienvidiem sastopamās slimības un kaitēkļi.
Latvijā ieceļojušas arī vairākas bīstamas karantīnas slimības, kuru iespējamos saimniekaugus vairs nebūtu prātīgi stādīt dzīvžogos vai vēja aizsargjoslās dārzu malās. Lazdas šajā ziņā ir drošas. Vēl jo vairāk – uz to krokaini tūbainajām lapām un matainajiem dzinumiem ļoti patīk dzīvot daudziem kukaiņiem, zirnekļiem, plēsējērcēm, kas pārtiek no dārzu kaitēkļiem. Tas samazina dārzā kaitēkļu bojājumus.
Audzēt lazdas nav sarežģīti. Vienīgi nebūtu prātīgi cerēt nopelnīt, pārdodot riekstus, – ne katru gadu tās pilnvērtīgi apputeksnējas, ne katru gadu jaunie riekstu aizmetņi iztur pavasara salnas.
Citi lasa
Pēc labas riekstu ražas gada parasti seko vairāki neražas gadi.
Bet tas jau netraucē stādīt lazdas vienkārši savam priekam vai citām vajadzībām – dārzu aizsargstādījumos, kā arī dārzos starp citiem kokiem.
Kur un kā stādīt
- Lazdām vislabāk patīk trūdvielām bagāta augsne, līdzīga kā mežā. Bet augs arī parastā dārza vai pļavas augsnē, ja vien tā nebūs ļoti skāba, ļoti smaga un sablīvēta vai ļoti slapja.
- Pirms stādīšanas ne pārāk labi piemērota vieta jāielabo. Smagu mālu – ar granti, kompostu, zariem, rudens lapām, nopļauto zāli. Ļoti skābas augsnes vispirms vajadzētu kaļķot, panākt neitrālu reakciju ar pH tuvāk 6,5–7. Tur, kur ziemā un pavasaros vienmēr krājas stāvoši ūdeņi, tie jānovada pa grāvīšiem.
- Stādīšanas attālums atkarīgs no mērķa. Parasti krūmu no krūma stāda aptuveni 3–4 m attālumā. Tad labi apspīdēs saule un tāds krūms būs ražīgāks. Ja veido lazdu dzīvžogu, jāstāda ciešāk – 1,5–2 m, bet tad katru pavasari lazdas būs jāapgriež un jāatjauno vajadzīgajā augstumā.
- Stādīšanas laiks nav īpaši svarīgs. Vienlīdz labi augs gan vēlu rudenī, gan pavasarī stādītās lazdas. Vienīgi pavasarī būs kārtīgi jāsalaista.
- Ja vēlies lazdas stādīt pļavā, stādīšanas vietās zālājs un daudzgadīgās nezāles ir jānovāc, jo lazdu saknes ir seklas – pirmos gadus nespēj konkurēt. Tādi stādījumi grūti ieaugsies un ilgi nīkuļos. Lazda labāk augs, ja pēc iestādīšanas saknes nomulčēsi ar rudens lapām, kompostu, mizu mulču, pļauto zāli. Kad krūms paaugsies un izpletīsies, tas pats ar savām rudens lapām turpinās apsegt saknes, bet līdz tam tev lazdai ir jāpalīdz.
- Ļoti svarīgs ir stādīšanas dziļums. Nestādi lazdu dziļāk, kā stāds ir audzis stādaudzētavā.
- Viengadīgu vai divgadīgu stādu ar vienu dzinumu neapgriez. Īsināšana bieži vien aizkavē augšanu par vairākiem gadiem. Ir jāsagaida, kad jaunais krūms sāks cerot pats. Ja nopirkts vecāks stāds – ar vairākiem dzinumiem –, tos saīsini apmēram par trešdaļu.
Kaitēkļi un slimības
- Smecernieks spēj sabojāt daudz riekstu. Vabolīte ieurbjas vēl zaļā riekstā, iedēj olu, izšķīlies kāpurs izēd kodolu un izgraužas no čaulas, nokrīt zemē, ierokas aramkārtas dziļumā un tur arī ziemo. Var rudenī uzirdināt augsni, putni apēdīs. Reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu mazdārziņiem nav.
- Pelējums, puves – pret tiem arī mazdārziņiem nav reģistrētu augu aizsardzības līdzekļu. Ja ieraugi bojātus, deformētus riekstus, vari noplūkt un aizvākt no dārza.
- Sīļi, vāveres, citi grauzēji – neko nevar darīt, tikai pacenties riekstus novākt ātrāk, nekā to izdarīs šie palīgi.
