Rīga 0°C 
Sastāvdaļas:
- 300 g melnās linguine pastas
- olīveļļa
- 200 g garneļu (kādas gribas - mazas, lielas, ar astēm vai bez)
- 200 g balto jūras zivju filejas (menca, heks, jūras asaris u.c.)
- krietns saišķītis svaigu pētersīļu
- 1 vidēji liels sīpols
- 3 ķiploka daiviņas
- 1 mazā kārba konservētu, mizotu tomātu savā sulā
- pusglāze sausa baltvīna
- sāls, melnie pipari pēc garšas
- cukurs skābuma neitralizēšanai
- no puscitrona norīvēta dzeltenā miziņa
- saujiņa marinētu kaperu
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
7 jautājumi Roberto par un ap ēšanu. Receptes aprakstu meklē zemāk!
1.Ja tev būtu iespēja teleportēties laikā un gluži kā slavenajam ēdienu kritiķim multfilmā Ratatouille (Gardēdis) nokļūt savā bērnībā… Kurš bija tavs mīļākais ēdiens?
Ak vai, tā noteikti ir mammas lazanja. Kad mana mamma gatavoja, tas bija nopietni! Piemēram, ja viņa vārīja tomātu mērci, Boloņas mērci vai kādu citu mērci, tas sāka notikt jau ap sešiem no rīta! Lēni, lēni tur viss burbuļoja un ap divpadsmitiem bija gatavs. Īpaši labi atceros svētdienas – es pamodos vēlāk, visa māja smaržo, tāda mīlestības, omulības sajūta, kā nekur citur… Es pat teiktu, svinīga sajūta. Jā, tātad mamma, tomātu mērce un lazanja!
2.Vai tev pašam bērnībā patika kaut ko pagatavot?
Nevarētu teikt, ka es ļoti gatavoju, bet es palīdzēju! (Smejas.) Atceros tādu reizi, kad biju viens pats mājās un man šausmīgi gribējās ēst, nu tā, ka tiešām traki. Un es nolēmu kaut ko pagatavot – šķiet, tur bija ceptas olas ar mocarellu pa virsu, nekas īpašs, sanāca labi! Ak jā, atceros vēl vienu reizi – mēģināju vārīt pastu, bet pārvārīju, un tas bija, paši saprotiet, nu tā…
3.Kādi produkti vai ēdieni tevi visvairāk pārsteidza Latvijā, kad te ieradies?
Pārsteigums sākumā bija biezpiens un latviešu saldie! Itālijā, ja reiz ir deserts, tad tas ir pilnīgi un galīgi salds, bet te tā nav – saldais vienmēr nav pavisam salds. Man nemaz sākumā negaršoja jūsu nesaldie saldie, taču tagad man latviešu deserti iegaršojušies pat labāk nekā itāļu! Vēl ir daži produkti, ar kuriem līdz galam nevarēju ilgi sadraudzēties. Piemēram, dilles. Ne-sa-pro-tu, kas tas īsti ir un kur tās likt… Bet latvieši liek klāt visur un priecājas. (Smiekli.) Atcerējos vēl! Pozitīvs pārsteigums man bija pērļu grūbas – nekad iepriekš tās nebiju pagaršojis, ļoti labas!
4.Un kas ir dīvainākais ēdiens, ko esi Latvijā pagaršojis?
Reiz manā raidījumā kāds viesis gatavoja auksto zupu ar pienu vai kefīru (rozā krāsā!!), vēl tur bija reņģes … brrr!! Tas bija kaut kas, piedodiet, briesmīgs. Sena latgaliešu recepte, ja pareizi atceros. O, pagaidi, tur bija vēl šmakovka komplektā! Mamma mia! Nesapratu, vai tas bija joks vai īstenība, bet aizmirst to nevar! (Smejas.)
5.Kādi tavi secinājumi par latviešu virtuvi kopumā?
Daudzi saka, ka Latvijā ir nabadzīga virtuve, ka tādas latviešu virtuves nemaz nav… Bet es pa visu šo laiku, kopš darbojos raidījumos un braukāju arī apkārt pa Latviju, esmu atklājis, ka te ir tāda daudzveidība, ir tik daudz atšķirīgā – starp pilsētām, novadiem, mājām… Fantastiski, tādas receptes un idejas! Latviešiem IR sava virtuve un vēl kāda!
6.Vai vari nosaukt kādu spilgtu atšķirību starp itāļiem un latviešiem ēšanas ziņā?
To ir daudz! Bet, labi, spilgtākā. Itāļiem ir tā – mēs sēžamies kopā pie galda, tā ir svēta lieta, mēs ēdam daudz, darām to ilgi, runājamies. Sākumā man bija iespaids, ka latvieši pavisam tādi traki, mūždien skrejoši, ātri apēd maizīti, izēd šķīvi, kājās stāvot vai, vēl trakāk, ēd pa ceļam… Mamma mia! Prieks, ka beidzamajos gados redzu, arī latviešiem parādās tendence tomēr vismaz vakaros vai brīvdienās apsēsties ap to galdu un izbaudīt nesteidzīgas maltītes.
7.Ko tev nozīmē ēdiens? Nu, tā filozofiski!
Ēdiens ir tāda lieta, kas apvieno cilvēkus – nav nozīmes tautībai, reliģiskajiem uzskatiem, orientācijai, profesijai un vecumam! Pie viena galda visi ir cilvēki, kas izbauda ēdienu, sarunas un kopābūšanas prieku. Ēdiens tuvina cilvēkus – piemēram, esmu piedalījies neskaitāmos pasākumos dažādās Latvijas pilsētās. Tik sirsnīgi cilvēki! Visi jau zina par manām problēmām ar dillēm, zina, ka mīlu saldumus, dāvina garšīgas dāvaniņas, zaptītes, mājās gatavotas desas… Gribu vienkārši pateikt latviešiem, savējiem, – paldies jums!
Recepte:
Kāpēc melna pasta? Sēpijas tinte ir tā, kas pastai piešķir melno krāsu, un, kā zināms, sēpijas pasta ļoti labi sader ar zivīm un citiem jūras produktiem – var pievienot to, kas labāk garšo! Balto zivju fileju, garneles, gliemenes, jūras ķemmītes, kalmārus, astoņkājus…
