Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Festivāla Riga Wine & Champagne noslēdzošajās vakariņās Liems apņēmies atrādīt trīspadsmit Louis Roederer Cristal ražas gadus, leģendāros 1959. un 2002. ieskaitot. Nepārklausījāties. Veselus trīspadsmit mītiskā Luī Roderēra šampanieša, kas tālajā 1876. gadā radīts tikai un vienīgi Krievijas cara Aleksandra II patēriņam, bet tagad brīvi pieejams masām, ražas gadus.
Kristāls ir Louis Roederer nama prestige cuvée, tātad labākais, uz ko Roderēru nams spējīgs.
Jāsaka gan, ka arī pārējie Roderēru šampanieši – no vienkāršākā Collection, kuru baudām vakara ieskaņā, līdz vintage, rosé un blanc de blancs ir neticamā formā. «Pārliecinoši labākais nams Šampaņā,» ar skaļu lozungu neskopojas Liems, godpilni piebilstot, ka Louis Roederer drīzāk nāktos dēvēt par 21. gadsimta paraugsaimniecību, kas pārtrumpo pat progresīvākos Šampaņas zemniekus. Roderēriem pieder ap divsimt četrdesmit hektāru vīnogulāju, no kuriem vairāk nekā simts (!), arī tie, kuros griezdamās aug Kristāla vīnogas, tiek loloti saskaņā ar biodinamiskās vīnkopības metodēm. Daudziem, it īpaši tiem, kas dzīvojuši ar apziņu, ka Kristāls ir kārtējais bling šampanietis,kura vienīgā misija ir zīmēšanās klusā centra ballītē, paraugzemnieka un Šampaņas lielākā biodinamiķa statuss noteikti ir pārsteigums.
Krievu galmā vecais Roderērs 19. gadsimta otrajā pusē iefiltrējies, pateicoties noslēpumainam mesjē Kraftam, kurš citā starpā pie krievu labvēlības (un naudas) palīdzējis tikt arī citiem franču burbuļiem, Veuve Clicquot, Moët & Chandon un Ruinart ieskaitot. Bet tieši Roderēra saldie burbuļi Aleksandram II pie sirds gājuši tik ļoti, ka cars personīgi lūdzis, lai taču izstrādā kaut ko ekskluzīvu tikai Aleksandram. Labi. Roderērs piedāvājis zeltā tērptu caurspīdīgu kristāla pudeli (it kā gadījumam, ja nu pudelē ievadīta nāvējošas indes deva, kuru ierasti tumšajā stikla pudelē neviens nepamanītu). Un bonusā – plakanu pudeles dibenu, lai it kā novērstu potenciālu atentāta iespēju, parastās šampanieša pudeles dibena dobumā iedēstot bumbu (ironiski, ka Aleksandru II uzspridzināt mēģināja vairākkārt, tai skaitā veiksmīgi 1881. gadā).
«Un tagad,» iekarsis glāzi skandina Liems, «uz mirkli aizmirstam visas tās mārketinga muļķības par plakanajiem dibeniem.» Būtiskākais, kas mums esot jāatceras par Kristāla dzimšanu tālajā 1876. gadā, ir fakts, ka Kristāls jau toreiz iecerēts kā terroir šampanietis. Nevis celebrity produktiņš, ko bezrūpīgi notrallināt krievu galma rautos, bet nopietns vīns (lai arī krievu gaumē – goût russe – un pagalam salds) ar saknēm Šampaņas baltajās jeb krīta pārbagātajās augsnēs. Mūsdienās Cristal nemainīgi saglabājis to pašu recepti – ekskluzīvajam šampanietim paredzētās pinonuāra un šardonē vīnogas aug tajos pašos krīta augsnes dārzos (kopumā četrdesmit piecos), no kuriem daļa ģimenes īpašumā ir vēl no vecā Luī Roderēra laikiem. Avīzas, Kramānas, Menilas, kā arī Verzenē, Verzī, Ajas un citu slaveno Šampaņas ciemu krīta augsnes dārzi Kristālam piešķirot eleganci, mineralitāti, kraukšķīgumu, kā arī izturēšanas potenciālu.
2002. gads, piemēram, divdesmit viena gada vecumā ir spēku pilnbriedā (lasi – krēmīgām trifeļu niansēm piesūcināts), 1985. – aristokrātiski izlaidies, bet izcilais 2014. gads – knapi pamodies. Kristālam vajag laiku. Desmit, divdesmit gadus pudelē, lai sāktu demonstrēt savu potenciālu. Kristālam vajag uzmanību.