Saknes draudzējas ar sēnēm
Lazdu saknes mēdz sadarboties ar augsnes sēnēm, veidojot mikorizu. Sēnes barojas no lazdām, bet lazdas saņem vajadzīgos minerālelementus un slāpekli no sēņu izdalījumiem. Ja jauniestādītās lazdas nesatiekas ar šādām sēnēm, protams, tās arī augs, bet – sliktāk un daudz lēnāk. Tādēļ stādot ir noderīgi uz lazdu saknēm izbērt pa saujai mežā vai dārzā lazdu audzēs paņemtas augsnes, kur būs visas vajadzīgās sēnes un dabiskie augšanas stimulatori – daudzveidīgi augsnes mikroorganismi. Tālāk tie jaunajā vietā savairosies paši.
Kā ar apputeksnēšanos?
Lazdas pašas ar saviem putekšņiem apputeksnēties nespēj. Vīrišķie ziedi – spurdzes – un sievišķie ziedi – mazas sarkanas drīksniņas – nekad neplaukst vienlaikus. Tā daba gādā, lai notiktu apputeksnēšanās ar citām lazdām. Netālu būtu jāaug vēl citu šķirņu lazdām vai to sēklaudžiem, vai vismaz meža lazdām. Lielā barā kaut kas vienmēr savstarpēji apputeksnēsies, pavasaros vējš putekšņus iznēsā tālu.
Lai bagātīgāka raža
Lazdām rieksti veidojas uz 1–3 gadus veciem īsajiem augļzariņiem, kas atzarojas no pamatdzinumiem. Pakāpeniski dzinumu apakšas atkailinās, ražot sāk tikai galotnes. Lai augļzariņu būtu vairāk, bet krūms veidotos kuplāks un zemāks, jūlijā vai augusta sākumā visi spēcīgie jaunie dzinumi, kas ataug no saknēm, jāsaīsina apmēram par pusi vai trešdaļu. Tievākos un vārgākos dzinumus izgriez pavisam. Līdz rudenim uz saīsinātajiem dzinumiem no snaudošajiem pumpuriem būs atauguši daudzi sāndzinumi – nākamie augļzariņi. Tāpat var paīsināt arī ražojošo dzinumu galotnes.
Pārējo krūmu veido jau pēc ražas novākšanas – ziemā vai agri pavasarī. Laiku pa laikam krūmu paretina, izzāģē līdz saknēm visvecākos vai aizlūzušos dzinumus. Vienlaikus lazdu krūmā atstāj aptuveni 1–15 ražojošos dzinumus – visspēcīgākos, kuri noklāti ar visvairāk augļzariņiem.
Kā pavairot
- Sējot. Ja nevajag šķirnes lazdu, vari savākt riekstus no krūmiem ar labu ražu un lieliem riekstiem. Izaugs dažādi sējeņi, bet liela daļa būs ar pietiekami lieliem riekstiem. Sēj vai nu uzreiz rudenī dobēs, vai arī ziemā stratificē vēsā pagrabā un sēj pavasarī. Ja dārzā daudz grauzēju, drošāks ir otrais variants. Stratificē 4–5 mēnešus aptuveni plus 1–2 grādu temperatūrā. Riekstus izmērcē, līdz tie nogrimst ūdenī, pēc tam iejauc mitrās smiltīs, skaidās vai kūdrā un liec pagrabā vai ledusskapī. Izsēj dobē tūlīt pēc augsnes atkušanas.
Lazdas var ieaudzēt, sējot riekstus uzreiz tajā vietā, kurā tā augs visu laiku. To dara rudenī, riekstus labāk sēt nežāvētus – neilgi pēc novākšanas. - Noliekšņi. Izroc lāpstas dziļuma grāvīti zem krūma un ieloki tajā viengadīgu vai divgadīgu dzinumu. Labāk to darīt pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā. Dzinuma galotni uzsien pie mietiņa uz augšu, bet pamatni ar kāsīšiem piestiprini grāvītī. Atstāj neapbērtu, ļauj plaukt pumpuriem, izaugt no tiem jaunajiem zaļajiem dzinumiem. Kad tie sasnieguši 10–15 cm garumu, grāvīti aizpildi ar auglīgu augsni, apberot dzinumu pamatnes. Galotnītēm vienmēr jābūt virs augsnes. Paaugoties garākiem, atkal apber ar augsni. Sausā laikā aplaisti!
- Aprausumi. Tieši tāpat tiek apsakņoti jaunie dzinumi. Vienīgā atšķirība – māteskrūmu pavasarī nogriez līdz pamatnei un sagaidi jauno dzinumu ataugšanu. Tad to pamatnes apraus ar augsni. Tā var iegūt vairāk stādu, bet vairs nebūs riekstu.
