Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kad mēs ar Vitautu apprecējāmies, viņa tēvs mums piedāvāja šo zemes gabalu – sākām būvēt māju un paralēli arī siltumnīcu, gribējām kaut ko audzēt. Sākumā izmēģinājām bites, bet tās no mums aizlidoja! Tad ķērāmies pie ķiploku audzēšanas, bet tos savukārt nevienam nevajadzēja, jo bijām trāpījuši laikā, kad, kā saka, katrs otrais bija izdomājis audzēt ķiplokus un mēģināt ar to nopelnīt…» stāsta Līga. «Mums gribējās veidot tādu klasisku ģimenes modeli, ka es varu vairāk dzīvot mājās, jo Vitauts tolaik un arī joprojām paralēli strādā pamatdarbā un pa dienām ir prom. Par spīti diviem neveiksmīgiem piegājieniem ar bitēm un ķiplokiem, kaut ko man ļoti gribējās audzēt, bija piedzimuši puikas un atnākusi sajūta – visu gribu un visu varu! Tā nu atgriezāmies pie Vitauta saknēm – dārzeņu stādu audzēšanas. Vīra vecaistēvs savulaik tika audzējis gan tomātu stādus un kāpostus, gan puķes, arī Vitauta mamma jau četrdesmit gadu garumā audzē stādus. Sākām ar dārzeņiem – tomātu, gurķu, paprikas, kabaču stādi, kas prasa salīdzinoši maz starta ieguldījumu, jo sēklas ir salīdzinoši lētākas. Bet tā tikai sākumā šķiet, jo ar gadiem jau notiek iedziļināšanās, profesionālu sēklu, jaunstādu meklējumi, un izmaksas aug.»
«Tā kā ikdienā darbi siltumnīcā vairāk ir sievas pārziņā, visu sakārtoju tā, lai viņai ir iespējami mazāk roku darba – ierīkoju laistīšanas sistēmas, ērtus darbagaldus utt. Tad ap maija sākumu ņemu divas nedēļas atvaļinājumu, lai palīdzētu sievai fiziski smagākajos darbos,» saka Vitauts un piebilst: «Bez mana pamatdarba tikai siltumnīcas vien neatmaksātos – lai būtu kāda vērā ņemama peļņa, mūsu rūpalu vajadzētu paplašināt vismaz reizes trīs.»
Patlaban Karlsonu stādiem ir trīs siltumnīcas, un pirms pāris gadiem sākuši audzēt arī garšaugus. Tirgojuši no kastītēm, bet tas neaizgāja, tantiņas tirgū izkonkurēja.
«Tad sākām skaisto virzienu – garšaugi lielos podos, jau skaisti saaudzēti kupli stādi, liec kaut skaistumam uz palodzes!»
«Sapratām, ka mūsu klients ir tāds, kas novērtē kvalitāti un skatu – cilvēki pērk ar acīm!» smaida Līga. Viņa novērojusi, ka tirgū vienmēr ir interesanti: «Ir pircēji, kuriem labāk patīku es, ir atkal, kas prasa – bet kur šodien ir tas vīrietis, kurš te bija pagājušajā nedēļā? Es atbildu, ka droši man visu var vaicāt, jo esmu galvenā tieši audzēšanas procesā un visu varu atbildēt! Bet vienlaikus skaidri redzu, ka pircējai ļoti būtu gribējies parunāties tieši ar Vitautu! (Smiekli.) Un tas ir normāli, mums taču katram ir savi mīļākie un tāpat arī nemīļākie pārdevēji! Ideāli un arī pašiem vieglāk būtu, ja mēs vienmēr varētu tirgoties divatā, bet tas nav vienmēr iespējams.»
Līgas garšaugu receptes
Garšaugu eļļa
Tīri izmazgātā un izslaucītā stikla pudelē (skaistāk būs caurspīdīgā, bet, ja taisās ilgāk glabāt, tad labāk tumša stikla) saliek garšaugus – šajā gadījumā rozmarīnu, un nevis veselus zariņus, bet gan tikai skujiņas, kas sakapātas smalkāk. Tad ņem labu, kvalitatīvu olīveļļu un pārlej garšaugiem. Līga novērojusi, ka veselu zariņu nevar likt – ja liek tikai skujiņas, tās smuki nogrimst dibenā, savukārt vesels zariņš cenšas celties uz augšu: «To nedrīkst pieļaut, jo, kolīdz garšaugs vairs nav pilnībā nosegts ar eļļu, var sākties rūgšanas procesi.»
Citronverbēnas tēja
Šī ir Līgas mīļākā tēja: «Citronverbēna ir viengadīgs augs. Lai to pārzieminātu, vai nu jānes pa ziemu pagrabā, vai jāatjauno kā stādiņš katru gadu. Bet, ja audzē kā viengadīgu, ir arī smukums – citronverbēna izaug raženi un diezgan kupla, ap metru garumā, un lapiņas var ievākt tējai.
Pašdarināts garšaugu sāls
Ņem jaunas vai jau esošās griežamās sāls dzirnaviņas un ieber tajās rupjos rozā Himalaju sāls graudiņus (var arī citu sāli, bet rozā graudi izskatās skaisti!), kā arī izkaltētas un sīki (svarīgi, lai neķeras dzirnaviņu mehānismā) sakapātas rozmarīna skujiņas. Viss! Lieto uz veselību – rozmarīns ne tikai piešķir savu aromātu, bet satur arī vērtīgus antioksidantus.
Brīnumgardie garšaugu ūdeņi
Kas var būt labāks karstā laikā kā vēss ūdens, ar ko veldzēt slāpes? Tikai ūdens, kas uzlabots ar garšaugiem! Piemēram, ar Meksikas agastahi (dēvēta arī par limonādes zāli, ar anīsa un citronīgām notīm) un kolas krūma lapiņām (dievkociņa radinieks, vērmeļu nots, veicina gremošanu) vai ar ananasu salviju (ļoti patīkama smarža) un apelsīnu piparmētrām. Vēl ūdenim piespiež mazliet laima vai citrona sulas vai arī ieslidina pudelē citrusaugļu daiviņas.
Garšaugu sviesti
Kurš gan to nezina? Jā, bet garšaugu sviests ir tāda lieta, ko ikdienā piemirstas vai nav laika pagatavot, tāpēc – aiziet! «Vasarā dārza svētkos garšaugu sviestiņi ir izcils risinājums – sagatavo dažādus, apgrauzdē maizītes un visi laimīgi, gan lieli, gan mazi,» saka Līga. Šoreiz viņa pagatavojusi sviestus ar maurlociņiem un olīvzāli – ņem mīkstu sviestu, pieber sīki sakapātus garšaugus un mazliet sāls, samaisa, sapilda glītos trauciņos un liek ēdājiem minēt, kas ir kas! Līdzīgi var gatavot arī krējuma un svaigā siera krēmus, pievienojot kapātus garšaugus.
Medus ar estragonu
Estragons uzlabo gremošanu, tam piemīt arī nomierinoša iedarbība un asinsspiedienu pazeminoša darbība. Svaigu franču estragonu sakapā un iemaisa medū, lieto pēc ieskatiem – var ar sieriem, var uz maizītes, var pie tējas.