Ja jauniņu, pēdējo ražas gadu Kristālu baudīsiet steigā, garantēju vilšanos.
«Tas viss?» jūs teiksiet. «Par trīs simtiem pudelē varēja taču būt garšīgāks.» Ha! Kvēlākie kristālmīļi jūs teciņiem vien līdz tuvākajai bodei pēc Moëta aizsūtīs, ja gribēsiet, lai garšīgāks.
Pirmā pasaules kara priekšvakarā Roderēru noiets Krievijā sastāda teju trīs ceturtdaļas (!) no ģimenes biznesa. Tas, draugi, ir tieši tik slikti, cik izskatās. Pēc 1917. gada revolūcijas un Romanovu slepkavības, Kristāla projekts (uz laiku) beidz eksistēt, Roderēri paliek ar kaudzi neapmaksātu rēķinu, šķebinoši saldu Krievijas tirgum paredzētu šampaniešu krājumu pārbāztiem pagrabiem, kā arī ķeizara lādiņu un bumbu izpostītiem vīnogulājiem Šampaņā. Pārējā pasaule pa to laiku vairāk pievēršas sausākiem šampaniešiem goût anglaise jeb angļu gaumē, bet ASV, otrs lielākais šampanieša tirgus pasaulē, briest Lielajai depresijai. Nav īpaši spoža perspektīva Roderēriem, ne?
Šādos krīzes brīžos palīgā parasti steidz slavenās Šampaņas atraitnes. Šampaņā tādu ir daudz, un viņu specializācija ir grimstošu Šampaņas namu glābšana. Nelaiķa Kliko kunga atraitne, piemēram, pēc vīra nāves ar Veuve Clicquot iekaro visu pasauli. Ja esat niekojušies ar Champagne Pommery, tad Luīzes Pomerī, Aleksandra Pomerī atraitnes, vārds šķitīs pazīstams. Luīze pirmā, starp citu, pielikusi pirkstu, lai jau 19. gadsimtā mūs radinātu pie sausā brut. Tad vēl Lilija Bolanžē (Lilly Bollinger), Žaka Bolanžē atraitne un Champagne Bollinger priekšniece, kuras 60. gadu skaitāmpantiņš par to, kā šampanietis jāpatērē vienmēr un visur, iekļāvies katra burbuļu ietekmeļa motivējošo citātu vācelītē.
Sava leģendāra atraitne ir arī Roderēriem. Iepazīstieties. Kamilla Olrī-Roderēra (Camille Olry-Roederer), kura krīžu, karu un revolūciju novājinātā Louis Roederer nama priekšnieces grožus uzņemas no 1932. līdz 1975. gadam.
Roderēros Kamilla ieprecas pēc pirmā vīra nāves. Pēc otrā vīra Leona Olrī-Roderēra aiziešanas mūžībā atraitnei, par kuru vēlāk mēļos kā par dzelzs roku zīda cimdos, izrādās labs biznesa ķēriens. Atlaidusi lielāko daļu neprašu, kas, viņasprāt, tobrīd ir pie nama vadības stūres (tikai sakritība, ka tie visi ir Roderēru ģimenes pārstāvji), viņa pieņem darbā sava ciltskoka pārstāvjus, par nez kādu naudu tālredzīgi turpina iepirkt vīnogulāju platības un steidz darīt to, ko mēs no atraitnes sagaidām visvairāk. Kamilla atjauno un šampaniešmīļiem komerciāli pieejamu padara Roderēru ģimenes dārgumu Kristālu.
Precīzs Kristāla atjaunošanas gads ir noslēpumainības plīvurā tīts – dažādi avoti min dažādus gadus, tomēr visi ir vienisprātis, ka Kristālu pirmoreiz uz pasaules (ne Krievijas) kartes uzliek Leona Olrī-Roderēra atraitne Kamilla, un tas notiek pēc Otrā pasaules kara.
Pēc Šampaņas granddāmas nāves 75. gadā, Roderēru vadību pārņem Kamillas mazdēls Žans Klods Ruzo (Jean Claude Rouzaud), bet vēl nedaudz vēlāk – 2006. gadā – Roderērs septītajā paaudzē – mazmazdēls Frederiks Ruzo. Mūsdienās Champagne Louis Roederer ir viens no retajiem 18. gadsimtā radītajiem globālajiem zīmoliem, kas kopā ar Kristālu, kurš pieejams arī mums, mirstīgajiem, joprojām ir Roderēru ģimenes īpašumā.