- Potēšana. Šķirnes lazdas ir iespējams uzpotēt uz lazdu sēklaudžiem. Tomēr tas ir grūtāk nekā vairumam citu augļu koku. Lazdām pieaugšana potēšanas vietā notiek ilgi, vismaz 3–5 mēnešus.
Lai potējumi izdotos, jāievēro dažas nianses. Vislabāk potēt ziemā telpās, jau janvārī vai februārī, pieaudzēt zem plēves seguma mitrumā un istabas temperatūrā, sākt radināt pie sausāka āra gaisa tikai tad, kad jaunie dzinumi sasnieguši vismaz 10–15 cm garumu un sākuši aktīvi augt.
Potzarus labāk griezt no jau ražojošu dzinumu galotnēm, nevis no vēl neražojušiem 1–2 gadus veciem sakņu dzinumiem. Gan potzariem, gan potcelmiem pirms potēšanas ir jānoslauka mizas matiņi, lai tie neiekļūtu griezumu vietās un netraucētu potes un potcelma saaugšanu. Parasti līdz rudenim ir iegūts dārzā pastāvīgā vietā liekams stāds.
Bet stādīšana atšķirsies no parastās.Tikai pote – viens zars – būs vajadzīgā šķirne. Viss pārējais, kas ataugs no saknēm, būs potcelms. Bet krūms būs vajadzīgs tikai no šķirnes.Tādēļ stādi tik dziļi, lai potējums līdz pusei būtu zem augsnes un pakāpeniski izveidotu pats savas saknes. Pēc 2–3 gadiem potēto stādu izroc, nogriez visu potcelma daļu un bijušo poti, kas nu jau ar savām saknēm, stādi atpakaļ. - Lazdu lapas un miza satur daudzus flavonoīdus, tanīnus, ēteriskās eļļas, sveķus, mikroelementus. Tādēļ lapas un mizu izmanto tautas medicīnā tējās un novārījumos asinsvadu paplašināšanai, vēnu iekaisumu samazināšanai, kapilārās asinsrites normalizēšanai, holesterīna līmeņa un asinsspiediena pazemināšanai, stresa samazināšanai, palīdz aizsargāt iekaisušu kuņģa gļotādu un darbojas pret prostatas palielināšanos, veicina nieru darbību un samazina tūsku, kavē žultsakmeņu veidošanos.
Lapas var vākt visu vasaru, vislabāk jaunās lapas no dzinumu galotnītēm, tās sažāvē. Mizu ņem no jauniem dzinumiem agri pavasarī. - Pumpurus satur daudz vitamīnu un bioloģiski aktīvu savienojumu. Pumpurus vāc agri pavasarī. Tos var sažāvēt un gatavot tinktūru spirtā. Var arī ēst svaigus, pievienot pavasara vitamīnu salātiem, lai spēcinātu imunitāti un atvieglotu plaušu slimību simptomus.
- Ziedputekšņus izmanto līdzīgi kā staipekņu likopodija pūderi, lai pasargātu ādu no izsutumiem un iekaisumiem. Arī lazdu ziedputekšņos ir ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu, tos var pavasaros ēst tāpat vai uzbērt uz maizītes.
- Riekstu čaumalas satur daudz tanīnu. No čaumalām var gatavot uzlējumus, novārījumus, izmantot kā tanīna avotu vīna darīšanā. Negatavu riekstu novārījums palīdz pret caureju.
- Ar lazdu mizām un riekstu čaumalām krāso dziju. Atkarībā no kodnes var iegūt dažādas dzeltenbrūnas, sarkanbrūnas, brūnas nokrāsas.
- Lazdu dzinumi ir lokani, tāpēc tos iespējams izmantot pinumos. Arī saknes ir garas, lokanas, ļoti parocīgas pinumiem.
- Lapainie zari noder pirtsslotām.
- Latvijas valsts mežu stādaudzētavās
- Kokaudzētavā Bulduri Babītes novadā
- EI Dārzi, Olaines kokaudzētavā Cenu pagastā Ozolnieku novadā
- Stādaudzētavā Dimzas Platones pagastā Jelgavas novadā
- Kokaudzētavā Zaļenieki Zaļenieku pagastā Jelgavas novadā
- Kokaudzētavā Baltezers Ādažu novadā
- Kokaudzētavā Basteji Kandavā
- Stādaudzētavā Meža rasas Vīpes pagastā Krustpils novadā
- Stādaudzētavā Blīdene Blīdenes pagastā Brocēnu novadā
- Stādaudzētavā Sakstagals Sakstagala pagastā Rēzeknes novadā
- Stādaudzētavā Ķikši Siguldas novadā
- Stādaudzētavā Rožlejas Jumpravas pagastā Lielvārdes novadā
- Dekoratīvo stādu audzētavā Arumi Tīrainē Mārupes novadā
- Kokaudzētavā Robežnieki Strazdes pagastā Talsu novadā
Ir visvisādas
Mūsu dārzos un parkos atrodamas dažnedažādas lazdas. Rieksti ir ēdami visām, bet to lielums un kvalitāte gan stipri atšķiras.
Ražas ieguvei visbiežāk stāda šķirnes, kas cēlušās no Pontijas lazdām (Corylus pontica) jeb fundukiem, jo šī suga ir daudz ražīgāka nekā mūsu savvaļas lazdas, un no parastajām lazdām (Corylus avellana) vai to savstarpējiem hibrīdiem. Tomēr ne visas Rietumeiropas izcelsmes šķirnes pie mums ir pietiekami ziemcietīgas. Lielaugļainajām šķirnēm reizēm lielas ir tikai riekstu čaulas, bet kodols tāds pats kā vidēja lieluma riekstu šķirnēm.
Kokaudzētavās visbiežāk nopērkamas Celles lazdas, kas lielākoties ir parastās un dižaugļu lazdas (Corylus maxima) hibrīdi. Piemēram, ‘Pilnie Celles’, ‘Gustavs Cellernuss’, ‘Mogulnuss’, ‘Barselon’, ‘Cosford’ un ‘Halles Milzu’.
Visražīgākā un ziemcietīgākā ir ‘Cosford’.
Rieksti – vidēji lieli, iegareni, bet ar samērā mīkstu čaulu. Kodols aizņem visu čaulu. Garša teicama. Labi ražo gandrīz katru gadu.
No Celles grupas šķirnēm ziemcietīga un ražīga ir ‘Gustavs Cellernus’. Krūmi ir zemāki nekā citām šīs grupas šķirnēm, bet ražība – diezgan augsta. Rieksti lieli, ieapaļi, kodols aizņem visu čaulu. Garša teicama, saldena. No šīs šķirnes Pūrē izdalīts vēl ziemcietīgāks un ražīgāks sēklaudzis ar tādiem pašiem riekstiem – ‘Inga’.
Mums ir arī vietējās selekcijas lazdas, kas gan nav reģistrētas kā šķirnes. Rūdolfa Akera, Pētera Upīša, Jāņa Gavara lazdas ar selekcijas numuriem aug Dārzkopības institūtā Dobelē un Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, manis selekcionētā ‘Inga’ – Pūrē un Oskara Saldovera selekcionētā ‘Saldovera sarkanā’ – Valmierā.
Ēdami augļi ir arī dekoratīvajām sarkanlapu lazdām.
Pēdējā laikā kokaudzētavas piedāvā daudz Rietumeiropas izcelsmes šķirņu.
Mūsu dārzos un parkos vēsturiski visizplatītākā ir parastā lazda ‘Fuscorubra’ – lapas plaukstot sarkanbrūnas, vēlāk tumši zaļas.
Visziemcietīgākās ir Krievijas selekcijas parastā lazda ‘Moskovskij Rubin’ (lapas intensīvi sarkanas) un Pūres sarkanlapu – sēklaudzis no ‘Fuscorubra’, kā arī Oskara Saldovera sarkanlapu hibrīds ar spilgtākām lapām, kas tādas ir līdz pat rudenim. Parastās lazdas šķirņu selekcija notiek pārsvarā Krievijā.
Lāču jeb kokveida lazdai (Corylus colurna) rieksti mazi, ar ļoti cietām čaulām, ietverti garās un izlocītās vīkallapās, čemuri izskatās kā cirtainas bumbiņas. Krūma augstums sasniedz 7–10 m.
Snuķaugļu lazdai (Corylus cornuta), augums līdz 3 m, rieksti iegareni, nelieli, ar garām vīkallapām, kas aiz rieksta sašaurinās, veidojot snuķīšus. Kodoli ļoti garšīgi. Ir šķirnes ar zaļām lapām, ir arī sarkanlapu šķirnes.
Kam vēl noder lazdas?
Ņem vērā!
Šķirnes lazdu nevar pavairot ar riekstiem. Visvienkāršāk to darīt ar noliekšņiem vai aprausumiem: 2–4 gadu laikā dzinumi apsakņosies un tos varēs atdalīt no māteskrūma.
